“Priekšniekam par lēkmēm nestāstu, jo viņš man blakus neguļ!” Aleksis atgādina, ka pasaule ir egoistiska
0
Ja veselība met izaicinājumus, tad atrast darba devēju, kurš to neizmantos pret kandidātu, nav viegli. Man uzrakstījis Aleksis, kurš iesaka neuztvert veselības problēmas kā sodu, bet izaicinājumu un motivāciju. Arī viņš cīnās ar nopietnām veselības problēmām un pastāsta, kā tas ietekmējis viņa darba meklēšanas gaitas.
“Esmu izmācījies Jūrmalas profesionālā skolā, un ieguvu uzskaitveža kvalifikāciju. Esmu sapratis to, ka lai dzīvē kaut ko sasniegtu, epilepsijas diagnozi plaši nevajag izklāstīt. Bet, protams, viss atkarīgs no diagnozes veida, ja lēkmes ir dienas laikā tad gan ir jāstāsta darba devējam. Ir lēkmes, kas ir nakts laikā miegā – tas ir arī mans gadījums. Es darba devējam nestāstu, jo viņš ar mani kopā neguļ. Protams zāles lietoju regulāri, un ir 2. invalīda grupa. Darbā ikdienā tas nav redzams.
Jāpieņem to ka pasaule ir egoistiska, neviens neauklēsies, un vēl jo vairāk darbā, īpaši ar šo slimību. Man ir bijuši vairāki izmisuma brīži, kad nevaru sēdēt mājās, ir jāmeklē darbs. Strādāju celtniecības jomā 15 gadus un darbs ir daudzveidīgs. Ir jāstrādā uz sastatnēm, jāgriež ar zāģi. Esmu strādājis Norvēģijā par namdari, kas ir interesants, bet reizē arī grūts darbs.
Ja man ārsts pasaka, ka es nedrīkstu neko darīt, tad jāpaliek par ņuņņu, kur tādu ir pietiekami daudz. Ja ārstam pajautāju, ar ko atšķiras epilepsijas slimnieks no dzērāja, jautājums paliek neatbildēts, jo dzērājam nav nekādas diagnozes- ir vesels.
Epilepsijas slimnieks drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās, tur jau nekā fiziska nav jādara, bet, ja tiešraidē kāds pamanīs lēkmi, teiks, ka jāiet strādāt taču uz gateri pie zāģiem! Ir jāpieņem slimība un jāiet tālāk!” Aleksis raksta.
Kāds ir tavs darba meklēšanas stāsts? Varbūt savā nozarē esi pamanījis kādas nejēdzības? Uzraksti man savu stāstu uz [email protected].
