“Šis ir pats karstākais kara posms.” ASV profesors brīdina par scenāriju, kas var satricināt NATO 0
Kamēr mēs ļoti ceram uz mieru pasaulē, ir eksperti, kas aicina “turēties” pie realitātes un neļauties ilūzijām. Viņuprāt, cerības uz drīzu kara izbeigšanu šobrīd vairāk balstās vēlmēs, nevis reālajā situācijā kaujas laukā un Kremļa domāšanā.
Uzskats, ka Krievija tuvojas punktam, kad tā vēlēsies sākt sarunas par miera noslēgšanu ar Ukrainu, drīzāk ir vēlmju domāšana, nevis reāla iespēja, intervijā aģentūrai LETA konferences “Riga StratCom Dialogue 2026” laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Viņaprāt, tas, ka Krievija kaujas laukā neko neiegūst, tās ekonomika cīnās ar grūtībām un Ukraina ietekmē Krievijas rūpniecības spēju ražot naftu, ir lieliskas pazīmes, taču vissvarīgākais atturēšanas faktors Krievijai ir Rietumu reakcija, bet tā diemžēl nav redzama.
Šeremeta norādīja, ka katru reizi, kad Krievija iepriekš veica kādu eskalāciju vai tās darbības Ukrainā kļuva brutālākas un asiņainākas, Rietumi atbildēja ar palīdzības palielināšanu Ukrainai, tomēr patlaban nekas tāds nav vērojams.
“Bija tanki, raķetes, lidmašīnas. Šis ir pats karstākais kara posms. Notiek visvairāk raķešu uzbrukumu Ukrainai – Kijivai, Odesai, Dņipro, tie prasa visvairāk civiliedzīvotāju upuru kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tātad tagad būtu burtiski jāseko Rietumu atbalsta maksimumam, bet tas neseko,” viņš uzsvēra un piebilda, ka šādos apstākļos turklāt ASV ir pilnībā atsaukušas savu atbalstu.
Kad Krievija to redz, tā patiesībā redz Rietumu vājumu, tāpēc tā vienkārši spēlē laika spēli, norādīja Šeremeta.
Viņš augstu nevērtē runas par to, ka laiks nav Krievijas sabiedrotais, jo tas nav arī Ukrainas sabiedrotais. Pēc profesora teiktā, aizbraucot uz Ukrainu, ir redzamas tukšas ielas, jo cilvēki ir vai nu iesaukti armijā vai slēpjas, vai arī izbraukuši no valsts.
Tāpēc Šeremeta ir pilnīgi pārliecināts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins un Kremlis domā, ka viņiem ir vairāk resursu, lai izturētu ilgāk, nekā to spēj Ukraina un, pats galvenais, arī Rietumi.
Šo iemeslu dēļ Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs nedomā, ka tuvojas reāls sarunu process. “Lai to panāktu, mums būtu jāmaina naratīvs, pirmkārt, no ASV puses un, atklāti sakot, arī no daudzu Eiropas spēcīgāko valstu puses, tostarp no Francijas, Vācijas, Itālijas. Tas vēl nav noticis,” secināja Šeremeta.
Viņš nopietni bažījas, ka ASV var izstāties no NATO, un šādas bažas radot ilggadēja Trampa politikas pētīšana.
“Jau kopš pirmajām vēlēšanām 2016. gadā viņa naratīvs par “Ameriku pirmajā vietā” nozīmē to, ka ASV nevēlas iesaistīties nekādās lietās, kas ir saistītas ar Eiropu. Tātad jebkādos Eiropas karos, jebkādos ārzemju karos. Irāna ir cits stāsts. Venecuēla ir cits stāsts. Jo šos karus sāka ASV. ASV vai vismaz pašreizējā administrācija rūpējas tikai par kariem, ko paši sāk.
Viņus neinteresē kari, kas tiktu uzsākti pret Eiropu, ar tiem Eiropa var tikt galā pati. Amerikai nerūp Eiropa,” uzsvēra profesors.
Viņš pauda cerību, ka tādi cilvēki kā ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš ir bijis liels NATO atbalstītājs, un daudzi citi iestāsies pret šādu Trampa pozīciju, tomēr Tramps ir ļoti neatkarīgs cilvēks, kurš darīs visu, ko vien gribēs darīt.
