Kāpēc narkozē? 0
Ir vairāki iemesli, kuru dēļ tiek apsvērta zobu ārstēšana vispārējā narkozē:
1. Bērna vecums. Ļoti mazi bērni (parasti līdz 3-4 gadu vecumam), kuri nesaprot procedūras nepieciešamību un nespēj sadarboties ar ārstu.
2. Plaša ārstēšanas apjoma nepieciešamība. Ja bērnam ir daudz kariozu zobu, kas prasa ilgstošu ārstēšanu un to ir grūti vai neiespējami veikt pat vairākās vizītēs. Vispārējā narkozē viss nepieciešamais darbs var tikt padarīts vienā reizē.
3. Nespēja sadarboties. Bērniem ar izteiktām bailēm no zobārsta, trauksmi, iepriekšēju negatīvu pieredzi, kā arī bērniem un pusaudžiem ar izteiktām komunikācijas un uzvedības problēmām ārstēšana nomodā var būt neiespējama.
4. Īpašas vajadzības. Bērniem ar autismu, uzmanības deficītu, hiperaktivitāti, mentālās attīstības traucējumiem vai citiem veselības stāvokļiem pilnvērtīga zobārsta vizīte var būt neiespējama minēto veselības traucējumu dēļ.
Viņa piebilst, ka lēmumu par ārstēšanu vispārējā narkozē pieņem zobārsts un anesteziologs, izvērtējot katra bērna individuālo situāciju, veselības stāvokli un ārstēšanas nepieciešamību.
Vēlējāmies noskaidrot, cik izplatīta šī prakse ir Latvijā…
Speciāliste norāda, ka zobu kariess ir viena no visizplatītākajām mutes veselības problēmām bērniem, kas skar aptuveni 60–90% skolas vecuma bērnu visā pasaulē un Latvijā situācija ir līdzīga. Bieži vien vecāki ar maziem bērniem pie zobārsta vēršas tikai tad, kad zobu stāvoklis jau ir kritisks.
RSU Stomatoloģijas institūta bērnu nodaļā 2021. gadā vispārējā anestēzijā tika ārstēti 1455 bērni, kas liecina par pieaugošu tendenci, salīdzinoši – 2018. gadā 1356 bērni, 2010.gadā 926 bērni. Zobu ārstēšanu vispārējā narkozē Latvijā sniedz arī citas ārstniecības iestādes, taču dati par tās izmantošanas biežumu nav publiski pieejami.
Speciāliste uzsver, ka svarīgi ir atcerēties, ka kariess ir pilnībā novēršama slimība, kuru var efektīvi kontrolēt ar pareizu zobu kopšanu, veselīgiem ēšanas ieradumiem un regulārām profilaktiskām pārbaudēm.
Kā vecāki var savlaicīgi novērst zobu bojāšanos bērniem?
Balode uzsver, ka tiklīdz parādās pirmais zobs, zobi jātīra divas reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu (1000–1450 ppm F). Fluors ir drošs un efektīvs kariesa profilaksei. Tāpat viņa atgādina, ka zobu pārtīrīšana ar pieaugušā roku ir nepieciešama līdz pat 10 gadu vecumam.
Zobārste uzsver, ka ir jāievēro veselīgs un sabalansēts uzturs – īpaši svarīgi ir ierobežot cukura lietošanu ikdienā, jo cukurs ir galvenais zobu kariesa izraisītājs.
Tāpat, pēc speciālistes teiktā, sākot no pirmā dzīves gada ir svarīgi regulāri apmeklēt zobārstu (vismaz reizi 6 mēnešos). Vizīte nav paredzēta tikai problēmu novēršanai, bet arī profilaksei, ieteikumiem un uzticības veidošanai starp zobārstu, bērnu un vecākiem.
“Nepieciešamas arī regulāras zobu higiēnista vizītes,” viņa piebilst.
Vai sabiedrībā pietiekami tiek runāts par profilaksi un zobu kopšanas paradumiem bērnībā?
“Manuprāt, situācija ar informācijas pieejamību par bērnu mutes dobuma kopšanu Latvijā uzlabojas. Gan internetā, gan veselības aprūpes iestādēs ir pieejami dažādi resursi latviešu valodā par pareizu bērna mutes dobuma kopšanu.
Arī savā ikdienas praksē sastopos ar bērnu vecākiem, kuriem ģimenes ārsts, vai pirmsskolas izglītības iestāde ir ieteikusi bērna pirmo zobārsta vizīti. Šādos gadījumos jau agrīni varam strādāt galvenokārt pie vecāku, kā arī bērna izglītošanas, lai laicīgi ieviestu profilakses pasākumus, kas var samazināt akūtu problēmu risku nākotnē.
Tomēr jāatzīmē, ka bieži vien vecākiem trūkst izpratnes par piena zobu kopšanas nozīmi un nepieciešamību nodrošināt regulāras profilaktiskas zobārsta vizītes pirmsskolas vecuma bērniem. Trūkst arī vispārējas zināšanas par piena zobu nozīmīgumu un to funkcijām,” skaidro Balode.
Zobārste precizē, ka piena zobi saglabā vietu pastāvīgajiem zobiem, nodrošina normālu un pareizu žokļu attīstību, kā arī tiem ir nozīmīga loma valodas attīstības procesā. Lai gan kopumā situācija uzlabojas, noteikti varam strādāt pie aktīvākām vecāku izglītošanas kampaņām par bērnu zobu kopšanas paradumiem, sistemātiskām skolu programmām ar vecāku iesaisti un interdisciplināru sadarbību ar ģimenes ārstiem, pediatriem un izglītības iestādēm.
