“Piedāvāja kopēt par 80 eiro!” Pacienti atklāj vēl vienu medicīnas ēnu pusi
0
Veselības aprūpes sistēmā mums Latvijā ir daudz klupšanas akmeņu. Piemēram, neiedomājami garas rindas, kvotas “par īsu” un speciālistu trūkums. Izrādās, pacientiem jācīnās par vēl kādu lietu – par savas veselības vēstures informāciju nodošanu citam ārstam.
“Vai kāds man var izskaidrot, kāda jēga ir veselības aprūpes sistēmas digitalizācijai, ja mans ģimenes ārsts par manu invaliditāti (starp citu, jau 7 gadus) uzzina tikai tāpēc, ka es nejauši izrunājos, un izrādās, ka viņai pašai par mani vispār nav nekādas informācijas. Izņemot viņas pašas nosūtījumus un analīžu rezultātus, uz kuriem viņa pati mani arī nosūtīja. Vai tad ģimenes ārstam nevajadzētu saņemt visu informāciju par pacientu neatkarīgi no tā, kurš ir nosūtījis?!” vietnē “Threads” raksta Sandra.
Arī Ilona komentāros dalās līdzīgā situācijā. Viņa stāsta, pārceļoties uz citu dzīvesvietu, bija nepieciešams klātienē nomainīt ģimenes ārstu, jo iepriekšējā ārstniecības iestāde atradās pārāk tālu. Jaunais ģimenes ārsts pacienti uzņēma “kā baltu lapu” – bez iepriekšējas medicīniskās informācijas, jo ambulatorā karte ir iepriekšējās poliklīnikas īpašumā. Arī e-veselības sistēmā šobrīd pieejami vien daži analīžu rezultāti, bet citu ierakstu par pacientes veselības stāvokļa vēsturi nav.
“Tikos ar poliklīnikas galveno ārstu, rakstīju vairākas sūdzības NVD, neko nepanācu, jo esot MK noteikumi. Piedāvāja kopēt kartiņu par 80 eiro!!! Man grupas pensija tad bija 167 eiro…” komentāros turpina Ilona.
Arī Kristīne dalās absurdā situācijā par e-vides ar veselību saistītajiem pakalpojumiem: “Vai, piemēram, eveseliba piedāvā iesniegt iesniegumu, lai nomainītu ģimenes ārstu. Iesniedzu sakarā ar dzīvesvietas maiņu. Mēnesi nostāvēja nekustināts. Piezvanīju poliklīnikai, kur praktizē izvēlētais ģimenes ārats. Atbilde bija, lai nākot klātienē aizpildīt formulārus. Kāpēc tad vispār šāda opcija jāparedz? 21. gadsimts, varu parakstīt ar eparakstu iesniegumu, bet nē, neder.”
Par to, cik daudz ģimenes ārsts piekļūst pacienta medicīniskajai informācijai, kam pieder pacienta medicīniskā informācija, un vai nav plānots noteikt, ka visa šī informācija ir jādigitalizē, jautāju Latvijas Digitālās veselības centram (LVDC) un Veselības inspekcijai.
Ģimenes ārsti E-veselībā redz plašu informāciju
LVDC informē: “Ģimenes ārsti E-veselībā (www.eveseliba.gov.lv) redz plašu informāciju par saviem pacientiem, ja vien pacients E-veselībā nav liedzis ārstam pieeju pacienta pamatdatiem vai medicīniskajiem dokumentiem, vai noteicis pacienta kartes pilno aizliegumu.
Parasti ārsti E-veselībā redz:
-pacienta veselības pamatdatus – diagnozes, alerģijas, izrakstītos medikamentus, ķirurģiskās iejaukšanās;
-visus pacientam izrakstītos E-nosūtījumus;
-visas pacientam izrakstītās e-receptes, neatkarīgi no tā, kurš pacientam receptes izrakstījis;
-medicīniskos dokumentus (slimnīcu izrakstus, sniegto ambulatoro pakalpojumu aprakstus, vizuālās diagnostikas izmeklējumu rezultātus un aprakstus), taču pastāv izņēmumi attiecībā uz PREDAS (ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs) medicīniskajiem dokumentiem. Piemēram, personu ar psihiskiem traucējumiem vai personu ar narkoloģiskām saslimšanām pacientu kartes nevar apskatīt plašāks personu loks. Šai informācijai E-veselībā piekļūst tikai ārstniecības personas ar īpašām ———tiesībām, kuras tiek piešķirtas tikai konkrētas specialitātes pārstāvjiem;
-laboratorisko izmeklējumu rezultātus no lielākajām laboratorijām par periodu no 2024. gada 1. janvāra;
-vakcinācijas datus no 2024. gada un
izrakstītās darbnespējas lapas.
Savukārt, ja pacients E-veselībā noteicis pilno piekļuves aizliegumu pacienta kartes datiem, tad ārstniecības personas neredz ne pacienta veselības pamatdatus, ne medicīniskos dokumentus. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts var apskatīt izrakstītās receptes.
To, kādiem veselības dokumentiem jābūt digitalizētiem un pieejamiem E-veselībā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”. Šie noteikumi nosaka arī to, ka ārstniecības iestādes ir atbildīgas, lai iesniegtie dokumenti E-veselībā iedzīvotājiem būtu pieejami savlaicīgi un atbilstīgā kvalitātē.
Praksē tas nozīmē, ka e-receptes un e-nosūtījumi E-veselībā attēlojas uzreiz pēc ārsta paraksta. Laboratorijas rezultāti parasti tiek iesūtīti tajā pašā dienā, kad laboratorija tos apstiprina. Izmeklējumu apraksti – ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc vizītes ambulatorajā ārstniecības iestādē vai 14 dienu laikā pēc izmeklējuma stacionārajā ārstniecības iestādē. Savukārt slimnīcu epikrīzes (izraksti) E-veselībā jāiesūta ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas.
Savlaicīga un kvalitatīva dokumentu iesniegšana nodrošina, ka iedzīvotāji var ātri piekļūt saviem veselības datiem, citiem ārstiem ir pieejama pilnīga informācija par pacienta veselības stāvokli, un tiek mazināts administratīvais slogs, kas rodas, ja dokumenti jāprecizē vai jāpieprasa atkārtoti. Tas ir būtisks priekšnoteikums nepārtrauktai un drošai veselības aprūpei.
Ņemiet vērā, ka E-veselībā ir redzami tikai tie medicīniskie dati, kurus tajā ievadījušas ārstniecības personas, tāpēc šī informācija sistēmā uzkrājas pakāpeniski. Jo aktīvāk ārsti un farmaceiti lietos E-veselību, jo vairāk informācija tajā būs pieejama. Pacientu vēsturisko medicīnas datu ievade ārstniecības personām nav obligāta, tomēr to var darīt brīvprātīgi, izvērtējot nepieciešamību.”
Pacientam ir tiesības uz bezmaksas izrakstu kopiju vienu reizi
Veselības inspekcija pauž: “Atbildot uz jautājumiem par to, kam pieder pacienta medicīniskā dokumentācija un vai ģimenes ārsts ir tiesīgs nenodot veselības aprūpes izrakstu apkopojumu pacientam vai jaunajam ģimenes ārstam, Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka šie jautājumi ir atrunāti Pacientu tiesību likumā un 2006. gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 265.
Pacientu tiesību likuma 9. panta pirmais punkts nosaka pacientam tiesības iepazīties ar savu medicīnisko dokumentāciju un vienu reizi saņemt kopijas bez maksas:
(1)
Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Viņam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim. Pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju.
Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
Savukārt, minēto Ministru kabineta noteikumu 5. Punkts nosaka, ka medicīniskā dokumentāciju uzglabā ģimenes ārsts:
5. Medicīniskie dokumenti par primārās veselības aprūpes, sekundārās veselības aprūpes un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu (turpmāk – medicīniskie ieraksti) veido vienotu informācijas vienību. Medicīniskos ierakstus apkopo un uzglabā ģimenes ārsts (primārās veselības aprūpes internists, primārās veselības aprūpes pediatrs). Medicīniskie ieraksti tiek elektroniski uzkrāti vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Ārstniecības iestāžu elektroniskajās informācijas sistēmās medicīniskos ierakstus elektroniski veic, paraksta un uzkrāj saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem.
Bet 6. Punkts nosaka pienākumu iepriekšējam ģimene ārstam izsniegt medicīnisko dokumentāciju jaunajam ģimenes ārstam:
6. Ja pacients maina ģimenes ārstu (primārās veselības aprūpes internistu, primārās veselības aprūpes pediatru):
6.1. ģimenes ārsts, pie kura veikta pacienta pārreģistrācija, triju darbdienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas par personas reģistrēšanos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, pieprasa no iepriekšējā ģimenes ārsta personas pilnīgus medicīniskos ierakstus (dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus no papīra dokumentiem un/vai elektroniskos dokumentus) par attiecīgo pacientu;
6.2. ģimenes ārsts (iepriekšējais) piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no ģimenes ārsta, pie kura veikta pacienta pārreģistrācija, nodod tam pilnīgus medicīniskos ierakstus (dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus no papīra dokumentiem un/vai elektroniskos dokumentus) par attiecīgo pacientu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu aizsardzības prasības.””
