Publicitātes foto

Stāsts par jūras garšu. Ilze Jurkāne ar laivu brauc ciemos pie zivju gardumu ražotājiem “Liedags” 7

“Liedaga” “bučas” un citi zvejnieku gardumi

Publicitātes foto
LA
LA.LV
Ziņas
“Man bija saruna ar vienu pedagoģi, nu šausmīga saruna.” Šadurskis par pedagogu izglītotību 144
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 39
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 37
16 stundas
Lasīt citas ziņas

Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar pašmāju izcilajiem, kvalitatīvajiem un ekoloģiskajiem produktiem, Rimi sadarbībā ar pazīstamo garšas eksperti Ilzi Jurkāni ir izveidojis video stāstu – īsfilmu sēriju “Latvijas gardākie stāsti”. Tie ir veiksmes un pieredzes stāsti, kas ļauj iepazīt spilgtus Latvijas pārtikas produktu ražotājus, kuri piedāvā veselīgu, ekoloģisku un unikālu produkciju. Šie stāsti ir Ilzes Jurkānes dzīvas, vienkāršas un cilvēcīgas sarunas, ciemojoties pie ražotājiem un ceļojot latvisku garšu pasaulē.

Pie jūras dzīve mana –
Tāds likten’s man ir lemts.
Šo zemi un šo jūru
Man mūžam neatņemt.
Gan vēja spīts ir manī,
Gan zilās jūras sāls.
Jel skani, skani, skani.
Jel skan man, viļņu balss.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī Valda Artava un Raimonda Paula dziesma nav tikai skaista un emocionāla, bet tā arī atspoguļo latviešu dvēseles patiesās vērtības. Jūra un zvejnieku gars veido lielu daļu no mūsu gan apzinātās, gan neapzinātās būtības un kultūras! Drosme, rūdījums, savas zemes mīlestība un vēl zināma deva romantikas. To visu vēl papildina mūsu Baltijas jūras dāvanas. Kā jaunlatvietis un Ainažu Jūras skolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs mudināja: “Ejiet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!” Vīrišķīgā drosme un risks, ko zvejnieki uzņēmās, tiem nodrošināja iztiku un dažkārt pat bagātību. Protams, mēs zinām, ka ir zvejnieki, kas zaudējuši dzīvību, šīs jūras veltes mums gādājot, jo jūra var būt barga.

Šī ciemošanās bija īpaša. Kas par piedzīvojumu! Atbraukt ar laivu, lai nokļūtu SIA “Liedags” ražotnē, kurā top man personīgi jau daudzus gadus iemīļoti brētliņu un siļķu izstrādājumi. Pirms vairākiem gadiem nopirku “Sievas buču” un “Vīra buču”, jo iepakojums šķita simpātisks, turklāt mēs ģimenē ļoti cienām marinētas zivtiņas. Tā nu kļuvu atkarīga no šiem izstrādājumiem. Nāca vēl klāt “Maigā buča”, kas mani pilnīgi sajūsmināja.

Stāsts par ražotni

Publicitātes foto

Ierodoties ražotnē Lapmežciemā, mani sagaida valdes priekšsēdētājs Gints Kellers un mārketinga vadītāja, mana vārda māsa Ilze Jēkabsone. SIA “Liedags” strādā jau 20 gadus un tika izveidota vietā, kur pirms tam daudzus gadus darbojās zivju ražotne “Selga”. Toties ražotnes ēka, kurā ierodamies, ir pavisam jauna – atvērta tikai 2015. gada janvārī, izmantojot Eiropas finansējuma iespējas. Tas mani priecē, jo Eiropas fondi likti labā darbā.

Tā nu sākas mūsu ekskursija. Apģērbtu baltā darba tērpā, mani ieved ļoti aukstā telpā, kas līdz griestiem pildīta ar lielām sasaldētu zivju paplātēm.
Vai, cik te auksti! Kas šī ir par telpu, kurā mēs atrodamies, un kas tās par zivīm?

Mēs patiešām esam saldētavā ar mīnus 18 grādu temperatūru. Šeit mēs turam visas zivis, tās mums tiek piegādātas jau sasaldētas. Lielāko daļu veido mūsu pašu zvejnieku lomi no Kurzemes jūrmalas, nozvejoti Rojas, Ventspils un citās Kurzemes zvejas vietās. Vietējās zivis ir gan brētliņas, gan reņģes. Siļķes mēs importējam no Islandes un Norvēģijas. Siļķes, kā jūs redzat, tiek atvestas kastēs. Tās tiek nogādātas ar kuģi uz Klaipēdu un no turienes ar kravas mašīnu mēro ceļu pie mums uz Lapmežciemu.

