Daudzi britu pārtikas ražotāji ieraduši eksportēt pārtiku, kam galapunktā ES valstī jānonāk 24 stundu laikā, taču tagad tas vairs nav iespējams. Tagad tirdzniecība ar ES notiek tāpat kā ar trešajām valstīm, kas nozīmē sūtīt sasaldētu vai īpaši atdzesētu pārtiku, un var paiet 6–8 nedēļas, kamēr tā nonāk galapunktā.
Daudzi britu pārtikas ražotāji ieraduši eksportēt pārtiku, kam galapunktā ES valstī jānonāk 24 stundu laikā, taču tagad tas vairs nav iespējams. Tagad tirdzniecība ar ES notiek tāpat kā ar trešajām valstīm, kas nozīmē sūtīt sasaldētu vai īpaši atdzesētu pārtiku, un var paiet 6–8 nedēļas, kamēr tā nonāk galapunktā.
Foto: John Sibley/REUTERTS/SCANPIX/LETA

“Asaras saskrien acīs, kļūs arvien sliktāk!” Britiem nesen šķitis, ka lielākā breksita nelaime jau garām, taču īstās problēmas tikai sākas 58

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
“Jūs aizbraucāt, bet kaut ko šeit uz ēdamgalda aizmirsāt!” – kempingā paviesojušies “sivēni”? 78
Lasīt citas ziņas

Nesen šķita, ka sastrēgums Apvienotās Karalistes (AK) Duvras ostas apkārtnē ir lielākā breksita nelaime, bet tagad kļuvis skaidrs – īstās problēmas tikai sākas.

Britu uzņēmumi, kas eksportē uz Eiropas Savienību (ES), kopš gada sākuma saskaras ar pamatīgu birokrātiju un muitas pārbaudēm, kā rezultātā tiek zaudēti milzīgi līdzekļi, jo aizkavētās kravas nākas iznīcināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nav tā, ka kaut kas notiek nepareizi. Tās ir neizbēgamas sekas ES atstāšanai,” intervijā britu radiostacijai stāsta “British Meat Processors Association” tirdzniecības padomnieks Pīters Hādviks.

“Ir daudz kļūdu, taču jāsaprot, ka tagad tirgojamies ar ES tieši tāpat kā ar jebkuru trešo valsti, kas nozīmē sūtīt sasaldētu vai īpaši atdzesētu pārtiku, un var paiet 6–8 nedēļas, kamēr tā nonāk galapunktā.”

Daudzi britu ražotāji ieraduši eksportēt pārtiku, kam galapunktā ES valstī jānonāk 24 stundu laikā, taču tagad tas vairs nav iespējams.

“Agrāk mēs piegādājām gaļu Birmingemai un Berlīnei vienādi, izmantojot vienādus pavaddokumentus. Tagad nepieciešams pieteikties pārtikas kvalitātes eksporta sertifikātam vismaz 24 stundas, pirms prece tiek piegādāta, eksporta sertifikāta aizpildīšana paņem vairākas stundas.

Tad jābrīdina muita vismaz 24 stundas pirms kravas ierašanās, britu nodokļu inspekcijā nepieciešams aizpildīt muitas deklarāciju HMRC un samaksāt par to. Līdzīgas deklarācijas jāaizpilda franču muitā un jāsamaksā.

Kravas automašīnai būs jāapstājas uz robežas, kur muitas darbinieki pārbaudīs dokumentāciju. Iespējams, viņi atvērs transportlīdzekli, lai pārbaudītu kravu, un tas viss prasīs vairākas stundas (..) Un tas viss – gadījumā, ja nav nekādas aizķeršanās,” eksporta procedūru komentē Hādviks.

“National Pig Association” pārstāve Zoja Deivisa sašutusi par to, ka asociācijas biedra eksportētās cūku galvas cīsiņu un pastētes ražošanai ir iesprūdušas Roterdamā uz vairākām nedēļām sanitāro normu pārbaudei.

“Asaras saskrien acīs, redzot, kas mūsu biedriem jādara, un tas viss turpināsies, un paliks arvien sliktāk!”

Deivids Lindars, “British Meat Processors Association” pārstāvis, saskaitījis, ka vairāk nekā 120 kravas auto ar britu gaļu ir aizturēti Roterdamā, turklāt daži tur atrodas jau kopš 1. janvāra.

“Tā ir pārtika, kas jau ir pārdota, taču nevar sasniegt mērķi birokrātijas un noteikumu pārpratumu abās pusēs dēļ. Sistēmā, kas pašos pamatos nav radīta, lai strādātu ar produktiem, kuriem ir īss derīguma termiņš, ir vērojamas milzu problēmas. Skotu zvejnieki saņems kompensāciju, bet vai mums ir kas piedāvāts? Nekas. Eksportētājiem būs jāmaksā par produkcijas iznīcināšanu un tātad gaidāmi jauni izdevumi.”

