Pavasaris klāt, un teritoriju labiekārtošanas darbi rit pilnā sparā! Cilvēki aktīvi rosās savos īpašumos, tostarp dedzina sausos zarus un lapas, izraisot saspīlētas attiecības kaimiņu starpā.
Ne visiem patīk ugunskuru radītā smaka un kodīgie dūmi. Lasām gan mūsu portāla lasītāju vēstulēs, gan cilvēku sociālo tīklu ierakstos par situācijām, kad kaimiņa pavasara dedzināšanas darbi pārkāpj visas robežas.
Kāda “X” lietotāja ar vārdu Grace Evans savā kontā raksta: “Es saprotu, ka cilvēkiem savus sausos zarus un lapas nav kur bāzt un vajag sakurināt, bet es Jums izstāstīt nevaru, kā man besī tā smaka… katru dienu viss dūmakains,smirdīgs…logus atvērt nereāli.”
Uz šo ierakstu reaģēja arī latviešu rakstniece Dace Rukšāne: “Vakar skrēju. Gandrīz nosmaku no tā gaisa piesārņojuma – reāli nebija, ko elpot.”
es saprotu,ka cilvēkiem
savus sausos zarus un lapas nav kur bāzt un vajag sakurināt,bet es Jums izstāstīt nevaru,kā man besī tā smaka… katru dienu,visss dūmakains,smirdīgs…
logus atvērt nereāli.— Grace Evans (@aijitnis) April 2, 2024
Daudzi cilvēki nezina, ko darīt un kam sūdzēties gadījumos, kad citu dedzināti ugunskuri rada fiziski nepatīkamas sajūtas un neērtības.
Kā norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve, Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā, Viktorija Gribuste, cilvēkiem jābūt informētiem par savā pašvaldībā esošajiem noteikumiem.
“Pirms kurināt ugunskuru, iedzīvotājiem ir jānoskaidro, vai viņu pašvaldībā tas ir atļauts. Katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka, vai tās teritorijā ir atļauta ugunskuru kurināšana. Ir pašvaldības, kurās ugunskuru kurināšana nav atļauta, ir tādas, kurās ugunskurus var kurināt noteiktos periodos (pavasaros un rudeņos, kad notiek lielākie teritoriju sakopšanas darbi) vai, piemēram, tikai metāla mucās.”
Ja pašvaldībā ir atļauts kurināt ugunskuru, tāpat svarīgi pirms tam vienoties ar saviem kaimiņiem, iepriekš pabrīdinot un paziņojot, kad tieši plānojat to darīt. VUGD pārstāve aicina sazināties ar pašvaldības policiju, ja šķiet, ka nepieciešama situācijas kontrole.
Pēc VUGD pieredzes izriet, ka ik pavasari, kad daļa iedzīvotāju apkopj savas teritorijas, pastāv liels risks izcelties plašākam ugunsgrēkam.
“Visbiežāk šajos gadījumos nav ievēroti pamatdrošības nosacījumi. Piemēram, ugunskurs tiek kurināts brīdī, kad ir ļoti spēcīgs vējš, vai arī tas tiek kurināts tuvu dzīvojamām vai saimniecības ēkām. Tādēļ ugunsdzēsēji glābēji uzsver, ka jebkurā darbībā ar atklātu uguni, ir jāievēro īpaša uzmanība. Atklātu uguni ne uz mirkli nevar atstāt bez uzmanības.”
Ļoti svarīgi pievērst uzmanību, ko tieši, veicot pavasara darbus, jūs dedzināt un ievērot visus drošības pasākumus.
Ugunskura kurināšanai jāizvēlas tāda vieta, kur tuvumā nav sausa zāle vai koki un viegli uzliesmojoši priekšmeti, kas var aizdegties. Ugunskura vietu sagatavo, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus, lai tā būtu ierobežota. Pirms došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna,” informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.