Karš ienāk Rīgā: vācu karaspēkam sākot ieņemšanas operāciju un apšaudi, vecpilsētā izcēlās ugunsgrēki 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem, vācu karaspēkam ap plkst. 10 rītā no Pārdaugavas sākot Rīgas ieņemšanas operāciju un apšaudi, vecpilsētā izcēlās ugunsgrēki, kam par upuriem kļuva vairākas izcilas pilsētas ēkas – vispirms jau Sv. Pētera baznīca, Melngalvju nams un Rātsnams.
Tomēr, par laimi Rīgai un tās iedzīvotājiem, sagatavotas, organizētas pilsētas aizsardzības no padomju puses faktiski nebija, jo padomju karaspēks negaidīja, ka vācieši Rīgu sasniegs tik strauji.
Pilsētas centru centās aizstāvēt tikai PSRS iekšlietu karaspēka 5. pulks un steigā saformētās strādnieku gvardes daļas.
Vācu pirmais mēģinājums straujā triecienā pāri vēl nesagrautajam Dzelzceļa tiltam ielauzties pilsētā izrādījās neveiksmīgs, jo sarkanās armijas sapieri tiltu uzspridzināja, tiklīdz vācu priekšējās kājnieku un prettanku vienības bija to šķērsojušas.
Atgriezta no savējiem, bez iespējas saņemt kādu palīdzību, triecienvienība krita gandrīz līdz pēdējam vīram.
Ir ziņas, ka daži karavīri krituši gūstā un drīz nošauti. Izdzīvot izdevās vien dažiem.
Paralēli šiem notikumiem notika kaujas Pārdaugavā, Jelgavas šosejas rajonā, kur iesaistījās arī padomju tanku vienības. Forsēt Daugavu tieši pie pilsētas centra vācieši vairs nemēģināja, bet organizēja karaspēka pārcelšanos pie Katlakalna.
Baidoties no aplenkuma, visas padomju karaspēka daļas 30. jūnijā steigā atstāja Latvijas galvaspilsētu. Desmitajā Vācijas – PSRS kara dienā, 1. jūlijā, to jau pilnībā kontrolēja vācieši. Latvijas padomju valdība Rīgu bija atstājusi vēl pirms kauju sākuma, 27. jūnijā un vispirms devās uz Valku, bet tad tālāk uz Novgorodu.
