Anita Muižniece: “Mācību gads būs jāsāk ar skatu atpakaļ. Būs jānoskaidro, kas tieši no mācību satura katram skolēnam paslīdējis garām.”
Anita Muižniece: “Mācību gads būs jāsāk ar skatu atpakaļ. Būs jānoskaidro, kas tieši no mācību satura katram skolēnam paslīdējis garām.”
Foto: Anda Krauze

Vai varētu būt tā, ka bērniem, sākot no 12 gadiem, būs obligāti jāvakcinējas? Saruna ar izglītības un zinātnes ministri 136

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kad tiekamies ar jauno izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (Jaunā konservatīvā partija), ir karsta saulaina diena, tomēr vasara neļaus atslābt. A. Muižniece teikusi, ka viena no viņas galvenajām prioritātēm ir, lai nākamajā mācību gadā skolas darbotos klātienē.

 

Kas reāli šobrīd tiek darīts, lai nebūtu vēl viens attālinātais mācību gads?

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 74
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 27
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 67
3 dienas
Lasīt citas ziņas

A. Muižniece: Pagaidām vēl kopā ar pašvaldībām, skolu direktoriem, nevalstiskajām organizācijām u. c. izstrādājam rīcības plānu: liekam kopā idejas, par ko varam vienoties. Tāpat runājam par šo tēmu ar Veselības ministriju.

Bet šobrīd negribētu lieki publiski mētāties ar kaut kādām idejām, kamēr nozares cilvēki nav par visu vienojušies.
CITI ŠOBRĪD LASA

Taču būtiskākie rāmji ir: drošās skolas princips, tātad skatīties maksimāli uz katru skolu individuāli. Svarīgs ir telpu lielums, ir vai nav skolā ventilācijas, cik skolēnu plūsmu var veidot, vai var nodalīt jaunākos skolēnus, kuri nebūs vakcinējušies, no vecākajiem skolēniem.

 

Tātad katrai skolai varētu būt individuāls plāns, pēc kura nākamajā gadā strādāt?

Mēs ministrijā šādu plānu, protams, neveidosim. Taču veidosim vadlīnijas izglītības iestāžu pārvaldēm, kas savukārt tālāk aizies līdz katram skolas direktoram, jo tieši direktors redz, ko savā skolā viņš var vai nevar izdarīt.

Skolu vadītājiem jāļauj diezgan liela brīvība rīkoties, paļaujoties, ka viņi ievēros epidemioloģiskās prasības. Vienlaikus jāparedz atbildība, ja šī brīvība netiek izmantota godprātīgi.

 

Vai varētu būt tā, ka bērniem, sākot no 12 gadiem, būs obligāti jāvakcinējas?

Par vakcinācijas tēmu pirmkārt būtu jārunā Veselības ministrijai. Taču pati neuzskatu, ka obligātā vakcinēšanās bērniem būtu pieņemams risinājums. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, līdz 14 gadu vecumam bērns bez vecāku piekrišanas nevar neko izlemt saistībā ar savu veselību. Otrkārt, arī vēlāk, līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, vecāku lēmums tomēr ir svarīgs. Mēs nevaram ietekmēt visu vecāku viedokli.

Protams, jo vairāk jauniešu, skolotāju, sabiedrības locekļu būs vakcinējušies, jo dzīve mums visiem būs vieglāka. Jo vairāk cilvēku būs ieguvuši imunitāti, jo ātrāk varam atgriezties normālos apstākļos.

 

Un kā ar skolotāju vakcināciju?

Arī tas ir jautājums veselības nozares ekspertiem. Līdz jūnija vidum vakcinējušies bija tikai 47 procenti pedagogu. Turklāt kritusi vakcinēto līkne – maija otrajā pusē nedēļā vakcinējās virs 4000 pedagogiem, pašās maija beigās bija ap 1700, bet jūnija sākumā jau tikai virs 500.

Jaunākā informācija liecina, ka līdz 27. jūnijam vakcinēti 52% izglītības iestāžu darbinieku. Visaktīvāk vakcinējušies augstskolās strādājošie – 73% darbinieku, vispārizglītojošajās skolās – 55%. Pirmsskolas izglītības iestādēs vakcinējušies 40% darbinieku.

Jautāju pedagogu arodbiedrības vadītājai, kas daļu pedagogu attur no vakcinācijas. Cik nu izkristalizējās no sarunas, var saprast, ka nav kategoriskas nostājas pret, bet varbūt ir kaut kādas lietas, kas nav pietiekami skaidrotas.

 

Skolotāju vidū tomēr ir lielāks vakcinēto īpatsvars, ja salīdzina ar visu sabiedrību.

Protams, tā ir labā ziņa. Nevaram teikt, ka skolotāji ir bezatbildīgi.

 

Ir bažas, ka attālināto mācību laikā būtiski kritusies izglītības kvalitāte. Vai jaunā mācību gada sākumā plānots skolēnu zināšanu novērtējums?

Iepriekšējais mācību gads tiešām bijis traks. Sevišķi otrajā mācību gada pusē tikai daļai skolēnu daļā skolu bija iespēja pamācīties klātienē. Pamācīties, nevis pilnvērtīgi apgūt izglītības saturu.

Izglītības kvalitātes monitorings turpināsies, to nodrošina kaut vai skolu akreditācijas. Tomēr augustā sniegsim plašākas rekomendācijas izglītības iestādēm.

Mācību gads būs jāsāk ar skatu atpakaļ. Manuprāt, septembrī un oktobrī, līdz pat rudens brīvlaikam, skolām būtu pirmkārt jānodarbojas ar diagnosticēšanu, lai saprastu, kādā apmērā katrs skolēns apguvis viņam paredzēto izglītības saturu.

Būs jānoskaidro, kas tieši no mācību satura katram skolēnam paslīdējis garām.

Situācijas būs dažādas: būs skolēni, kas ļoti iekavējuši plānoto saturu, būs arī skolēni, kas būs visu apguvuši. Tas nozīmē, ka skolotājiem būs ļoti daudz jāstrādā, lai šo līmeni sabalansētu, kaut skaidrs, ka skolēnu zināšanu līmenis vienmēr atšķirsies.

Attiecībā uz teju katru bērnu vajadzēs plānu, bet negribu sabaidīt skolotājus, tas nav domāts kā formāls dokuments. Skolotājam pašam jābūt plānam, ko viņš darīs ar katru klasi, lai gan robus aizpildītu, gan apgūtu plānoto saturu, netraumējot bērnus ne emocionāli, ne ar pār­slodzi mācībās.

 

Svarīgi šos robus neignorēt.

Protams! Izvērtējums nevar būt formāls, tas jāņem vērā. Mēs ministrijā noteikti runāsim ar izglītības pārvaldēm par to, kā izglītības metodiķi var palīdzēt skolotājiem.

Attiecībā uz nākamo mācību gadu vēl varu teikt, ka esam mācījušies no iepriekšējā gada kļūdām un noteikuši, ka mācību paraugprogrammām klasēm, kurās turpināsies jaunā izglītības satura ieviešana, jābūt gatavām jau augustā, nevis jātop vēl mācību gada laikā. 1., 4., 7. un 10. klasei paraugprogrammas bija gatavas iepriekšējā mācību gada laikā.

Pirmā semestra paraugprogrammām 2., 5., 8. un 11. klasēm jābūt gatavām līdz 1. augustam. Otrā semestra paraugprogrammām būtu jābūt līdz rudens brīvlaikam.

 

Man šķiet, ka pagājušajā gadā ministrijā arī teica, ka jābūt gatavām laikus. Bet nebija.

Šobrīd zinu, ka gandrīz visi vajadzīgie programmu paraugi ir, kaut ir vēl tādi, pie kuriem strādā. Valsts Izglītības satura centrs sola, ka būs.

Skaidrs, ka pro­grammas paraugs ir tikai paraugs, un skolotājiem, kas jūt varēšanu, pašiem būtu jāsagatavo pro­gramma un mācību materiāli, jāsaprot, ko un kā es gribu katram bērnam iemācīt. Taču jābūt avotam, kur katram skolotājam pasmelties atbildes, ja rodas kādi jautājumi.

 

Izglītības un zinātnes ministrija jau ilgstoši cenšas ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu. Kas jūsu izpratnē ir laba skola?

