“Vadītāja tikai pasmējās.” Darbiniece sašutusi par attieksmi pret ārkārtas situācijām – kur ir tas divu sienu princips? 0
Kamēr Latvijā arvien biežāk izskan ziņas par dronu incidentiem un iedzīvotāji saņem šūnu apraides brīdinājumus, daudziem joprojām nav skaidrs, ko reāli darīt apdraudējuma gadījumā. Plašu diskusiju sociālajos tīklos izraisījis kādas sievietes ieraksts par pieredzēto darbā.
Platformā “Threads” Līva raksta: “Aizbraucu uz Rīgas darbu. Vadītāja saka, ka jāparaksta papīrs, ka zinu, kā rīkoties, ja notiek uzbrukums. Prasu, kas man tieši ir jādara? Kur man jāskrien ar bērniem? Kur iestādē ir tās divas sienas, kur man stāvēt ar bērniem?
Vadītāja tikai pasmejas un saka, ka departaments atsūtījis vienu papīra lapiņu, ar kuru man jāiepazīstas. Nu nopietni?
Ir piektais kara gads, droni arvien biežāk sāk šķērsot Latvijas robežu, bet nav nekādu apmācību, telpu apsekošanas. Nekā! Viena papīra lapiņa.”
Sieviete uzskata, ka darbavietās būtu nepieciešamas arī daudz nopietnākas pirmās palīdzības apmācības.
“Otra lieta – vai šobrīd visiem darbā nevajadzētu rīkot vismaz trīs dienu pirmās palīdzības kursus, kuros apmācītu, kā rīkoties smagu ievainojumu gadījumā? Lielākā daļa no mums pirmo palīdzību izgājuši autoskolā un sen jau visu aizmirsuši. Šis vienkārši liekas smieklīgi un totāli nepareizi.”
Ieraksts izraisīja plašu diskusiju. Daudzi uzskatīja, ka problēma nav tikai pašās instrukcijās, bet tajā, ka cilvēkiem praktiski netiek izskaidrots, kā rīkoties krīzes situācijās.
Māra komentāros norādīja: “Neviens cits kā iestādes vadītājs nevar ierādīt praksē, ko darīt un kur meklēt tās divas sienas. Ja iestādes vadītājs to nevar, tad laiks atlūgumam.”
Arī Rihards kritizēja pieeju: “Te ir tavi vadītāji jāņem priekšā. Viņa nevis reāli kaut ko organizē, bet pasmejas un tikai prasa parakstu bez seguma.”
Savukārt vēl kāda sieviete rakstīja: “Vadītāja nebija savu uzdevumu augstumos. Vai nu viņai bija jānoskaidro, kas jādara, ja jau neko nezina, vai pašai jāuzņemas iniciatīva un jāpaskaidro cilvēkiem.”
Tikmēr Ramona uzskata, ka problēma ir daudz plašāka: “Te ne jau vadītāja vainīga. Visi esam vienā laivā. Atbildība jāuzņemas tiem, kas pieprasīja un saņēma aizsardzības budžetu. Kur ir rīcības plāni? Kur patvertnes?”
Tikmēr Krīzes vadības centrs nesen informēja, ka pēc vairākiem incidentiem ar bezpilota lidaparātiem Latvijas austrumu pierobežā izstrādātas īpašas vadlīnijas rīcībai gaisa telpas apdraudējuma laikā.
Tajās paredzēts, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī virknei uzņēmumu un organizāciju jāizstrādā konkrēti rīcības plāni ārkārtas situācijām.
Institūcijām jānosaka:
- kā notiks darbinieku apziņošana;
- kur atradīsies drošākās vietas;
- kā organizēt darbu apdraudējuma laikā;
- kā rīkoties pēc šūnu apraides brīdinājuma saņemšanas.
Vadlīnijās minēts arī tā sauktais “divu sienu princips”, kas paredz uzturēties telpā, kuru no ārpuses atdala vismaz divas sienas, tādējādi samazinot risku no šķembām un sprādziena triecienviļņa.
Krīzes vadības centrs arī atgādina, ka apdraudējuma laikā iedzīvotājiem jāizvairās no atklātām vietām, jāmeklē aizsegs un nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties nokritušiem objektiem vai dronu atliekām.
Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki ieviesuši divu līmeņu šūnu apraides brīdinājumus. Dzeltenais brīdinājums nozīmē iespējamu apdraudējumu, savukārt oranžais paredz tūlītēju iedzīvotāju rīcību.
