Sola lielus kalnus, bet “pazūd ar galiem”: LA.LV redakcija saņem vairākas ziņas par krāpšanos ēdināšanas uzņēmumos 0
LA.LV redakcija pēdējā laikā saņēmusi ziņas par krāpšanos ēdināšanas uzņēmumu biznesos. Šoreiz tiek runāts tieši par investīciju krāpšanos – persona piesaista investorus, bet, kad viss sāk jukt un brukt, “pazūd ar galiem”.
Sīkākas informācijas LA.LV rīcībā šobrīd nav, jo vēstules saņēmām anonīmi. Tomēr, ņemot vērā to, ka saņēmām vairāk nekā vienu līdzīgu vēstuli, nolēmām informāciju publicēt.
Viens no lasītājiem raksta, ka viss sākās ar pārliecinošu ideju – ieguldīt restorānā, kur viss jau “sakārtots”: telpas, dizains, komanda. Partneris izklausījās pieredzējis, prezentācija profesionāla. Tika investēta liela summa, bet jau pēc dažiem mēnešiem projekts sācis brukt. Izmaksas izrādījās nesamērīgas, parādi auga, un vienā brīdī “krāpnieks” vienkārši pazudis no redzesloka. No ieguldītā lasītājs neatguva neko.
Cita lasītāja ziņo: “Biju pārliecināta, ka iesaistos drošā biznesā – tika solīts pilns serviss, pieredze, pārbaudīti piegādātāji. Uz papīra viss izskatījās ideāli. Bet realitātē – katrs pirkums maksāja daudz vairāk nekā vajadzētu, līgumi bija neskaidri, un atbildība par visu galu galā gulās uz investoriem. Kad projekts sabruka, “organizators” jau bija pie nākamās idejas.”
Lasītāji min vienu personu – Pēteri Ozolu. LA.LV rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš agrāk vadījis arī restorānu “Bergs”.
Redakcija vērsās gan pie Valsts policijas, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID), lai noskaidrotu, vai pēdējos gados ir bijušas kādas aktīvas lietas par krāpšanos ēdināšanas uzņēmumu biznesos. Konkrētu informāciju par Ozolu ne policija, ne VID nesniedz.
Valsts policijā norāda, ka tās “lietvedībā pēdējos gados nav bijušas kādas sevišķu ievērību izraisošas lietas, kas saistāmas ar finanšu krāpšanām ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos”.
Savukārt VID, kura kompetencē ir aplokšņu algu un nodokļu nomaksu lietas, kas mēdz būt daļa no ēdināšanas uzņēmumu ikdienas, pauž: “VID veic preventīvos un kontroles pasākumus balstoties uz risku analīzi, neatkarīgi no nozares vai darbības jomas, primāri vēršoties pie uzņēmējiem, kuru darbībā tiek atklāti lielākie nodokļu nenomaksas riski.
Savu artavu negodprātīgas uzņēmējdarbības mazināšanā var ienest jebkurš interesents, ziņojot par gadījumiem, kad nodokļi no darījumiem netiek nomaksāti. To var izdarīt rakstot uz [email protected] – izklāstot situāciju, un ideālā gadījumā arī pievienojot dokumentus, kas pamato novērojumus. To var izdarīt arī piezvanot uz VID anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni: 8000 9070
Informācija, kuru šādā formātā būsiet nodevuši VID, tiks izskatīta kopā ar citu dienesta rīcībā esošo informāciju par konkrēto uzņēmumu vai saimnieciskās darbības veicēju, un tiks lemts par preventīviem vai kontroles pasākumiem.”
Vienlaikus VID norāda, ka investīciju izvilināšana ar solījumu palīdzību ir līdzīga shēma citiem krāpšanas veidiem, kā rezultātā tiek iztukšoti personu banku konti. Tagad, kad tuvojas jaunais Gada ienākumu deklarācijas periods, VID paredz, ka būs jauns krāpnieku “uzlidojums”. Lai maksimāli sevi pasargātu, ar informāciju var iepazīties šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/jaunums/valsts-ienemumu-dienests-bridina-par-krapnieciskiem-gadijumiem.
Aicinām lasītājus ar līdzīgu pieredzi dalīties, rakstot mums uz ZIŅO!