Nebūšu skolu topu piekritēja. Sasniegumi centralizētajos eksāmenos un mācību priekšmetu olimpiādēs, protams, ir būtiski, taču pēc tiem vien skolu vērtēt nevar.

Skatīties pēc skolēnu atzīmēm: tas ir visvieglākais ceļš skolas vērtēšanai.

Valsts pārbaudes darbi un centralizētie eksāmeni ir tikai 9. un 12. klasēs, un tie nedos pilnu ieskatu par skolu kā tādu, turklāt ne jau visos mācību priekšmetos ir šādi pārbaudes darbi. Tāpēc skolu topi faktiski parāda šauru skolu darbības aspektu.

Skaidrs gan, ka, ja skolēns grib mācīties labā universitātē eksaktos mācību priekšmetos, skolu topi var palīdzēt atrast piemērotāko izglītības iestādi, lai šo mērķi sasniegtu.

Taču svarīgi ir arī tas, kas notiek skolā kādos sarežģītākos brīžos, kāda ir iespēja tur saņemt emocionālo atbalstu gan skolēniem, gan arī skolotājiem, vai skolā ir pedagogu mentori un asistenti.

Tāpēc man ļoti patīk iecerētā izglītības monitoringa sistēma, kas raudzīsies ne tikai uz to, kas ir iemācīts, bet skatās uz izglītību ļoti plaši, ar to saprotot gan mācīšanās sadaļu, gan skolas fizisko vidi, gan skolotājus, kā arī pašvaldības iesaisti.

Laba skola ir tā, kurā izglītību saņem ikviens; ikviens šajā skolā ir gaidīts. Tātad mēs runājam arī par iekļaujošo izglītību. Laba skola ir arī tā, kur skolotāju gan skolēni, gan vecāki, gan arī izglītības iestādes vadītājs redz kā profesionāli.

Labā skolā skolotāji pret visiem saviem skolēniem izturas vienlīdzīgi. Tas nenozīmē, ka vienādi, bet katram iedod tik daudz, lai viņš sasniegtu maksimālo, ko spēj.

 

Tomēr Latvijā vērojama skolu noslāņošanās. Piemēram, ir vidusskolas, kur matemātikā centralizētajos eksāmenos absolventu vidējais vērtējums ir pat zem 15 procentiem, bet citās tas ir virs 80 procentiem. Vai atšķirības nav pārāk lielas?

Kā izglītības jomas patriote varu teikt, ka tās ir pārāk lielas. Tajā pašā laikā: visām skolām nav jābūt vienādām, kaut arī visās skolās visiem skolēniem jābūt vienādām iespējām izaugt.

Skolu noslāņošanās radusies vēsturiski. Līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu no valsts ģimnāziju statusa vispār vajadzēja atteikties, jo tagad katrai ģimnāzijai jāpiedāvā vismaz divi izvēļu grozi ar padziļinātajiem mācību priekšmetu kursiem.

Tāpēc iespējai padziļināti apgūt kādu jomu nu jābūt visās vidusskolās. Protams, pirmajos trijos gados pēc jaunā satura ieviešanas tas varbūt pilnībā nerealizēsies, jo skolas arī vēl mācās.

Tomēr ar laiku skolām ar ekskluzīvu statusu vairs nevajadzētu būt.

Varbūt kādas ģimnāzijas direktors teiks, ka nu gan ministre sarunājusi trakas lietas. Taču tas ir tikai mans viedoklis, tas nenozīmē, ka grasos likvidēt ģimnāzijas.

Runājot par ļoti zemiem eksāmenu rezultātiem daļā skolu, jebkurš, manuprāt, saprot, ka nav pareizi, ka eksāmenu var nolikt, savācot tajā tikai piecus procentus no iespējamā punktu skaita.

Izstrādājot jauno centralizēto eksāmenu sistēmu, kas saistīta ar jaunā satura ieviešanu, esam runājuši, ka šim slieksnim jābūt būtiski augstākam.

 

Atceroties, kā no amata aizgāja iepriekšējā ministre, nevaru nepajautāt, vai varēsiet droši un aktīvi strādāt vai arī visu laiku būs jāskatās uz partijas reitingiem un jādomā, vai visiem pietiekami patīkat?

