Armijas vadība aicina steidzami pieņemt pretmobilitātes infrastruktūras likumu; Saeimas komisija bažījas par kavēšanos 2
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns uzsver nepieciešamību steidzami pieņemt īpašu pretmobilitātes infrastruktūras likumu, kas ļautu efektīvāk īstenot aizsardzības pasākumus līdz 30 kilometru dziļumā Latvijas teritorijā. Pretmobilitātes sistēmas izveidei jau kopš pagājušā gada budžetā ir paredzēti 303 miljoni eiro, un tās būvniecību plānots pabeigt līdz 2029. gadam.
Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) norāda, ka pretmobilitātes likumprojekts jau ilgi gaidīts un tā iesniegšana kavējas. Viņš uzsver, ka laika atlikušas tikai 14 komisijas sēdes līdz vasaras pārtraukumam, turklāt komisijas darba kārtībā jau ir smagi jautājumi, piemēram, Ukrainas bēgļu situācija un migrācijas izaicinājumi.
“Mēs jau pagājušajā gadā runājām, lai šo projektu sniedz iekšā. Mums tā laika vienkārši nav!” uzsver Bergmanis, paužot bažas, ka likumprojekts varētu nonākt līdzīgā situācijā kā Sēlijas poligons, kuru pieņēma tikai pēdējā brīdī.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds informēja, ka pašlaik notiek intensīvi darbi robežas stiprināšanā. Šogad paredzēti 45 miljoni eiro, no kuriem desmit miljoni piešķirti robežsardzei tūlītējai drošības uzlabošanai. Tiek būvētas inženieru novietnes, iegādātas mīnas, sensori, kā arī tiek atsavināti zemes gabali nepieciešamajai infrastruktūrai.
Sprūds uzskata, ka Latvija ir pirmrindniece Baltijas valstu vidū robežu stiprināšanā, tomēr aicina neatlikt likumprojekta pieņemšanu, lai novērstu kavēšanos pretmobilitātes pasākumu īstenošanā.
