Rīgas Centrālā stacija vai lidosta “Rīga”? Briškens komentē, kas būtu jāietver “Rail Baltica” projektā 48
“Rail Baltica” sākotnēji ir jāietver vismaz viena no abām Rīgas starptautiskajām stacijām – Rīgas Centrālā stacija vai lidosta “Rīga”, secināms no satiksmes ministra Kaspars Briškena (P) sniegtās atbildes šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes.
Ideālajā gadījumā “Rail Baltica” projektā uzreiz tiktu ietvertas abas šīs stacijas, norādīja satiksmes ministrs.
Tā politiķis atbildēja uz jautājumu, vai “Rail Baltica” līnijai būtu “jāiet caur” Rīgas Centrālo staciju. Iepriekš no atsevišķiem politiski sabiedriskajos procesos iesaistītajiem izskanējis, ka “Rail Baltica” līnijai būtu jāietver arī Rīgas Centrālā stacija.
Briškens akcentēja, ka arī koalīcijā ir vienprātība, ka Rīgas integrācija “Rail Baltica” projektā ir “kritiska prioritāte Latvijai”.
Rīgas metropolei ar vairāk nekā miljonu iedzīvotājiem ir svarīgas iespējas, ko dos “Rail Baltica”, atzīmēja Briškens. “Primāri skatām variantus, kuri integrē Rīgu,” akcentēja satiksmes ministrs.
Kā ziņots, valdība otrdien, 19.decembrī, lems par atļauju slēgt līgumu par “Rail Baltica” projekta darbiem 3,7 miljardu eiro apmērā. Līgums gan attieksies uz būvdarbu veikšanai ziemeļu un dienvidu līnijās ārpus Rīgas. Par pārējiem “Rail Baltica” projekta jautājumiem valdība turpinās spriest tālāk nākotnē.
Briškens norādīja, ka līguma izmaksas ir 3,7 miljardu eiro un ka tas ir ļoti svarīgs solis, apliecinot Latvijas apņemšanos sākt “pilnvērtīgus būvdarbus”.
Vaicāts par to, līdz kuram laikam varētu tikt noslēgts līgums, Briškens norādīja, ka, ja otrdien tiks saņemts valdības atbalsts informatīvajam ziņojumam, tad viņš cer, ka Satiksmes ministrija varēs pirms svētkiem dot akceptu līguma slēgšanai. Pēc tam Latvijas uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” ziņā būs, cik ātri varēs noslēgt šo līgumu.
“Koalīcijai ir vienojusies, ka mums ir vajadzīgs šāds projekts – mums ir vajadzīgs ātrvilciens,” akcentēja premjerministre Siliņa, norādot, ka tas Baltijas valstīm nodrošinās savienojumu ar Skandināviju un Rietumeiropu.
Otrdien valdības sēdē paredzēts tikai “pirmais ieskats” projekta virzībā, jo Siliņa sagaida, ka satiksmes ministrs Briškens tuvākajā laikā nāks uz Ministru kabinetu ar iespējamiem modeļiem “Rail Baltica” projekta realizēšanai kopumā.
Tajā skaitā, nākotnē tiks runāts par “Rail Baltica” trasēm, kur gan būs jārēķinās ar jau iepriekšējo valdību lemto un ka attiecīgo trašu projektēšana jau ir sākta, atzīmēja Siliņa.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
