VIDEO. “Es saspringu. Es strādāju ļoti smagi…” Eksprezidentei Vīķei-Freibergai kauns par to, ka Latvija tagad atpaliek no kaimiņvalstīm Baltijā 215
“Es saspringu. Es strādāju ļoti smagi. Ja nākamās paaudzes ņem dzīvi vieglāk un domā, ka nav jāsaspringst, tad tie ir tie rezultāti.” Tā 20 gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Turkklāt eksprezidente atzina, ka viņai esot kauns par Latvijas pašreizējo atpalicību no Baltijas kaimiņiem, mudinot izmantot ES sniegtās iespējas.
Kad es stājos amatā 1999. gada jūlijā, Latvijai bija ļoti vājas izredzes saņemt uzaicinājumu iestāties ES, norādīja bijusī Valsts prezidente Vīķe-Freiberga, kura šajā amatā bija līdz 2007. gadam. “Somija pārņēma prezidentūru un teica, ka Helsinkos nākamajā samitā decembrī mums pārāk nekas nespīd, it īpaši ar tikko pieņemtajām izmaiņām valodas likumā, ko uzskatīja, ka tas ir par daudz stingrs pret nelatviešiem,” pastāstīja eksprezidente.
Tomēr uzaicinājums tika saņemts, un sprinta posms uz iestāšanos ES varēja sākties. 2003.gada 16.aprīlī Atēnās tika parakstīts līgums par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Iestāšanās procesā gan ne viss vienmēr noritēja gludi: “Jau Romā es dabūju zināt, ka mūsu komisāre izjautāšanā Eiropas Parlamenta priekšā izgāzās, viņa tika noraidīta. Man liekas, bija trīs, kas tika noraidīti. Es [Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu] Barrozu kuluāros paņemu aiz žaketes un saku: es jums dabūšu jaunu komisāra kandidātu. Principā valdība to izvēlas, bet, tā kā mums atkal pazūd valdība, es teicu: es jums dabūšu komisāru, un tā jūs mums savā ziņā esat tādu nesmukumu radījuši, ka mūsu kandidāte, varētu teikt, viņas pašas dēļ izgāzusies, bet mūsu komisāram jums būs jāatdod ļoti labs portfelis.” Romas sanāksmes laikā Vīķe-Freiberga pati sākusi meklēt kandidātus Eiropas Savienības komisāra amatam.
20 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā eksprezidente uzsver šī soļa nozīmīgumu. Vīķe-Freiberga intervijā LTV sacīja: “Ja mēs būtu palikuši aiz borta un mūsu kaimiņi visapkārt Baltijas jūrai ar Krievijas izņēmumu būtu Eiropas Savienībā, tad nenoliedzami mēs nonāktu Krievijas pilnīgā iespaidā un pakļautībā. Mēs tad būtu tādā situācijā, kādā šodien ir Baltkrievija. Tā, manuprāt, būtu bijusi katastrofa. Mēs nekur nebūtu kustējušies uz priekšu prom no Maskavas virskundzības, no kuras mēs laimīgi esam izsprukuši.”
Toreiz sabiedrība iestāšanos ES gaidīja ar lielām cerībām. Eiropas fondu finansējums ir devis iespēju Latvijai kļūt par modernu un demokrātisku valsti. Vai esam izmantojuši visas Eiropas Savienības dotās iespējas? Eksprezidente pārliecināta – noteikti ne. “Bija desmitiem miljonu, kurus neapguvām. Vienkārši neapguva tāpēc, ka nebija sagatavoti projekti, nebijām spējīgi tos sagatavot un sniegt priekšā Eiropai, kas ir nožēlojami,” atzina Vīķe-Freiberga.
Viņasprāt, vaina meklējama gan politiķos, gan ierēdņos, gan arī uzņēmējos. “Visiem trim ir jāspēj saspringt, domāt uz priekšu un ķert izdevības aiz astes katrreiz, kad kaut kas pavīd, kaut kādas iespējas ir. Drīzāk ir, ka mēs nevaram izlemt, vai mēs darīsim A, vai mēs darīsim B, bet varbūt darīsim C, un varbūt vēl pārdomāsim. Ar tādu attieksmi mēs atpaliekam.”
Eksprezidente vērsa uzmanību, ka daudzos rādītājos Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm. “Man kauns par to. Es nezinu, kā citi cilvēki par to jūtas, bet man par to ir kauns. Es strādāju, lai Latvija nebūtu tādā pozīcijā. Astoņus gadus darīju, ko mācēju vai ko varēju. Man šķiet, bija rezultāti. Bet es saspringu. Es strādāju ļoti smagi. Ja nākamās paaudzes ņem dzīvi vieglāk un domā, ka nav jāsaspringst, tad tie ir tie rezultāti,” skarbi vērtēja Vīķe-Freiberga.
Viņasprāt, Latvijā ir pārāk daudz iestrēgušu un laikā nerealizētu projektu. Vīķe-Freiberga ieskicēja savu skatījumu, kā to varētu mainīt: “Lai domā uz priekšu mazliet. Ne tikai līdz nākamajām vēlēšanām. Visā Eiropā un visā demokrātiskā pasaulē tā ir aksioma numur viens. Latvieši var būt tik brīnišķīgi sportisti, tik brīnišķīgi mūziķi, mūsu rakstnieki, dzejnieki iegūst atzinību pasaulē. Kāpēc mēs nevaram ar projektiem sasniegt tādu līmeni? (…) Latvija var! Tur ir jāpiestrādā. Bet tur vajag kādu, kam ir degsme un kam ir vīzija, un kas ir gatavs saspringt un piepūlēties.”
Plašāk skatieties LTV video šeit:
