Publicitātes foto

Maize pēc senču receptēm, no eko rudziem. Ilze Jurkāne ciemos Rankas pagasta “Ķelmēnos” 8

Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar pašmāju izcilajiem, kvalitatīvajiem un ekoloģiskajiem produktiem, Rimi sadarbībā ar pazīstamo garšas eksperti Ilzi Jurkāni ir izveidojis video stāstu – īsfilmu sēriju “Latvijas gardākie stāsti”. Tie ir veiksmes un pieredzes stāsti, kas ļauj iepazīt spilgtus Latvijas pārtikas produktu ražotājus, kuri piedāvā veselīgu, ekoloģisku un unikālu produkciju. Šie stāsti ir Ilzes Jurkānes dzīvas, vienkāršas un cilvēcīgas sarunas, ciemojoties pie ražotājiem un ceļojot latvisku garšu pasaulē.

LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 39
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man bija saruna ar vienu pedagoģi, nu šausmīga saruna.” Šadurskis par pedagogu izglītotību 140
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 35
16 stundas
Lasīt citas ziņas

Maize visos laikos ir bijusi visas cilvēces eksistences pamatvērtība. Katrā pasaules malā to taisa citādi. Atšķiras gan maizes forma, gan izmantotie graudi un cepšanas paņēmieni, bet, lai arī kā tā tiktu gatavota, bez maizes cilvēks nevar izdzīvot. Tā ir arī simbols – Tēvreizē mēs lūdzam: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien…” Kristus dalīja maizi gan Kalna sprediķa laikā, gan saviem mācekļiem Svētajā vakarēdienā. Arī citu reliģiju un kultūru vidēs maize ir ne vien ēdiens, bet tā tiek izmantota arī rituālos un svētbrīžos. Piemēram, Latvju dainās maize attēlota gan kā simbols, gan kā viena no svarīgākajām ikdienas maltītes sastāvdaļām, pret kuru cilvēki attiecas ar vislielāko cieņu, jo tās tapšana no grauda līdz gatavam kukulītim ir saistīta ar sūru un grūtu darbu.

Latviešu tautasdziesmā lasām vārdus:
“Neba maize pati nāca
Mana brāļa sētiņā;
Es aiznesu brokastiņu,
Jau sirmīši nosvīduši.”

Stāsts par “Ķelmēnu” maizi

“Latvijas gardākie stāsti” nav iedomājami bez viena autentiska maizes tapšanas stāsta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nonākot Gulbenes rajonā, Rankas pagastā, mēs braucam uz “Ķelmēniem”. Tā ir saimniecība, kurā top viss, kas ir nepieciešams, lai Latvijas iedzīvotāji varētu baudīt izcilu maizi. Te aug rudzi, kas tiek novākti, kaltēti, kulti un malti, lai izceptu maizi, kura pēc tam tiek nogādāta veikalos teju visā Latvijā.

Piebraucot pie “Ķelmēniem”, redzam skaistu rudzu lauku. Brienot caur šo lauku, novēroju, ka labībā aug puķītes un lido tauriņi. Ko tas nozīmē? Te nav lietota ķīmija, kas iznīcina puķes, nezāles un kukainīšus. Rezultātā šeit audzētie rudzi ir bio jeb eko – kā jums labāk tīk apzīmēt.

Ejot uz lielo ražotnes māju, mani sagaida īpašnieka Jura Pauloviča meita Rūta. Viņa vada visus darbus, kas ir saistīti ar maizes ražošanu. Toties brālis Mārtiņš ir atbildīgs par lauksaimniecību. Tā Juris ir sācis nodot vadības grožus jaunajai paaudzei, jo arī abu bērnu otrās pusītes strādā šajā ģimenes uzņēmumā. Rūta mani ved iepazīstināt ar maizes ražošanas procesu.


– Lūdzu, pastāstiet, kā top jūsu maize!

Kā jau redzējāt, mēs paši audzējam rudzus, un tie ir bioloģiski. “Ķelmēni” ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, kas saņēmusi “Vides kvalitātes” sertifikātu. Uzņēmums kā bioloģiskās produkcijas audzētājs un ražotājs 2002. gadā ieguva arī Latvijas EKO produkta sertifikātu.

Pēc ražas novākšanas graudi tiek kaltēti un vēlāk samalti miltos. Rudzu milti ir mūsu pašu, bet no “Rīgas Dzirnavnieka” mēs iepērkam kviešu miltus un no audzētāja tepat kaimiņos – ķimenes.

Visvairāk mēs cepam rudzu rupjmaizi un saldskābmaizi – gan rudzu, gan kviešu. Taču cepam arī baltmaizi un graudu maizi – tās gan ražojam nelielos daudzumos.

Tomēr rudzu rupjmaize ir mūsu svarīgākais produkts, un tieši ar to mēs esam kļuvuši iecienīti.

– Esmu dzirdējusi, ka kukulīša radīšanai aiziet piecas dienas. Vai patiešām tik ilgi?

Jā, patiešām! Pirmais solis rupjmaizes tapšanā ir rudzu miltu apliešana ar verdošu ūdeni. Šajos lielajos katlos milti briest divas stundas. Kad milti uzbrieduši, tie tiek pārlikti uz koka kubuliem, kuros ir “dzīvība” no iepriekšējās raudzēšanas. Masa rūgst kubulos vēl divas dienas. (Es to pagaršoju, un tā ir garšīga jau šajā posmā.) Pēc tam šai masai tiek pievienoti svaigi milti, papildu ieraugs, sāls un cukurs. Tagad mums jau ir tapusi mīkla, no kuras tiek veidoti kukuļi. Katrs sver divus kilogramus.

– Un cik ilgi jums jau kalpo šis maizes ieraugs?

Praktiski jau no paša sākuma – aptuveni 20 gadus, jo maizi cepam nepārtraukti.

(Es arī izmēģinu izveidot savu kukuli. Nav viegli. Meistares gan to dara ļoti veikli un akurāti.)

– Kas notiek, kad kukulītis ir izveidots?

Nākamais solis ir ļaut kukulim vēl uzbriest. Tas notiek “tropu istabā”. Šis solis ilgst trīs stundas.

(Ieejam šajā telpā. Ļoti mitrs un karsts gaiss – patiešām kā tropos!)

Tagad kukuļi beidzot ir gatavi cepšanai. Vispirms tie īsu brīdi jeb aptuveni piecas minūtes tiek apcepti lielā karstumā – 400 ˚C, bet pēc tam kukulīši tiek pārlikti cepties mazliet mazākā temperatūrā jeb 250 ˚C uz pusotru stundu.

Man ir iespēja pamēģināt arī maizes kukulīša ielikšanu lielajā maizes krāsnī. Nav viegli, un ir tik karsti….

(Izceptie kukuļi tiek izņemti no krāsns, apsmērēti ar klīsteri un tad novietoti, lai atdzesētos un nogatavinātos.

Līdz ar to maizes tapšanas process būtībā turpinās vēl 24 stundas. Atdzisušie gatavie kukuļi tiek iesaiņoti speciālā iepakojumā, kurā maizes šķēles sakļautas cieši kopā gluži kā veselam kukulītim. Un iepakojumā tiek ielikta arī etiķete. Pēc tam kukuļi tiek novietoti vešanai uz veikaliem.)

– Ievēroju, ka uz fasējuma etiķetes ir sievietes vārds, kas ir ar roku uzrakstīts. Ko tas nozīmē?

Uz katra kukulīša norādām cepējas vārdu, kura seko un pārrauga kukulīša tapšanu no tā izveides līdz iepakošanas brīdim, un tāpēc beigās uzraksta savu vārdu uz etiķetes.

(Man īpaši patīk šī personiskā attieksme un atbildība par katru kukulīti. Cepēja uzņemas atbildību par visu procesu, un to dara ar mīlestību.)

– Izskatās, ka visas cepējas ir sievietes. Vai jums nav vīriešu cepēju?

Nē, patiešām tikai sievietes. Visi vīrieši darbojas lauksaimniecībā.

– Cik kukuļi tiek izcepti katru dienu?

Mēs izcepam aptuveni 4000 kukuļus dienā. Tas ir 1 miljons 452 tūkstoši kukuļu gadā. 2/3 no visa apjoma ir rupjmaize. Mēs strādājam katru dienu, izņemot Ziemassvētkus un Jāņus.

– Un cik tonnas miltu tiek izmantotas?

Ik dienu izmantotais miltu apjoms ir 2,3 tonnas jeb 835 tonnas gadā. Un ķimenes, kuras ir tikai kā piedeva jeb pa karotītei uz katru kukulīti, gadā aiziet teju sešas tonnas.

– Cik jums ir darbinieku?

Ieskaitot šoferus un grāmatvedi, mūsu maizes ceptuvē strādā 45 darbinieki.

– Šīs krāsnis ir ļoti iespaidīgas un jaudīgas. No kurienes tās nāk? Kas tās ražo?

Atbilstoši maizes cepšanas tradīcijām siltumenerģijas patēriņš Latvijas maizei laikam gan ir vislielākais Eiropā.

Katra kukulīša tapšanai tiek iztērēta viena kilovatstunda. Tāpēc pasūtīt krāsnis ārpus Latvijas bija nereāli, un visas krāsnis ir mūsu pašu veidotas. Tās mums ir bijušas dažādas. Visjaunākā ir ar klona dibenu.

(Mūsu sarunai pievienojas pats Saimnieks ar lielo burtu – Juris Paulovičs.)

– Mani interesē, kā te viss tapa? Kā jūs nokļuvāt līdz šai iespaidīgajai ražotnei un sabiedrībā tik iecienītam uzņēmumam?

Pēc izglītības es esmu metāla apstrādes speciālists. Tomēr tas ir noderējis, īpaši veidojot krāsnis maizes cepšanai. Bet sākums bija lauksaimniecība. Astoņdesmitajos gados biju tā saucamais Breša zemnieks. Tomēr vienā brīdī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sapratu, ka mana kā zemnieka saražotā produkcija nevienam īsti nav vajadzīga – ne graudi, ne piens vai gaļa. Tajā gadā bija padevusies īpaši laba graudu raža.

Šajā it kā bezizejas situācijā mums radās doma sākt cept maizi, bet tikai tādu, kas garšo mums ģimenē. Veidojot savu maizi, mēs arī pētījām maizes garšas, kas ir raksturīgas tieši šim, Rankas, apvidum. Centāmies savā maizē iekļaut garšu, kuru atcerējāmies kā ļoti īpašu no savas bērnības. Un nekas nav mainījies – tā mēs cepam maizi jau 20 gadus. Tādu maizi, kas mums garšo. Izrādās, ka tā garšo arī ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā. Par to ir liels prieks un gandarījums. Sākumā jau mūsu apjomi bija mazi.

(Pati atcero laiku, kad pirms astoņiem gadiem “Ķelmēnu” maize parādījās EKO veikalā Rūpniecības ielā, un mēs to pirkām, bet tagad tā ir pieejama visos Rimi veikalos.)

– Kā jūs nonācāt līdz tik lieliem apjomiem? Un kādi ir plāni nākotnei?

Attīstījāmies un augām pakāpeniski. Protams, ņēmām kredītu, lai paplašinātu ražošanu. Arī Eiropas fondi ir izmantoti. Lepnums mums ir par savu kalti un miltu noliktavu, kas ir aprīkota ar ļoti noderīgu tehnoloģiju.

Cepējas elektroniskajā displejā nospiež podziņu, un milti no noliktavas bunkuriem pa cauruli sabirst toveros, kas atrodas ceptuvē. Tas ir ērti, jo nekur nav jānes smagi miltu maisi.

Mums nav grandiozu paplašināšanās plānu, bet vēlamies turpināt šo mums un citiem patīkamo, kā arī vērtīgo maizes cepšanas tradīciju. Šis ir ģimenes uzņēmums, un tā mēs vēlamies to turpināt arī nākotnē.

Rupji maltu rudzu rupjmaize un saldskābmaize ir kaut kas neaizmirstams! Ne velti ļaudis, kas reiz to baudījuši ik dienu, arī esot tālu aiz dzimtenes robežām, lūdz viesus no Latvijas ciemakukulim izvēlēties maizi. Te nu es vēlreiz pārliecinos, ka “Ķelmēnu” maize ir izcila. Tā ir pilnīga! Mazliet sviesta vai pesto, un maltīte gatava. Bet, ja nu uznāk kāre ko gatavot, uz šo maizi var paļauties – tā pārtop visbrīnišķīgākajos veidos!

Publicitātes foto

Gardumu receptes no “Ķelmēnu” maizes
Juris un Rūta piekrīt nākt man talkā gatavot vairākus ēdienus, un tā mēs ejam uz klēts māju ar skaistu virtuvi un ēdamistabu. Gatavojam trīs ēdienus, izmantojot “Ķelmēnu” maizi.

Pirmais ir uzkoda, kas nāk no pirmās Latvijas brīvvalsts laika un kuru mana mamma taisīja viesībām manā bērnībā un jaunībā. Trimdas latviešiem arī bija maizes ražotnes, protams, ļoti maziņas, bet bija gan rupjmaize, gan saldskābmaize. Tā es arī uzaugu ar šīm vērtībām un garšām.

Publicitātes foto

Siera un rupjmaizes kārtojums
Šī uzkoda nāk no pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Arī mana Mamma to allažiņ taisīja viesībām un maizi pirka sīkajās trimdas latviešu maizes ceptuvēs, kur smaržoja arī mūsu rupjmaize un saldskābmaize. Lūk, kāpēc man šī smarža tāda īpaša!

Rupjmaizes šķēles bagātīgi apziež ar ļoti labu sviestu. Uz maizes uzliek Čedara tipa sieru. Kārto maizi un sieru sešās kārtās. Sagriež, lai izveidotos skaista, krāsaina, strīpaina uzkoda. Vislabāk ir uz brīdi kārtaino maizīti ielikt ledusskapī, lai pēc tam būtu vieglāk glīti sagriezt. Griežot ir vajadzīgs ļoti ass nazis. Servē istabas temperatūrā, lai maksimāli sagaršotu gan maizi, gan sviestu, gan sieru.

Publicitātes foto

Vidusjūras salāti ar rudzu saldskābmaizes grauzdiņiem
Šie salāti, kuru dzimtene ir Vidusjūras valstis, ir sātīgi, garšīgi un veselīgi. Apgrauzdētā maize ir tik sātīga, ka neprasās klāt pievienot gaļu. Lai arī tie ir ideāli vasarai, arī citās sezonās tie ir tikpat gardi.

Sagriež rudzu saldskābmaizi kubiciņos un apgrauzdē pannā ar olīveļļu un sakapātiem ķiplokiem, pievieno itāļu garšvielas. Garenā traukā sagriež dažādus salātus vai izmanto gatavo salātu miksli. Uz salātu lapām uzliek sagrieztus vai ķiršu veida dažādu krāsu tomātus, svaigu gurķi, plāni sagrieztus sarkanos sīpolus, apkaisa ar sarīvētu sieru un olīvām. Grauzdiņus bagātīgi uzber pa virsu un uzlej etiķi un olīveļļu. Apkaisa ar sāli un pipariem.

Publicitātes foto

Ķiploku–maizes grauzdiņu zupa
Šī Spānijā, Centrālajā un Dienvidamerikā iecienītā zupa būtībā ir šo reģionu trūcīgo cilvēku ēdiens, taču tā ir ļoti garšīga.

SAISTĪTIE RAKSTI

Zupas katlā sakarsē olīveļļu un apcep ķiplokus. Pievieno maizes grauzdiņus un maisot apcep. Pielej verdošu ūdeni, sāli, piparus un 5 – 10 minūtes pavāra. Verdošu zupu ielej bļodiņās, un katrā bļodiņā iesit vienu olu. Ola momentā sarecē. Servē.