Visiem es noteikti nepatīku, un es nebaidos no tā, ka kādam varētu nepatikt. Ir svarīgākie uzdevumi, bet kopumā ministrijā ir neskaitāmi darbi, un skaidrs, ka tos visus, pat ja izdosies nostrādāt 14 mēnešus līdz Saeimas vēlēšanām, nevarēšu paveikt. Tiem, kurus skar tie uzdevumi, ko nepagūšu paveikt, es nebūšu laba.

 

Varbūt tieši būsiet laba, jo netraucēsiet dzīvot ar netīkamām reformām?

Varbūt arī tā… Man jau jautāja, vai man būs labāks reitings. Es nezinu, kāds tas būs! Taču es darīšu lietas pēc labākās sirdsapziņas: lai mūsu bērni varētu 1. septembrī iet skolā, skolotājiem būtu cieņpilnas algas, lai ir labs, cieņpilns dialogs ar sociālajiem partneriem. Ja man tas sanāks, sabiedrībai un parlamentam būs iespēja to novērtēt. Kā novērtēs, tā būs.

SAISTĪTIE RAKSTI
Strādāt uz reitingiem un popularitāti, manuprāt, būtu vismuļķīgākais, ko vien var izdarīt.

Manuprāt, politiķa misija ir vienkārši nākt un izdarīt labas lietas.

 

Vai skolotāju algām būs nepieciešamie 400 miljoni eiro?

Pie plāna, kā šīs algas celt, strādājam. Es ļoti uzmanos, cenšos nemētāt dažādas idejas, kamēr tās nav apstiprinātas, tāpēc šobrīd nav vērts censties no manis izdabūt konkrētus skaitļus, ko papildus varētu novirzīt skolotāju algām. Viss ir uzmanīgi jāsamēra, un gatavāka atbilde varētu būt jūlijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 74
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 27
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 67
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 9
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
11 stundas
Lasīt citas ziņas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Tikai ekstrēmi optimisti var iedomāties, ka pāreja uz bezizmešu transportu notiks ātri un viegli
4 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 27
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 9
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Konkurences padome izmeklē arī iespējamu ceļu būvnieku karteli. Piecās kompānijās veiktas kratīšanas 4
9 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Tikai ekstrēmi optimisti var iedomāties, ka pāreja uz bezizmešu transportu notiks ātri un viegli
06:00
LE
LETA
Ziņas
Sākotnējie rezultāti: Bundestāga vēlēšanās vadībā izvirzījušies sociāldemokrāti 2
22:58
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 27
22:30
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 9
12 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 74
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kādu vietu Eiropas klubu kausa izcīņā šahā ieguvusi Reizniece-Ozola ar komandu
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šveicieši referendumā atbalstījuši viendzimuma laulību legalizāciju 53
13 stundas
LR
Linda Rumka
Ziņas
“Iebarikādējāmies bunkurā un pārziemojām.” Pie skatītājiem nonākusi vēsturiskā daudzsēriju filma par Emīliju Benjamiņu
14 stundas
DE
Dace Ezera
Laukos
“Ieejas maksas nav. Visi vienmēr mīļi gaidīti!” Ko redzēt un sajust Cīravas plašajā Mežaparkā?
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī daudzviet veidosies migla. Laika prognoze pirmdienai 2
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mašīna bija apgāzusies grūti pārredzamā vietā. Avārijā Sakas pagastā bojā gājusi sieviete 4
10 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Kā izrauties un pārvarēt vēsturiski izveidojušos infrastruktūras atpalicību?
10 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
“Auto pasaulē dzīvo arī tāds monstrs.” Kuram auto ir vislielākā jauda pasaulē?
12 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Kāpēc Putinam vispār vajadzīgs šis farss ar vēlēšanām, kuru iznākumam tāpat ārpus Krievijas neviens netic?
11 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 66
19 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 15
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 27
20 stundas
GN
Gints Narogs
Stāsti
“Citiem smejot saku, ka man nav 91, bet 16.” Vecākais Vienības brauciena dalībnieks Edgars izvirzījis ambiciozu mēŗki 8
21 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kur un no kā jūs gūstat prieku un optimismu? 7
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 10
1 diena
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 54
1 diena
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei? 19
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Gaidāms labvēlīgs laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai! Horoskopi no 27. septembra līdz 3.oktobrim 1
20 stundas