Es tēlaini biju iedomājusies, kā Garoza no “Zvejnieka dēla” ved reņģes vezumā zirga pajūgā… Laiki mainās. Tāpēc ar prieku brīnos, ka Latvijas zvejniekiem jau ir tik modernas saldētavas, lai varētu operatīvi sasaldēt un ērti pārvadāt zivis.

Kādi ir apjomi, cik tonnu zivju jūs apstrādājat dienā un gadā?
Latvijas zivis mēs apstrādājam ap pustonnu dienā, bet gadā aptuveni 135 tonnas. Savukārt importētās zivis – apmēram 100 kilogramus dienā, tas iznāk aptuveni 25 tonnas gadā. Kopumā 80% no “Liedagā” izmantotajām ir Latvijas zivis, bet 20% – importētās.

Un cik jums ir darbinieku?
Pie mums strādā 45 cilvēki. Tas ir samērā daudz, jo, kā jūs redzēsiet, mums pamatā tiek izmantots roku darbs. Neviena mašīna no mazajām brētliņām nevar dabūt tik skaistas un kvalitatīvas filejas, kā tas ir iespējams, izfilējot ar rokām.

Tagad ejam uz citu telpu, kur arī ir daudz zivju uz paplātēm, bet te jau ir manāmi siltāks.

Kas te notiek?
Mēs strādājam piecas dienas nedēļā, un katru darba dienu vairāk nekā pustonna zivju tiek izņemtas no saldētavas un ievietotas šajā telpā, lai atkustu. Šis process aizņem vienu diennakti. Pēc tam zivis tiek pārstrādātas.

Tieku ievesta citā telpā. Tā ir pilna ar lieliem toveriem, kuros marinējas zivis.

Kāda ir jūsu marināde, un cik ilgi zivis te “dzīvojas”?
Precīza marinādes recepte, protams, ir firmas noslēpums! Tik daudz gan pastāstīšu, ka sastāvdaļās ir īpašs garšvielu maisījums, etiķis, ūdens, sāls un pipari. Atkarībā no sugas un produkta zivis marinējas no 2 līdz 10 dienām.

Pēc šīs “marinādes” istabas mani ieved lielā telpā, kurā strādā vairākas darbinieces, ar rokām apstrādājot brētliņas. “Šņik, šņik”, ar šķērēm viņas nogriež mazai zivtiņai galvu, asti un atgriež vēderu. Es arī pamēģinu. Nav grūti, tikai man tas iet daudz lēnāk… Izrādās, dažas no “seniorēm” uzņēmumā strādā jau kopš “Selgas” laikiem – vismaz 20 gadus. Īstas Zivju dāmas!

Tālāk dodamies uz telpu, kurā ir vēl vairāk darbinieču. Te tiek fasētas zivis: gan saliktas burciņās sagrieztas siļķes ar dzērvenēm un marinādi, kuru man atļauj pieliet, gan saliktas kārbiņā manas mīļās brētliņu filejas “Sievas buča”. Es pamēģinu izņemt asaku vienai marinētai zivtiņai un tad salieku filejas vēdekļa veidā kārbiņā. Jauki!

Nonākam istabā, kur beidzot strādā arī vīrieši. Viņi uzliek etiķetes un veido lielos iepakojumus veikaliem.

Aptveru, cik daudz personīgas attieksmes un cilvēku darba ir ielikts katrā zivju kārbiņā vai burciņā. Redzu, ka tas viss tiek darīts ar lielu vērību un mīlestību. Tas priecē.

Tagad nu būtu viens no svarīgākajiem jautājumiem. Cik dažādu produktu jūs gatavojat?

Produktu mums ir daudz. Piemēram, marinētās siļķes mēs veidojam gan kā veselas filejas, gan sagriežam gabaliņos vai satinam rolmopšos. Daļu no veselajām filejām fasējam eļļā, bet daļu – marinādē. Populāras ir siļķes “Lapmežciema gaumē” marinādē ar dzērvenēm, kā arī “Selga”, kurām ir klāt vēl marinēts gurķītis. Ir arī ceptas siļķes, siļķes tomātu mērcē un pat želejā. Kā jau minēju, siļķes veido 20% no mūsu produkcijas, savukārt lielāko produkcijas daļu ražojam no mūsu pašu zivīm – brētliņām un reņģēm. Starp citu, brētliņas ir atrodamas arī Vidusjūrā, bet tikai mūsu brētliņām ir oficiālais nosaukums Baltic spratus spratus.

