Teju 100 miljonus piesaistīja bez licences līdz iejaucās Vācijas finanšu uzraugs 0
Kāpēc platforma ar saknēm Latvijā un Igaunijā spēja piesaistīt vairāk nekā 94 miljonus eiro no aptuveni 6000 investoriem visā Eiropā, ja tai nebija klasiskas finanšu licences? Kāpēc iejaucās Vācijas uzraugs, bet Igaunijas un Latvijas uzraugi neizteica iebildumus?
Kopējie skaitļi ir iespaidīgi, ja tendence turpināsies, gada laikā Latvijā pieejamās nelicencētās platformas piesaistīs jau miljardu eiro. Vislielākais risks ir Latvijas reputācijai, jo pietiek ar vienu skaļu finanšu skandālu, un investoru atmiņā paliek nevis juridiskās detaļas par licenci, bet valsts, no kuras platforma nākusi un kurā šāda situācija vispār bija iespējama.
Augsta ienesīguma investīciju platformas pēdējos gados kļuvušas par vienu no straujāk augošajiem alternatīvo ieguldījumu segmentiem Eiropā. Solījumi par 10 % vai pat 20 % gada ienesīgumu daudzus investorus vilina meklēt alternatīvas tradicionālajiem noguldījumiem un ieguldījumu fondiem. Būtiski, ka daļa no nelicencētajām platformām ne vien darbojas Latvijas tirgū, bet nereti arī šeit tiek izveidotas un sevi prezentē kā Baltijas vai pat Latvijas izcelsmes investīciju platformas.
Par spilgtu piemēru tam pēdējos mēnešos kļuvusi Baltijā dibinātā investīciju platforma Ventus Energy, kas vēl nesen sevi pozicionēja kā strauji augošu atjaunojamās enerģijas projektu finansēšanas platformu, bet šovasar iejaucās Vācijas finanšu uzraugs un nekavējoties lika pārtraukt finanšu piesaistīšanu un atmaksāt Vācijas investoru līdzekļus, savukārt pats uzņēmums investoriem paziņoja par nopietnām finanšu un darbības grūtībām un ir uzsācis tiesas uzraudzītu restrukturizācijas (tiesiskās aizsardzības) procesu.
Kā it kā sludinātais veiksmes stāsts strauji mainās dažu mēnešu laikā?
Ventus Energy piemērs atgādina klasisku finanšu tirgus principu un augstāks solītais ienesīgums gandrīz vienmēr nozīmē arī lielāku risku. Kā situācija strauji mainījās? 2024. gads – darbu sāk investīciju platforma Ventus Energy, kas piedāvā ieguldīt atjaunojamās enerģijas projektos (saules un vēja parki, BESS u.c.), solot līdz pat 18% gada ienesīgumu. Platforma aktīvi reklamējas, tiek pozitīvi apskatīta vairākos P2P investīciju blogos un salīdzināšanas portālos, un uzņēmums ziņo par strauju izaugsmi – vairāk nekā 30 miljoni eiro piesaistīti pirmajos 10 mēnešos, vēlāk jau vairāk nekā 94 miljoni eiro un aptuveni 6000 investoru.
Jau 2025. gada nogale – Trustpilot parādās pirmās detalizētās kritiskās atsauksmes un sūdzības – kavētas izmaksas, neizpildīti izņemšanas pieprasījumi, bažas par Vācijas finanšu uzrauga BaFin iesaisti un investoru neziņa par naudas atgūšanas termiņiem. 2026. gada jūnijā uzņēmums publicē vietni “Ventus Files”, kurā apgalvo, ka pret platformu ilgstoši īstenota koordinēta nomelnošanas kampaņa, kas ietekmējusi uzņēmuma darbību. 2026. gada jūnijā Vācijas finanšu uzraugs BaFin pieprasa pārtraukt piesaistīt līdzekļus no Vācijas investoriem un organizēt atmaksas procesu Vācijas ieguldītājiem. Savukārt Ventus gandrīz uz katru sūdzību atbild, ka bankrots nav pasludināts, notiek restrukturizācija un mērķis ir pilnībā atmaksāt investoru līdzekļus.
Regulējums nav tas pats, kas licences esamība
Ventus Energy Group galvenā mītne atrodas Latvijā, savukārt juridiskā struktūra izveidota Igaunijā. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par Ventus Energy Fund reģistrāciju Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādē, lai nākotnē piesaistītu līdz pat 100 miljoniem eiro institucionālo investoru kapitāla. Tomēr šis fakts pats par sevi nenozīmē, ka investīciju platforma darbojas kā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kā kopfinansēšanas platforma ar atbilstošu licenci, un, ka uz to attiecas tādi paši uzraudzības mehānismi kā tradicionālajiem finanšu tirgus dalībniekiem.
Ventus platforma nav Latvijas Bankas (LB) licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un tā atšķiras no, piemēram, Minto un TWINO un vēl citiem līdzīgiem spēlētājiem – tie ir saņēmuši LB licenci, kura tiek uzskatīta par nākamo stingrāko licenci aiz bankas licences, piedāvājot investoriem arī attiecīgu aizsardzību un nodrošinot atbilstības standartus.
Tieši šī atšķirība bieži ir viens no būtiskākajiem riskiem alternatīvo investīciju tirgū, un daudzi privātie investori kļūdaini pieņem, ka visas publiski pieejamās investīciju platformas ir regulētas līdzīgi.
Cik daudz ir šādu nelicencēto platformu?
Līdzīgus kā Ventus aplinkus darbības modeļus Latvijā īsteno arī citas investīciju platformas, kuras jūnijā viena mēneša mēneša laikā piesaistījušas finansējumu 77,7 miljonu eiro apmērā. Pieejamie dati liecina, ka piesaistītā finansējuma apjoms pieaug ar katru mēnesi, norādot uz strauju un sistemātisku nelicencēto platformu darbības paplašināšanos. Ja šī tendence saglabāsies, gada laikā šo platformu piesaistītais finansējums var pārsniegt 1 miljardu eiro. Vienlaikus padziļināta šo platformu tīmekļvietņu analīze rāda, ka piecas no tām pārvalda Lietuvā un Igaunijā reģistrētas kapitālsabiedrības, kas ļauj secināt, ka tas vairs nav viens atsevišķs gadījums, bet tendence.
Ja šīs platformas pievils investoru uzticību, cietīs ne tikai to klienti. Šāds satricinājums var atstāt ilgstošas sekas visai nozarei, jo uzticību finanšu tirgum ir grūti iegūt, bet ļoti viegli zaudēt, un tās atjaunošana var prasīt vairākus gadus.
Kādas ir iespējas un loma vietējam finanšu regulatoram?
Vairāki iepriekš nelicencētu vai nepietiekami uzraudzītu pūļa finansēšanas platformu gadījumi Baltijā pierādījuši, ka regulējuma trūkums var radīt būtiskus riskus investoriem. Piemēram, Crowdestor, Envestio un Kuetzal pārtrauca darbību, un Latvijā un Igaunijā ir ierosināti kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu un investoru līdzekļu piesavināšanos.
Nepietiks tikai brīdinājumiem investoriem par riskiem, šoreiz ir nepieciešama preventīva un aktīva rīcība, lai Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs investīciju pakalpojumus varētu sniegt tikai licencētas un uzraudzītas platformas. Citu valstu pieredze liecina, ka ir iespējams ierobežot Latvijas iedzīvotāju piekļuvi nelicencētu platformu tīmekļvietnēm, līdzīgi kā tas tiek darīts neatļautu azartspēļu gadījumā. Tāpat iespējams informēt bankas un maksājumu iestādes par šādām platformām, lai tās varētu bloķēt maksājumus un slēgt norēķinu kontus.
Protams, pastāv arī iespējas oficiāli pieprasīt nelicencētajām platformām pārtraukt pakalpojumu sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem, kā arī kopā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) veidot vienotu pieeju licencēšanas un uzraudzības prasībām visā ES. Piemēram, Francijas finanšu tirgus uzraudzības iestāde, konstatējot neatļautu investīcijas platformas darbību, informē attiecīgās juridiskās personas un to valdi par kriminālatbildības iestāšanos gadījumā, ja darbība netiks pārtraukta tās valsts teritorijā.
