Ringolds Arnītis
Ringolds Arnītis
Publicitātes foto

Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu 0

Autors: Ringolds Arnītis

Ukrainā notiekošā karadarbība ietekmēs pārtikas ražošanu pasaulē. Latvijai tam jābūt gatavai, tāpēc valsts un Eiropas Savienības atbalsts jānovirza tieši tām lauksaimniecības nozarēm un saimniecībām, kuras sniedz lielāko pienesumu tautsaimniecībai tātad ražojošām saimniecībām neatkarīgi no to lieluma vai saimniekošanas veida (bioloģiski vai integrēti).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Iepriekš publiskajā telpā ir dzirdēts aicinājums samazināt subsīdijas lielajām ražojošajām saimniecībām, šo finansējumu novirzot mazajām un bioloģiskajām saimniecībām. Šīs diskusijas ir bijušas aktuālas arī pieņemot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko politikas plānu, kurš stāsies spēkā no 2023.gada.

Vēlos gan kliedēt mītu par to, ka lielās zemnieku saimniecības Latvijā ir pārsubsidētas. Zemkopības ministrijas sniegtie atbalsta izmaksas dati par 2019.gadu liecina, ka vislielākos tiešos maksājumus saņēmušas tieši vidējās dārzkopības saimniecības, kas saimnieko integrēti. Turklāt šādu saimniecību apmērs Latvijā nav mazs jeb tie ir 17%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielajām saimniecībām, kas darbojas integrēti, piešķirtais finansējums ir par 24-46% mazāks, ja to salīdzina ar integrēto dārzkopības un bioloģiski saimniekojošu saimniecību maksājumiem.

Bez tam visiem būtu jāzina un jāsaprot, ka kopš 2014.gada gan Latvijas, gan Eiropas Savienības lauksaimnieki strādā pēc integrētām audzēšanas metodēm, tātad- videi draudzīgi.

Vienlaikus dati parāda, ka ieguldījums lielākās saimniecībās ir nesis atdevi. Piemēram, viena darbinieka saražotā pievienotā vērtība lielajās saimniecībās, papildus saņemtajam atbalstam ir pievienojušas nozīmīgāko daļu no tirgus gūtajiem ienākumiem.

Ir svarīgi, ka iesāktais kurss tiek turpināts un tam ļoti nozīmīgs iemesls ir Ukrainā notiekošā karadarbība. Ukraina ir vērienīgs pārtikas ražotājs globālajā mērogā, īpaši attiecībā uz graudiem un lopbarību. Gan Krievija, gan Ukraina kopā saražo 29% no kopējā graudu daudzuma.¹ Arī BBC nesen ziņojis, ka karš starp šīm abām valstīm var radīt pārtikas krīzi.²

Tas ir iemesls, kāpēc šobrīd mēs nevaram runāt par Zaļā kursa ieviešana, visu finansējumu pārdalot mazajām, bioloģiskajām saimniecībām un pakļaujot sevi pārtikas trūkuma un milzīga cenu lēciena riskam. Lai gan nākotnē šāda pieeja ir iespējama, tomēr šobrīd ir būtiski visu uzmanību vērst uz pārtikas ražošanu, atbalstot tās saimniecības, kam ir lielākais pienesums tautsaimniecībā.

Ņemot vērā globāla mēroga krīzi, kas šobrīd valda pasaulē, būtiski, lai lauksaimnieku atbalsta programmā subsīdijas tiktu izdalītas koncentrēti. Nevis kā sviests, kas izsmērēts pa sviestmaizi, naudu sadalot vienādi visās nozarēs, bet gan izvirzot par prioritāti strauju tautsaimniecības attīstību. Mēs nevaram atļauties maksāt tikai par zāles audzēšanu un pļaušanu. Latvijai ir jāražo!

Reklāma
Reklāma

¹ https://www.reuters.com/business/russia-ukraine-conflict-highlights-wheat-supply-vulnerability-2022-03-03/
² https://www.bbc.com/news/business-60623941

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI