“Tā vairs nebūs!” Saimniecība, kurā pašlasīšanai piedāvā zemenes, atklāj, cik bezkaunīgi izrīkojusies kāda četru vīriešu kompānija 0
Sociālajā tīklā “Facebook” plašu reakciju izraisījis SIA “Flourishing” ieraksts par zemeņu pašlasīšanu. Saimniecība paziņojusi, ka cilvēku negodīguma dēļ turpmāk maina noteikumus pašlasītājiem.
“Riktīga bēdiņa. Sakarā ar cilvēku negodīgumu, mainām spēles noteikumus,” raksta saimniecības pārstāvji.
Pirmais jaunais noteikums — vienai ģimenei būs jāsalasa vismaz 3 kilogrami ogu. Saimniecība neslēpj rūgtumu par situācijām, kad cilvēki ierodas laukā, bet ogas pērk pavisam simboliski.
“Jūtos izmantota — atbrauc četri pieauguši vīrieši un pēc pusstundas iznāk ar sauju salasītu zemeņu. Jūs atbraucāt tik paēst? Tā vairs nebūs!” teikts ierakstā.
Otrs būtiskais jaunums — par ogām uz lauka turpmāk būs jāmaksā tikai skaidrā naudā. Kā skaidro saimniecība, bijušas kompānijas, kas solījušas atnākt samaksāt ar karti, taču tā arī nav atgriezušās.
“Lai jums gards ievārījums,” rūgti piebilst ieraksta autori, norādot, ka apēst tik lielu ogu daudzumu vienkārši neesot iespējams.
Saimniecība atzīst, ka fiziskais nogurums ir liels, taču vēl smagāka esot emocionālā sajūta, kad pēc ieguldītā darba nākas saskarties ar šādu attieksmi.
Komentāros cilvēki lielākoties pauž atbalstu saimniekiem un neslēpj sašutumu par negodīgiem pašlasītājiem. Inese raksta: “Ļoti skumji, ka cilvēki spēj šādi rīkoties… labā ziņa, karma nav muļķe.”
Jolanta savukārt velk paralēles ar bieži dzirdamo neapmierinātību par politiķiem un valsti: “Un klaigājam, ka valdība ir slikta… visi tik zogot, kā ar pašiem, ja var apzagt savus cilvēkus, kuri smagi strādā?!”
Arī Linda komentē asi: “Cits iegulda savu darbu, lai nodrošinātu ģimeni, un cits atļaujas par to paņirgāties. Nožēlojami…”
Daudzi komentētāji saimniecībai iesaka ieviest priekšapmaksu vai drošības naudu pirms došanās laukā. Gatis piedāvā stingru kārtību — pirms iešanas laukā samaksāt noteiktu summu, kas atbilst aptuvenajam salasāmajam daudzumam. Ja salasīts vairāk, jāpiemaksā, ja mazāk — starpība netiek atmaksāta.
Iveta iesaka pirms iešanas laukā prasīt drošības naudu vismaz 3 kilogramu apmērā no cilvēka. Dace ir vēl kategoriskāka: “Noteikti vajag jaunus noteikumus — obligāta priekšapmaksa 5 kg apmērā! Vismaz. Daļa negodīgo uzreiz atkritīs.”
Ziedīte savukārt rosina normu noteikt nevis uz ģimeni, bet uz katru cilvēku, jo citādi daži varot mēģināt izlocīties, sakot, ka visi kopā ir viena ģimene.
Komentāros parādās arī novērojumi par cilvēku uzvedību pašā laukā. Laima stāsta, ka piektdien redzējusi kādu vīrieti, kurš staigājis pa vagām un lasījis tikai lielās ogas, nevis lasījis visu pēc kārtas vienā vagā. Viņa viņam vairākkārt aizrādījusi, bet vīrietis izlicies nedzirdam.
“Manu ierosinājums ir saimniekiem noalgot kādu cilvēku, kas pieskata lasītāju uzvedību, un tas mazliet nekauņas disciplinēs,” raksta Laima, vienlaikus pateicoties saimniekiem par gardajām ogām.
Līdzīgi pieredzē dalās arī citi komentētāji. Indra raksta, ka ir godīgi klienti, kas novērtē iespēju salasīt vietējās ogas, bet ir arī tādi, “kuru bezkaunībai nav robežu”. Pēc viņas teiktā, daži atbraucot “pieēsties”, salasot somiņā ogas un vēl esot neapmierināti, ja viņus dzen ārā no lauka.
Tikmēr citi komentētāji atgādina, ka pašlasīšana nav restorāns vai degustāciju zāle. Kristīna raksta: “Ā, varēja lasot pieēsties? Nezināju. Es lasot kautrējos stūķēt mutē zemenes, laikam man neriktīga domāšana.” Viņa uzsver, ka zemeņu lauku izveidē un kopšanā ieguldīts liels darbs, tāpēc pret saimniekiem jāizturas ar cieņu.
Tomēr komentāros izskan arī mierīgāks skatījums. Ieva atzīst, ka, lasot zemenes kopā ar bērnu, dažas ogas pagaršotas, jo neesot bijis brīdinājuma, ka to nedrīkst darīt. Viņa uzsver, ka ir atšķirība starp pāris ogu nogaršošanu un situāciju, kad cilvēki faktiski ierodas paēst uz lauka, bet mājās aiznes pavisam maz.
Tieši šī robeža arī kļuvusi par diskusijas galveno jautājumu — vai ogas uz lauka drīkst pagaršot, un kurā brīdī tas kļūst par negodīgumu pret saimnieku.
Vairāki cilvēki salīdzina situāciju ar citām saimniecībām, kur noteikumi jau ir stingrāki. Ieva raksta, ka “Mālpils zemenēs” ir stingra kontrole un dažkārt pieskatītājas šķiet ļoti prasīgas, taču šādu gadījumu dēļ kļūstot saprotams, kāpēc citādi nevar.
Ligita dalās pieredzē no Austrijas, kur pirms iešanas uz lauka samaksājot 5 eiro, saņemot groziņu, un summa nemainās arī tad, ja salasītas tikai dažas ogas. Ja vajadzīgs otrs groziņš, jāmaksā vēlreiz.
Daži komentētāji iesaka arī praktiskus risinājumus norēķiniem. Svetlana rosina pie lauka izvietot skaidru informatīvu plakātu, ka norēķini iespējami tikai skaidrā naudā. Ja kāds tomēr vēlas maksāt ar karti, ogas vajadzētu izsniegt tikai pēc maksājuma apliecinājuma uzrādīšanas.
Jolanta piedāvā līdzīgu risinājumu — cilvēks vispirms dodas samaksāt, bet ogas tikmēr paliek uz vietas. Tikai pēc tam, kad pārdevējs saņem informāciju par apmaksu, klients var saņemt salasīto.
Līdzās sašutumam komentāros netrūkst arī pateicības. Maija raksta, ka bijusi ar mazmeitu un viss bijis visaugstākajā līmenī: “Fantastiskas ogas, laba darbu organizācija, ļoti laipni darbinieki.” Diana piebilst, ka ogas bijušas izcilas un bērniem bijusi vērtīga iespēja redzēt, kā tās aug.
“Paldies par gardajām ogām, ogas lielas, skaistas, viegli lasās,” raksta Solvita. Līga novēl saimniecībai turpmāk tikai labus pircējus.
Kopumā diskusija atklāj ne tikai vienas saimniecības rūgtumu, bet arī plašāku problēmu — pašlasīšana balstās uz uzticēšanos. Saimnieks uzticas, ka cilvēki cienīs ieguldīto darbu, lasīs godīgi un samaksās par paņemto. Taču, ja šī uzticēšanās tiek izmantota, noteikumi kļūst stingrāki visiem.
Un, kā redzams no komentāriem, daudzi godīgie lasītāji to pat saprot. Jo dažkārt pietiek ar dažiem negodīgiem apmeklētājiem, lai saimniecībai nāktos mainīt kārtību visiem pārējiem.
