1940. gada 10. jūnijā. Norvēģijas armija kapitulē, bet norvēģi turpina cīņu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem Norvēģijas armijas virspavēlniecība deva pavēli karaspēka daļām izbeigt pretošanās valstī iebrukušajam nacistiskās Vācijas karaspēkam.
Tādējādi Norvēģija atzīmējama kā rietumvalsts, kas Otrā pasaules kara sākumā visilgāk – gandrīz 2 mēnešus – pretojās vācu uzbrukumam. Karadarbība šajā Skandināvijas zemē bija sākusies 9. aprīlī, un norvēģiem drīz palīgā devās britu un franču armijas daļas.
Kad jūnija sākumā katastrofālās situācijas dēļ Francijas frontē briti un franči bija spiesti evakuēties no Narvikas, kļuva skaidrs, ka norvēģi vieni vāciešus padzīt nespēs.
Tiem nebija ne pienācīgas karaflotes, ne aviācijas, ne munīcijas krājumu.
Ziņojot par Norvēģijas kaimiņvalsts, neitrālās Zviedrijas reakciju, Latvijas avīzes toreiz atzīmēja: “Norvēģijas kapitulācija Stokholmā gan radīja pārsteigumu, bet to te labi arī izprot, jo sabiedroto atbalsts bijis pārāk niecīgs, lai norvēģi spētu pretoties vācu pārspēkam.”
Īsi pirms kapitulācijas Norvēģijas karalis Hokons VII un Juhana Nigošvolla valdība ar britu kreiseri jau bija atstājuši dzimteni, lai Londonā izveidotu emigrācijas valdību, kurā apvienojās visu Norvēģijas pilsonisko partiju pārstāvji.
Līdz ar paziņojumu par Norvēģijas armijas kapitulāciju karalis un valdība uzsaukumā pilsoņiem uzsvēra, ka, nespējot pretoties pārspēkam savā zemē, norvēģi turpinās karu citās frontēs un cīnīsies par norvēģu valsts brīvības atgūšanu.
Atsevišķu armijas vienību pretošanās valsts ziemeļos apsīka tikai jūnija beigās. Vācu iekarotajai Polijai, Beļģijai, Holandei, Luksemburgai, Dānijai tagad bija pievienojusies arī Norvēģija.
Jāpiezīmē, ka Norvēģijas kapitulāciju tā laika avīzēs aizēnoja vēsts, ka Itālijas duče Benito Musolīni 10. jūnijā paziņojis par Itālijas iestāšanos karā pret Franciju un Angliju.