Vai tad tas nozīmē, ka brētliņas būtībā ir tās pašas šprotes? Un kas tad ir reņģes?

Jā, brētliņas ir tās zivis, no kurām taisa šprotes. Reņģes ir cita zivju suga. Tām ir cietāka asaka. Reņģes varētu saukt par Baltijas siļķēm. Angļu valodā tās pat mēdz dēvēt par reņģēm – Baltic herring.

Mums ir daudz produktu no brētliņām. Sāksim ar populārajiem “Vīra buča”, “Sievas buča” un “Maigā buča”. Tad vēl ir “Karstā buča” ar čili pipariem, un jaunākais produkts ar jauku nosaukumu – “Saules buča”. Tās ir marinētas brētliņas saulespuķu eļļā. Vēl ražojam brētliņas tomātu mērcē, eļļā un marinādē.

Toties reņģes tiek ceptas un piedāvātas gan marinādē, gan tomātu mērcē, gan želejā.

Visbeidzot, nonākam manā mīļākajā vietā – noliktavā, kur var redzēt visus gatavos produktus. Tik liela daudzveidība!

Kas nogādā gatavo produkciju uz veikaliem?

Mēs aizvedam produkciju uz “Rimi” un citu lielveikalu loģistikas punktiem vai noliktavām, un tad viņi paši nogādā uz saviem veikaliem. Tomēr mazajiem veikaliem mēs paši aizvedam preci.

Ieraugu kārbas ar Minhauzena attēlu un uzrakstu “Minhauzena nēģi”. Tas man tūlīt izraisa interesi. Daudzus gadus man ir bijusi māja pie jūras dažus kilometrus no Minhauzena muzeja. Minhauzena stāsti man kopš bērnības ļoti patīk, kad tēvs mums ar brāli tos stāstīja. Un nēģi man ļoti garšo. Taču tad es sapratu, ka Minhauzens ir mani kārtējo reizi piemānījis… Šie nav īsti nēģi, bet gan ceptas reņģes želejā!

No noliktavas ar dažādām kārbiņām rokās dodamies gatavot maltīti. To darām jūras krastā, kā to dara zvejnieki un viņu sievas. Cik fantastiska atmosfēra!

Mazie kartupelīši ar skābu krējumu un “bučām”

Publicitātes foto

Bija ļoti jauki gatavot maltīti, izmantojot “Liedaga” produktus, īpaši tāpēc, ka tos labi pazīstu un esmu pirkusi jau gadiem.

Mazie kartupelīši ar skābu krējumu un “Sievas buču” vai “Maigo buču”
Tā ir uzkoda, ar kuru jau gandrīz pirms 40 gadiem sāku iepazīstināt draugus un kolēģus Ņujorkā ar latviešu ēdieniem. Ņujorkas stila kokteiļu pasākumos Ņujorkā un vēlāk Kalifornijā, bet tagad jau arī Latvijā es parasti cienāju viesus ar ēdieniem, kuru pasniegšanai nav nepieciešami ne šķīvji, ne “darbarīki”. Tā tapa šī uzkoda. Mani amerikāņu draugi ne vien jūsmoja par šo uzkodu, bet arī paši sāka to taisīt. ASV diemžēl nav brētliņu, bet ir siļķe matjes marinādē, kurai ir līdzīga garša.

Paredzēts: 6 cilvēkiem
Nepieciešams:
Mazie kartupeļi – 10 gab.
Skābais krējums (vismaz 25%) – 1 mazais iepakojums
Brētliņas fileja “Maigā buča” vai marinēta brētliņas fileja “Sievas buča” – 1 iepakojums
Sīpolloki – 15 g
Dilles – 15 g

Izvāra mazos kartupelīšus ar visu miziņu – jo mazākus, jo labāk. Pārgriež uz pusēm. Kartupelī izgrebj mazu dobumiņu. Tajā ieliek piciņu īsta skābā krējuma, kam tauku saturs ir vismaz 25%, bet labāk 35%. Pa virsu uzliek pusi no “bučiņas” un tai virsū – sīpolloka un dilles gabaliņu.