Nobeigsim ar amizantu sakritību. Dodos uz savu ierasto ūdens aerobikas nodarbību. Nesen pēc nodarbības ieraudzīju, ka mums kā našķis ir nolikta maize un konfektes “Gotiņa”. Es paņemu gabaliņu maizes, pagaršoju un vaicāju, vai tā ir “Ķelmēnu”? Atbilde: “Jā, tā ir, jo mēs to uzskatām par vislabāko!”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 39
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man bija saruna ar vienu pedagoģi, nu šausmīga saruna.” Šadurskis par pedagogu izglītotību 140
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 35
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 212
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pie Straupes, auto iebraucot upē, no noslīkšanas izglābusies četru cilvēku ģimene, tostarp divi bērni 21
5 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vai tiešām jaunais Covid-19 variants jau nonācis līdz Latvijai? Pēta pirmos aizdomīgos paraugus 27
2 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Amerikāņu kalniņi piena tirgū: piena iepirkuma cena kāpj, bet aug arī pašizmaksa un nenoteiktība 8
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pie Straupes, auto iebraucot upē, no noslīkšanas izglābusies četru cilvēku ģimene, tostarp divi bērni 21
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Noskaidrots, kāpēc noticis iegruvums Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas tunelī 23
5 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Lēmums sievietēm ieviest tādu pašu lielo turnīru kvalifikācijas sistēmu kā vīriešiem pamatīgi smako 1
22:31
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija varētu būt aktīvāka.” Dace Melbārde strostē Latvijas mediju organizācijas par kūtrumu 5
21:27
LE
LETA
Ziņas
Vai tiešām jaunais Covid-19 variants jau nonācis līdz Latvijai? Pēta pirmos aizdomīgos paraugus 27
21:23
LA
LA.LV
Ziņas
“Man bija saruna ar vienu pedagoģi, nu šausmīga saruna.” Šadurskis par pedagogu izglītotību 140
8 stundas
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
“Tautumeitas” grib teju visi! Saruna ar etnogrupas tautumeitām Asnati un Aurēliju Rancānēm 22
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija varētu būt aktīvāka.” Dace Melbārde strostē Latvijas mediju organizācijas par kūtrumu 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 39
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
ES apstiprina piekto sankciju paketi pret Baltkrieviju 15
4 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Tas ne mans, Dieva nopelns.” Mūžībā aizgājušā Mārtiņa Brauna piemiņai
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Zāles pret Covid-19 neaizstās vakcināciju.” Pētnieks Kloviņš par medikamentiem un to riskiem 74
7 stundas
SR
Sandra Ruska
Praktiski
Acālijai čokuras un kalst lapas: kas augam nepatīk un kā to izglābt?
10 stundas
UN
Uldis Neiburgs
Stāsti
Ebreju masu slepkavība Rumbulā: upuriem lika nogulties ar seju uz leju virsū uz jau nogalinātajiem un mirstošajiem 69
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā snigs, daudzviet snigs spēcīgi, vietām arī puteņos
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gribam termiņus!”, “Kā tādam melīgam ministram lai uzticas?” – soctīklotāji par to, ka sertifikātam varētu būt termiņš 76
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“NATO ļoti labi saprot, ka Krievija netaisās karot.” Deputāts par NATO un Krievijas saspīlējumu 97
11 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 35
15 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Kāpēc godīgi cilvēki melo un maldina? 15
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Interneta publiku sajūsmina haskijs, kas nepacietīgs lēkā, gaidot startu sniegotam skrējienam suņu pajūgā 9
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 212
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 191
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
FOTO: Viņš nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā, “izvēloties īsto brīdi”. Kas ir NATO rudais kaķis? 28
1 diena
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 89
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktieris Alekss Boldvins izplūst asarās un paziņo: viņš neesot izšāvis no ieroča filmēšanas laukumā, kas nogalināja operatori 7
11 stundas
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 64
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 200
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Šo principu ievēro šajā laikā! Horoskopi no 2. līdz 15. decembrim
13 stundas