Foto EPA/LETA

Sāk apzināt breksita sekas. Pirmais gads bez Eiropas Savienības – mīnusos 38

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Lasīt citas ziņas

Nupat kā Apvienotās Karalistes (AK) Nacionālais statistikas birojs (“Office for National Statistics, saīsinājumā – ONS”) ir publicējis statistikas datus par breksita ietekmi uz AK eksportu un importu. Dati ir par pirmo pilno gadu pēc galējās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), nekā iepriecinoša tur nav, taču breksita aizstāvjiem ir labs aizbildinājums – globālā pandēmija.

Eksports sarucis par 20 miljardiem

“Breksits izcirpis rekordlielu summu – 20 miljardus mārciņu – no AK eksporta vienā gadā vien, arī importam no ES samazinoties,” vēsta britu medija “City A.M.” virsraksts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tālāk tekstā gan precizēts, ka eksports par 20 miljardiem mārciņu (23,83 mljrd. ­EUR) ir sarucis 20 mēnešu, ne gada laikā. Savukārt “The Guardian”, kas parasti izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu breksita negācijas, ir precīzs, rak­stot, ka AK eksportēto preču apjoms uz ES ir krities par 20 miljardiem mārciņu (23,83 mljrd. EUR), ja salīdzina 2021. gadu ar pēdējo stabilās tirdzniecības gadu, kas ir bijis 2018. gads.

Iemesls, kādēļ pagājušā gada rādītāji tiek salīdzināti nevis ar 2020. gadu, bet gan ar trīs gadus vecu statistiku, ir tas, ka 2018. bija pēdējais mierīgais gads pirms breksita izraisītajiem sarežģījumiem un kovida.

Breksits kombinācijā ar globālo Covid-19 pandēmiju no 2021. gada janvāra līdz decembrim ir izraisījis 12% kopējā eksporta kritumu, salīdzinot ar 2018. gadu.

Eksports uz pārējo pasauli, ja neskaita 27 ES valstis, ir krities mazāk dramatiski – par 10 miljardiem sterliņu mārciņu (12 mljrd. EUR) jeb par 6%. Kā galvenie iemesli tiek minēti piegādes ķēžu pārtrūkšana, jaunas barjeras tirdzniecībai un jauni aizliegumi.

Visgrūtāk ir gājis ar apģērbu un apavu eksportu uz ES, tas ir sarucis teju par 60%. Par 40% ir sarucis dārzeņu eksports, bet pārtikas un dzīvnieku eksports – par 18%. Iespējams, ka dārzeņu eksports sarucis tādēļ, ka ir teju neiespējami ievest sezonālos viesstrādniekus no ES, bet apģērbu un apavu eksports tādēļ, ka liela daļa preču ir ražota Āzijā un ASV un nekvalificējas breksita tirdzniecības līguma tarifiem.

Sarūk arī imports no ES

Par spīti problēmām, ES joprojām ir lielākais AK tirdzniecības partneris, taču pirmo reizi kopš 1997. gada, kad uzsākta salīdzināt statistiku, AK tērē vairāk, importējot preces no pārējās pasaules nekā no ES.

No ES importēto preču apjoms 2021. gadā samazinājās par gandrīz 17% vai 45 miljardiem sterliņu mārciņu (54 mljrd. EUR), ja salīdzina ar 2018. gadu. No ES ir tikušas importētas preces par 222 miljardiem mārciņu, taču no pārējās pasaules – par 245 miljardiem, kas ir krietni vairāk nekā 2020. gadā.

Ekonomisti ir vienisprātis, ka breksits noteikti ir spēlējis nozīmīgu lomu, pasliktinot jau tā bēdīgo situāciju attīstīto valstu ekonomikām, kam nācās cīnīties ar pandēmijas radītajiem šķēršļiem.

“AK eksportētāji turpina zaudēt tirgu,” secina konsultāciju kompānijas “Patheon Macroeconomics” ekonomiste Gabriela Dikensa.

Kornēlijs Klārks, finanšu pakalpojumu sniedzēja “Ebury” nodaļas vadītājs, kā papildu faktorus min ierobežojumus, ar kuriem sastapās smago automašīnu vadītāji 2021. gada sākumā, kā arī problēmas ar globālajām piegādes ķēdēm.

Reklāma
Reklāma

Taču imports no Ķīnas, par spīti pieaugošajām transportēšanas izmaksām, pagājušogad ir sasniedzis visu laiku augstāko punktu. Kopumā AK tirdzniecības deficīts ir pieaudzis, 2021. gadā importējot par 156 miljardiem mārciņu (186 mljrd. EUR) vairāk nekā eksportējot.

Ziemeļīrija pie ieguvējiem

Īrijas Centrālās statistikas birojs (SCO) nācis klajā ar daudz labākām ziņām. Izrādās, ka Ziemeļīrijas eksports uz Īriju ir pieaudzis par 65% pirmajā gadā kopš izstāšanās no ES kopējā tirgus. Tiek lēsts, ka 2021. gadā no Ziemeļ­īrijas uz Īrijas Republiku ir eksportētas preces 4 miljardu mārciņu (4,78 mljrd. ­EUR) vērtībā un pieaudzis eksports par 45% jeb 3,7 miljardiem EUR arī otrā virzienā – no Īrijas uz Ziemeļīriju.

Izskatās, ka Ziemeļīrijas protokols, kas stājās spēkā 2021. gada janvārī un noteica, ka muitas pārbaudes notiks uz AK un Ziemeļ­īrijas robežas, ir sagādājis Ziemeļīrijai pamatīgas priekšrocības, salīdzinot ar eksportētājiem no pārējās AK, kuriem nu jātiek galā ar muitas kontrolēm visos virzienos.

Kā jau gaidāms, imports no Īrijas uz pārējo AK ir samazinājies par 13%, ja salīdzina ar 2020. gadu.

Ierobežojumu būs vairāk

Lai arī AK ir pametusi ES, tomēr ne visas izmaiņas stājušās spēkā. No šī gada jūlija uz robežas sāksies jaunas pārbaudes augu valsts produktiem, sertifikāti būs nepieciešami dzīvnieku izcelsmes produktiem, turklāt vajadzēs drošības un drošuma deklarācijas, ievedot preces no ES un visām valstīm, no kurām līdz šim deklarācijas nevajadzēja. No septembra un novembra izmaiņas skars arī piena produktus, kā arī gatavo ēdienu importu.

Ir gan iespējams, ka britu puse varētu pārskatīt izmaiņu stāšanās spēkā nepieciešamību, jo jaunais breksita iespēju ministrs Džeikobs Rīss-Mogs jau paziņojis, ka AK varētu pielāgoties citu valstu prasībām, lai izvairītos no sarežģījumiem starptautiskajā tirdzniecībā.

No nākamā gada 1. janvāra plānots ieviest jaunus AK preču standartus, jo pirmajos trijos gados pēc breksita tika lietoti ES standarti.

Tas nozīmē, ka precēm un produktiem būtu jauni britu UKCA sertifikāti iepriekšējo CE vietā, jo ES negrasās turpināt savstarpējo atzīšanu ilgtermiņā.

Vai izmaiņas būs, to pilnīgi droši nezina neviens, jo līdz gada beigām, iespējams, nomainīsies ne tikai preču standarti, bet arī AK valdība ar premjerministru Borisu Džonsonu priekšgalā – tā prognozē liela daļa ekspertu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.