Reklāma
Reklāma

Kādam eksportētājam jau divas nedēļas Roterdamā iestrēguši pieci konteineri ar svaigu cūkgaļu, jo veterinārie sertifikāti nav bijuši aizpildīti pareizi. Savukārt piecas citas uzņēmuma mašīnas ar 23 tonnām svaigas atdzesētas gaļas katrā no tām gaida Francijas Kalē ostā jau 3 dienas.

Prasa kompensēt zaudējumus

Tonnām eksportējamās produkcijas pūst ES ostās, jo papildu izmaksu un aizkavēšanās dēļ klienti ir atteikušies no pasūtījumiem – nācies iznīcināt gaļu simtiem tūkstošu mārciņu vērtībā. Gaļas ražotāji ir pieprasījuši britu valdībai kompensēt zaudējumus.

Premjerministrs Boriss Džonsons jau ir apsolījis kompensēt 23 miljonus sterliņu mārciņu (25,85 milj. EUR) tiem zivju eksportētājiem, kuru eksports uz ES ir cietis ne pašu vainas dēļ.

“Nožēlojami. Eiropas lielākais zivju tirgus Pīterhedā izskatās pēc spoku pilsētas. Paredzēts strādāt ar 10 000 kastēm dienā, bet tagad ienāk tikai daži simti. Zvejas kuģi noenkuroti krastā, eksports apturēts. Ne jau kravas auto rindas ir breksita sekas, bet gan tirdzniecība, kas nu nekust no vietas,” stāsta Džeimss Viters, organizācijas “Scotland Food And Drink” izpilddirektors.

Tikai 10% muitas dokumentu, kas ir iesniegti Lielbritānijas–ES kravām, ir aizpildīti pareizi. Lielākoties dokumenti ir vai nu kļūdaini, vai trūkst nepieciešamās informācijas.

Beztarifu tirdzniecība, taču ar muitas kontrolēm

Decembra beigās noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums starp Lielbritāniju un ES nosaka nulles tarifu savstarpējai tirdzniecībai, taču šis līgums neatbrīvo no muitas kontrolēm un dokumentācijas pārbaudes.

Nedaudz labākā situācijā ir Eiropas eksportētāji, jo Lielbritānija dod ES eksportētājiem 3–6 mēnešus laika nepieciešamo dokumentu iesniegšanai, tādēļ šīs kravas ienāk ar mazāku kavēšanos.

Britu mediji ziņo, ka teju puse kravas auto, kas ieved preces Apvienotajā Karalistē, atpakaļ uz kontinentālo Eiropu dodas tukši, jo eksportētāji baidās, ka kravas varētu tikt aizkavētas uz robežas.

Diemžēl ES pagaidām nav spērusi soli pretī britiem, tādēļ situāciju nepieciešams steidzami risināt. ES gan būtu gatava sarunām par procedūru atvieglošanu, taču pastāv pamatotas bažas, ka briti varētu īstenot plānu par “Singapūru pie Temzas”, kas nozīmē zemo nodokļu zonu tieši pie ES robežām, tādēļ muitas procedūru jautājums pagaidām paliek atklāts.

Visvairāk pašlaik cieš Ziemeļīrija, jo tā palikusi ES muitas zonā – tātad precēm, kas tiek sūtītas no Lielbritāniju, nepieciešams veikt muitas kontroles, kas savukārt ir novedis pie svaigas pārtikas trūkuma veikalu plauktos.

Protestē arī mūzikas zvaigznes

Problēmas radušās arī izklaides industrijai, jo, lai uzstātos ārpus valsts un par to saņemtu atlīdzību, nepieciešama darba vīza, kas savukārt nozīmē ne tikai birokrātiju, bet arī izdevumus, liedzot iespēju uzstāties kontinentālajā Eiropā jaunpienācējiem, kuru honorāri ir mazi.

Ja Eiropas mūziķi dodas uz Lielbritāniju uzstāties bez maksas, tad viņi to var darīt kā tūristi bez vīzas. Taču britu mūziķi nevar tāpat doties uz Eiropas Savienību, jo katrā valstī ir atšķirīgi noteikumi.

Briti ierosinājuši valdībai izveidot īpašu “mūziķu pasi”, ko varētu saņemt vai nu par brīvu, vai par simbolisku samaksu. Šāda pase, kas nodrošinātu iespēju koncertēt ES bez vīzas, darbotos vismaz divus gadus, un tās īpašniekam nevajadzētu atļaujas instrumentu un aparatūras ievešanai. Pase tiktu izsniegta arī apkalpojošajam personālam – skaņu režisoriem, tehniķiem utt.

Petīciju parakstījuši 110 mūziķi, starp tiem arī tādas zvaigznes kā sers Eltons Džons, Liams Galahers, Eds Šīrans un Stings.

Britu kultūras ministre Karolīna Dineneidža sola situāciju risināt, ja arī ES piekritīs piešķirt atvieglojumus mūziķiem, taču pagaidām vienīgais ieteikums ir rūpīgi iepazīties ar katras valsts imigrācijas noteikumiem un kārtot dokumentus laikus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.