Rimšēviču grib paslēpt aiz imunitātes 0
Korupcijā apsūdzētais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs uz pirmo tiesas sēdi Rīgas rajona tiesā Jūrmalā ieradās gauži nolietotā vieglajā automašīnā “Mercedes SL 500”.
Izkāpis no tās, viņš žurnālistem piedāvāja aprunāties tiesu nama iekšpusē, lai nebūtu jāstāv lietū. Nekas gan ārēji neliecināja, ka pagājuši, kā viņš pats teica, “divdesmit gari neziņas mēneši”, kopš viņš tika aizturēts.
Rimšēvičs bez vismazākajām stresa pazīmēm, nosvērtā balsī atgādināja, ka esot atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā, jo Eiropas Savienības (ES) tiesai neesot iesniegts neviens pierādījums.
“Es uzskatu, ka neviens pierādījums arī šobrīd nav iesniegts. Pēc [apsūdzības] iesniegšanas tiesas ir nomainītas četras reizes, ir nomainīti pieci tiesneši, tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka šodien beidzot tiesa varēs sākties.
Svarīgi ir tas, lai tiesa būtu ātra, taisnīga, un lieki piebilst, ka es, protams, noraidu visus tos apvainojumus un apsūdzības, kas man šobrīd ir izvirzītas. Paldies par uzmanību, tas ir viss, ko es šobrīd vēlējos teikt – iesim strādāt!” mudināja amatā atjaunotais bankas prezidents, kuram gan ir liegta pielaide valsts noslēpumam, kā arī izbraukšana no valsts.
Atsaucas uz ES tiesu
Tiesas zālē, kur jau laikus savu vietu bija ieņēmusi apsūdzības uzturētāja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena, līdzās Rimšēvičam uz apsūdzēto sola apsēdās arī uzņēmējs Māris Martinsons, kuram tāpat kā LB prezidentam ir uzrādītas apsūdzības pēc smagiem Krimināllikuma pantiem.
Viena pati prokurore un pretī viņai seši advokāti, kas viens pēc otra ieslīdēja klusuma pārņemtajā tiesas zālē. Apsūdzētais Rimšēvičs pirms procesa sākšanās svētā mierā lasīja “The Financial Times”, bet Martinsons lūkojās uz durvīm, pa kurām bija jāienāk tiesnesei.
Abu apsūdzēto kukuļa piedāvājuma, pieņemšanas un atbalstīšanas lieta ir uzticēta tiesnesei Gundegai Lapiņai, bet nepieciešamības gadījumā par rezerves tiesnesi, kura arī piedalījās tiesas procesā, ir izraudzīta Baiba Jakobsone.
Visi seši advokāti, kuri pārstāvēja ne tikai Rimšēviču, Martinsonu, bet arī Martinsonam piederošo uzņēmumu “MM Investīcijas”, bija uz viena viļņa – viņi izteica aizdomas, bet advokāts Mārtiņš Kvēps par to bija pat pārliecināts, ka Rimšēvičam kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte pret tiesvedību, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu.
Advokāts Kvēps rajona tiesai lūdza vērsties ES tiesā, lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu (tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu).
Tiesas procesu varot turpināt tikai pēc tam, ja tikšot atzīts, ka Rimšēvičam nav imunitātes pret tiesvedību. Advokāta ieskatā tas, vai Rimšēviču var saukt pie kriminālatbildības, esot neatrisināts jautājums.
Advokāts Kvēps runāja gari, plaši un ilgi, uzsverot, ka jautājums, kā tulkot Eiropas Savienības tiesības, ir ekskluzīvs un nav apspriežams nacionālajās tiesībsargājošajās iestādēs.
Viņš ne reizi vien atsaucās uz ES tiesas ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots LB prezidenta amatā. M. Kvēps, atsaucoties uz ģenerāladvokātes secinājumiem, prognozēja, ka “nevar būt izslēgts, ka apsūdzētajam piešķir imunitāti arī pret kriminālvajāšanu”.
Viņš norādīja, ka ir jābūt ļoti lielai juridiskai drosmei, lai apšaubītu ES tiesas Ģenerāladvokatūras izteiktos viedokļus, kā arī uzsvēra, ka, piesaucot imunitāti, nav domāts, ka apsūdzētais tādējādi grasās slēpties no tiesvedības. Valstij taču esot visas tiesības vērsties pie ES institūcijām un prasīt imunitātes noņemšanu. “Esam pārliecināti, ka šo pārbaudi valsts var izturēt,” sacīja advokāts.
Prokurore: “Rimšēvičam ir kas slēpjams.”
