ASV nosauc vienīgo cilvēku pasaulē, kurš ar vienu zvanu var izbeigt karu Ukrainā. Kas ir šis “slepenais ierocis”? 0
Amerikas Savienotās Valstis nosauc pasaules līderi, kurš ar vienu zvanu Putinam var izbeigt Krievijas Federācijas karu pret Ukrainu, vēsta “Dialog”.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ar vienu zvanu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam var izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu. Šādu viedokli pauž ASV vēstnieks NATO Metjū Vitekers, raksta “Bloomberg”. Vitekers uzskata, ka Pekinas draudi pārtraukt divējāda lietojuma (civilās un militārās) preču pārdošanu Krievijai, kā arī atteikšanās no Krievijas energoresursu iegādes varētu mudināt Putinu noslēgt miera līgumu ar Kijivu. ASV vēstnieks NATO uzsvēra, ka tieši Ķīnas dēļ, kura sadarbojas ar Krieviju, galvenokārt Kremlis turpina karu pret Ukrainu, jo saņem militārās preces un līdzekļus no naftas un gāzes pārdošanas.
Ķīna ir pasaulē lielākā Krievijas energoresursu pircēja.
Piemēram, 2026. gada janvārī Ķīnas uzņēmumi katru dienu saņēma 1,65 miljonus barelu Krievijas naftas.
Indija, otrā lielākā Krievijas naftas pircēja, nesen ir samazinājusi sadarbību ar Krievijas Federācijas uzņēmumiem, jo ASV prezidents Donalds Tramps draud noteikt papildu muitas nodevas Indijas precēm. Tomēr Indija joprojām lielos apjomos iegādājas Krievijas naftu, un Debesu Impērija sāka iepirkt atbrīvoto Krievijas resursu.
Pekina oficiāli paziņo par neitralitāti attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu, taču patiesībā aktīvi sadarbojas ar Maskavu, tai palīdzot. Savukārt Krievija pretī pārdod Ķīnai zeltu ļoti lielos apjomos par pieejamām cenām, ņemot vērā šā dārgmetāla cenu kāpumu pasaulē.
Piemēram, 2025. gadā Krievijas Federācija piegādāja Ķīnai 25,3 tonnas zelta 3,29 miljardu ASV dolāru vērtībā. 2024. gadā Pekina no Maskavas iegādājās zeltu tikai 223 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Rietumvalstis jau iepriekš vairākkārt ir runājušas par nozīmīgo lomu, kādu Ķīna spēlē Krievijas karā pret Ukrainu. Taču, ja ASV prezidents Donalds Tramps var ietekmēt Indiju ar ekonomiskām sankcijām, tad Pekinas gadījumā situācija ir citāda. 2025. gadā saasinājās tirdzniecības karš starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr galu galā puses vienojās uz vienu gadu – līdz 2026. gada beigām – atlikt sankciju ieviešanu vienai pret otru.