Siļķe kažokā

Publicitātes foto

Šis ir ēdiens, kuru pirmo reizi sastapu pie radu draugiem Straupē, kad vēl nedzīvoju, bet tikai ciemojos Latvijā, un izlēmu, ka tas ir viens no garšīgākajiem ēdieniem pasaulē! Mana jaunā versija, kuru taisīju arī pie jūras Ragaciemā, tiek pasniegta jau samaisīta un katram viesim individuāli, nevis tradicionālajā veidā – kārtās lielā bļodā. Izskatās elegantāk un var nodrošināt pareizās sastāvdaļu proporcijas un garšu.

Paredzēts: 6 personām
Nepieciešams:

Kartupeļi – 1 kg
Lieli burkāni – 3-4 gab.
Tvaicētas sarīvētas bietes – 2 iepakojumi
“Liedags” siļķu filejas eļļā – 3 iepakojumi
Olas – 6 gab.
Skābais krējums – 1 iepakojums
Majonēze – 1 burciņa
Mārrutki
5 piparu maisījums
Dilles – 1 maza buntīte
Loki – 1 liela buntīte

Izvāra un sakapā kartupeļus, burkānus un bietes. Sakapā lokus. Izvāra un sarīvē olu. Mazos gabaliņos sagriež “Liedags” siļķu filejas eļļā. Visas sastāvdaļas samaisa, pievienojot skābo krējumu, majonēzi, mārrutkus un 5 piparu maisījumu. Svarīgi neskopoties ar siļķi un nepielikt par daudz kartupeļu. Ja nepieciešams, pievieno vēl krējumu vai garšvielas. Kad siļķu salāti gatavi, tos iepilda formā un izliek no formas uz liela servējamā šķīvja. Katru individuālo “siļķi kažokā” apkaisa ar rīvētu olu, dillēm un lokiem. Skaisti!

Pasta Puttanesca

Publicitātes foto

Šis ēdiens ir nosaukts itāļu “naktstauriņu” (puttane) vārdā. Vai tas ir tāpēc, ka ātri pagatavojams – starp klientiem, vai tāpēc, ka tas ir pikants? To es nezinu, un nav jau svarīgi! Šis ēdiens ir ļoti gards, un mūsu marinētās brētliņas “Vīra buča” ideāli aizvieto tradicionālās itāļu anšovu filejas.

Pagatavošana: 6 personām
Nepieciešams:

Spageti vai linguine pasta – 500 g
Konservēti tomāti – 2 bundžas (800 g)
Marinēta brētliņas fileja “Vīra buča” – 2 iepakojumi
Olīveļļa
Raudene
Melnās olīvas bez kauliņiem – 1 burciņa
Parmas siers – 150 g
Ķiploks – 5 daiviņas
Kaperi – 1 burciņa
Kaltēti vai svaigi pipari
Baziliks – 30 g
Pētersīļi – 30 g
Timiāns
Itāļu garšvielas

Sālsūdenī izvāra 500 g spageti vai linguine pastu. Kamēr pasta vārās, divām lielām (800 g) kārbām konservētu tomātu nolej sulu. (Protams, sulu pataupa citam ēdienam vai mērcei.) Tomātus ar pirkstiem saspaida. Nokāš spageti un ieliek vai nu lielā bļodā, vai jau sadala pa porcijām. Tomātus sakarsē katlā, pievienojot 100 ml olīveļļas. Kad tomāti vārās, pieliek ½ ēdamkaroti raudenes, 1 tējkaroti itāļu garšvielu, kaltētus vai svaigus čili piparus pēc garšas, 100 g melnās olīvas bez kauliņiem, 50 – 100 g kaperu, 5 izspiestas ķiploka daiviņas un 2 kārbiņas “Vīra buča”, sagrieztu mazos gabaliņos. Visu pasautē 5 minūtes, un tad mērci uzlej uz pastas. Apkaisa ar baziliku, pētersīļiem, timiānu un sarīvētu Parmas sieru. Buen appetito!

Domāju, ka itāļi varētu mūs apskaust – viņiem nav tādu brētliņu. Bet varbūt ar laiku būs. Cītīgi jāstrādā pie eksporta!

Kamēr baudām pagatavoto, ir iespēja uzdot vēl pāris jautājumu.

Ilze, ko jūs kā mārketinga cilvēks domājat, kā vajadzētu papildināt ražošanu un produktu klāstu?
Par to domājam ik dienas, un mums šķiet, ka vajadzētu skatīties, kā veiksmīgi izveidot produktus no Latvijā audzētām ezeru zivīm. Līdz šim esam koncentrējušies uz jūras zivīm, bet ezeru un vispār Latvijā audzētas zivis, piemēram, foreles, ir jauns izaicinājums un varētu patikt mūsu pircējiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Gint, kādi vēl ir jūsu nākotnes plāni?
Mūsu mērķis ir augt un attīstīt ražotnes jaudas par kādiem 20 līdz 30%, un vienlaikus mēs plānojam nopietni sākt strādāt pie eksporta tirgu apgūšanas.

Tas nozīmē arī darbu pie iepakojumu un tehnoloģiju pilnveidošanas, lai nodrošinātu, ka produktu var veiksmīgi transportēt arī eksporta vajadzībām. Bet esam apņēmības pilni to darīt!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Man bija saruna ar vienu pedagoģi, nu šausmīga saruna.” Šadurskis par pedagogu izglītotību 144
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 39
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 37
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 215
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pie Straupes, auto iebraucot upē, no noslīkšanas izglābusies četru cilvēku ģimene, tostarp divi bērni 22
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vai tiešām jaunais Covid-19 variants jau nonācis līdz Latvijai? Pēta pirmos aizdomīgos paraugus 34
2 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Amerikāņu kalniņi piena tirgū: piena iepirkuma cena kāpj, bet aug arī pašizmaksa un nenoteiktība 8
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pie Straupes, auto iebraucot upē, no noslīkšanas izglābusies četru cilvēku ģimene, tostarp divi bērni 22
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Noskaidrots, kāpēc noticis iegruvums Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas tunelī 26
5 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Lēmums sievietēm ieviest tādu pašu lielo turnīru kvalifikācijas sistēmu kā vīriešiem pamatīgi smako 2
22:31
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija varētu būt aktīvāka.” Dace Melbārde strostē Latvijas mediju organizācijas par kūtrumu 5
21:27
LE
LETA
Ziņas
Vai tiešām jaunais Covid-19 variants jau nonācis līdz Latvijai? Pēta pirmos aizdomīgos paraugus 34
21:23
LA
LA.LV
Ziņas
“Man bija saruna ar vienu pedagoģi, nu šausmīga saruna.” Šadurskis par pedagogu izglītotību 144
9 stundas
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
“Tautumeitas” grib teju visi! Saruna ar etnogrupas tautumeitām Asnati un Aurēliju Rancānēm 22
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija varētu būt aktīvāka.” Dace Melbārde strostē Latvijas mediju organizācijas par kūtrumu 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 39
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
ES apstiprina piekto sankciju paketi pret Baltkrieviju 16
4 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Tas ne mans, Dieva nopelns.” Mūžībā aizgājušā Mārtiņa Brauna piemiņai
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Zāles pret Covid-19 neaizstās vakcināciju.” Pētnieks Kloviņš par medikamentiem un to riskiem 76
7 stundas
SR
Sandra Ruska
Praktiski
Acālijai čokuras un kalst lapas: kas augam nepatīk un kā to izglābt?
11 stundas
UN
Uldis Neiburgs
Stāsti
Ebreju masu slepkavība Rumbulā: upuriem lika nogulties ar seju uz leju virsū uz jau nogalinātajiem un mirstošajiem 71
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā snigs, daudzviet snigs spēcīgi, vietām arī puteņos
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gribam termiņus!”, “Kā tādam melīgam ministram lai uzticas?” – soctīklotāji par to, ka sertifikātam varētu būt termiņš 76
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“NATO ļoti labi saprot, ka Krievija netaisās karot.” Deputāts par NATO un Krievijas saspīlējumu 97
12 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 37
16 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Kāpēc godīgi cilvēki melo un maldina? 19
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Interneta publiku sajūsmina haskijs, kas nepacietīgs lēkā, gaidot startu sniegotam skrējienam suņu pajūgā 9
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 215
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 191
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
FOTO: Viņš nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā, “izvēloties īsto brīdi”. Kas ir NATO rudais kaķis? 28
1 diena
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 89
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktieris Alekss Boldvins izplūst asarās un paziņo: viņš neesot izšāvis no ieroča filmēšanas laukumā, kas nogalināja operatori 7
11 stundas
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 64
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 200
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Šo principu ievēro šajā laikā! Horoskopi no 2. līdz 15. decembrim
13 stundas