Kad gatavoju publikāciju par to, kāpēc Latvija cieta sakāvi Rimšēviča lietā ES tiesā, Rīgas Juridiskās augstskolas ES tiesību speciāliste Žaneta Mikosa, kura analizē ES tiesas spriedumus, pastāstīja, ka šīs lietas specifika esot tā, ka ES tiesā vērsās ES amatpersona (Rimšēvičs ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis), kurai nav imunitātes, bet saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas statūtiem ir tiesības vērsties ES tiesā, ja šī persona tiek kavēta pildīt ES amatpersonas pienākumus.
Varēja manīt, ka prokurore Jirgena nav bijusi gatava šādam lietas pavērsienam, ko viņa neslēpa pēc tiesas sēdes. Tas, ka advokāti varētu lūgt lietu iztiesāt slēgtā sēdē, gan bijis gana skaidrs un tas patiešām tā arī notika, jo lietas materiālos, advokātu ieskatā, esot iekļauta informācija, kas skar profesionālo noslēpumu, kā arī komercnoslēpumu. Prokurorei gan šajā jautājumā bija savi argumenti, kas nesaskanēja ar aizstāvības viedokli.
Prokurore Jirgena uzskata, ka advokāti cenšas radīt iespaidu par LB prezidenta krimināltiesisko imunitāti, lai sabiezinātu krāsas un veidotu likumu jaunradi. Viņa norādīja, ka varot sagatavot tādu pašu referātu, kāds bija advokātam Kvēpam, un nogurdināt tiesu ar tā lasīšanu.
“Eiropas Savienības tiesai tajā brīdī, kad tā skatīja jautājumu par drošības līdzekli Rimšēvičam, bija zināms, ka viņam ir celta apsūdzība. Jebkura tiesa, redzot, ka ir pārkāpts likums, būtu attiecīgi reaģējusi. Ja tiesa nereaģēja un nepateica, ka Latvija ir pārkāpusi likumu, tātad šī pārkāpuma nav.
Ģenerāladvokāte šim jautājumam ir pieskārusies un devusi novērtējumu, kuru tagad Kvēps izmanto savā retorikā. (..) ES tiesa vai nu pievienojas ģenerāladvokātes viedoklim, vai nepievienojas. Runājot par imunitātes jautājumu, viņa nav pievienojusies. Tas nozīmē, ka ES šis jautājums nelikās svarīgs,” skaidroja prokurore.
Prokurore nepiekrita advokātu paustajam, ka, rīkojot atklātas tiesas sēdes, tikšot publiskoti tie dokumenti, kuriem ir ierobežotas pieejamības statuss. “Eiropas Savienības tiesa aizsargājās ar savu imunitāti un neiedeva visus dokumentus, bet tikai tos, pret kuriem tai nebija pretenzijas, ka tie atrodas tiesas rīcībā.
Savukārt, runājot par tiesu lietas sējumiem, kuri it kā ir piebāzti ar šiem publiski neizpaužamajiem protokoliem, varu apgalvot, ka tā ir publiski pieejama informācija. Esmu lasījuši šos protokolus, tie man bija aktuāli tajā brīdī, kad Rimšēviča lieta nonāca ES tiesā,” sacīja valsts apsūdzības uzturētāja.
Viņa uzskata, ka advokāti, rosinot rīkot slēgtas sēdes, spēlējoties ar vārdiem. “Kaut gan Rimšēvičs runā par to, ka sēdēm jābūt atklātām, bet patiesībā viņam ir kas slēpjams. Slēpšanās notiek arī aiz imunitātes,” uzskata prokurore.
Pēc trīs stundu tiesas sēdes tika izziņots 20 minūšu pārtraukums lēmuma pieņemšanai. Tiesa atzina, ka esot nepieciešams vairāk iedziļināties, lai izvērtētu advokātu lūgumu par tiesvedības apturēšanu un prejudiciāla jautājuma uzdošanu ES tiesai.
Arī prokurores tiesas sēdē paustais viedoklis bijis virspusējs, tāpēc tiesa uzdeva prokurorei sagatavot rakstveidā motivētu un argumentētu viedokli, atbildot arī uz to, kāpēc imunitātes jautājums nav risināts pirmstiesas procesā.
Nākamā tiesas sēde ir plānota 20. decembrī.
Par ko apsūdz
* LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 320. panta ceturtās daļas gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena uz Kamčatku – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – naudas – pieņemšanu. Viņš apsūdzēts arī pēc KL 195. panta trešās daļas – par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
* Uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēts pēc KL 323. panta otrās daļas un 20. panta ceturtās daļas par kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu, kā arī KL 320. panta ceturtās daļas un 20. panta ceturtās daļas – kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
