ES militārais plāns: Ukrainu plānots padarīt par “tērauda ezīti”, bet Eiropai jābūt gatavai karam līdz 2030. gadam 0
Dalībvalstīm ir pieci gadi, lai sagatavotos karam, liecina militārais plāns, par kuru vēsta “Politico”.
“Līdz 2030. gadam Eiropai jābūt pietiekami spēcīgai aizsardzības pozīcijai, lai ticami atturētu pretiniekus un spētu reaģēt uz jebkuru agresiju,” teikts plāna projektā, kuru trešdien vēlu vakarā apsprieda aizsardzības ministri, bet ceturtdien tas tika prezentēts Eiropas Komisijai. Nākamnedēļ dokumentu skatīs ES līderi.
“Aizsardzības gatavības ceļvedis 2030” iezīmē arvien pieaugošo Eiropas Savienības lomu militārajās lietās – tā ir reakcija gan uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu Ukrainā, gan uz ASV prezidenta Donalda Trampa neskaidro attieksmi pret Eiropas drošību. “Militarizēta Krievija ilgtermiņā rada pastāvīgu apdraudējumu Eiropas drošībai,” teikts dokumentā.
Lai gan ES valstis strauji palielina savus aizsardzības budžetus, lielākā daļa tēriņu “joprojām ir pārāk nacionāli, kas rada sadrumstalotību, cenu pieaugumu un savstarpējās sadarbības trūkumu”, teikts 16 lappušu dokumentā.
Brisele aicina valstis kopīgi iepirkt ieročus, nosakot mērķi — līdz 2027. gada beigām vismaz 40% no aizsardzības iepirkumiem jābūt kopīgiem līgumiem (šobrīd tie nepārsniedz piekto daļu). Tāpat līdz 2028. gadam vismaz 55% ieroču un aprīkojuma jāpērk no ES un Ukrainas uzņēmumiem, un līdz 2030. gadam šim īpatsvaram jāpieaug līdz 60%.
Prioritātes un projekti
Plāns paredz aizpildīt deviņas būtiskas spēju plaisas, tostarp gaisa un raķešu aizsardzībā, militārajā mobilitātē, artilērijā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā, dronu un pret-dronu sistēmās, sauszemes kaujas spējās un jūras drošībā.
Īpaša uzmanība veltīta Ukrainai, kuru paredzēts stiprināt līdz līmenim, kas ļautu tai kļūt par “tērauda ezīti” – valsti, kas spēj atturēt jebkādu Krievijas agresiju.
Dokuments ietver arī trīs galveno projektu termiņus:
“Austrumu flanga novērošana” (Eastern Flank Watch) – integrēs sauszemes aizsardzību ar gaisa un pret-dronu sistēmām;
“Eiropas gaisa vairogs” (European Air Shield) – izveidos daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu;
“Aizsardzības kosmosa vairogs” (Defence Space Shield) – aizsargās ES satelītus un kosmosa infrastruktūru.
Komisija cer, ka līderi šos projektus apstiprinās līdz gada beigām. Lai līdz 2030. gadam būtu gatavi, visiem projektiem jāsākas līdz 2026. gada vidum, bet līdz 2028. gada beigām jābūt noslēgtiem līgumiem un nodrošinātam finansējumam.
Finansējums – līdz 800 miljardiem eiro
Dokumentā teikts, ka ES palīdzēs mobilizēt līdz 800 miljardiem eiro aizsardzībai, tostarp izmantojot:
150 miljardu eiro programmu SAFE (aizdevumi ieroču iegādei);
1,5 miljardu eiro Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmu;
Eiropas Aizsardzības fondu, kā arī nākamo daudzu gadu budžetu, kas stāsies spēkā 2027. gadā.
Vienlaikus uzsvērts, ka valstis saglabās kontroli pār savu nacionālo aizsardzību: “Dalībvalstis ir un paliks suverēnas savas aizsardzības jomā,” teikts dokumentā.
Tomēr daļā valstu šī ideja izsauc bažas. Piemēram, Vācija savā oficiālajā viedoklī uzsvērusi, ka galvenajam mērķim jābūt apstākļu radīšanai, lai valstis pašas varētu izpildīt savas saistības, savukārt Zviedrija aicina vērtēt rezultātus pēc “taustāmiem rādītājiem”, nevis pēc tā, cik daudz tiek izmantoti noteikti ES instrumenti.
Skats ārpus Krievijas
Lai gan dokuments galvenokārt koncentrējas uz Krievijas draudiem, tajā atzīts, ka Eiropai jāspēj reaģēt arī uz izaicinājumiem citos reģionos, tostarp Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
Tāpat uzsvērta cieša sadarbība ar NATO, jo daļa valstu bažījas, ka Brisele varētu izveidot paralēlu aizsardzības struktūru, kas apgrūtinātu alianses darbību.
Kopsavilkumā dokumenta mērķis ir padarīt Eiropu spējīgu rīkoties patstāvīgi arvien nedrošākā pasaulē.
“Autoritārie režīmi arvien biežāk cenšas iejaukties mūsu sabiedrībās un ekonomikās,” teikts plānā. “Tradicionālie sabiedrotie un partneri maina savu fokusu uz citiem pasaules reģioniem… Eiropas aizsardzības pozīcijai un spējām jābūt gatavām rītdienas kaujas laukiem.”
