LETA

Telekomunikāciju uzņēmumus SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” ir iespējams uzlabot, tos satuvinot, uzskata abu uzņēmumu līdzīpašnieka – zviedru koncerna “TeliaSonera” – direktors un par mobilo sakaru biznesu Baltijā atbildīgais Kenets Rodne.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu 142

Lasīt citas ziņas

Intervijā Latvijas Radio Rodne, kas patlaban viesojas Latvijā, norāda, ka kompānijai ir vienots skatījums ar Latvijas valdību, ka abus uzņēmumus ir iespējams uzlabot, tos satuvinot, un ka ir nepieciešams pārskatīt šo uzņēmumu pārvaldības struktūru, lai attīstītu sinerģiju un izveidotu jaunus pakalpojumus.

Izskanējušos pārmetumus par sagaidāmo supermonopolu viņš noraida.

ASV jaunās sankcijas vērstas pret Krievijas ieroču programmu

VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs

Krimināls

Bijušais augsta ranga Kazahstānas politiķis videonovērošanas kamerās redzams līdz nāvei sitam savu sievu

“Supermonopols – tas patiešām neizklausās labi, bet šeit runa nav par to. Mēs runājam par diviem uzņēmumiem, kuri papildina viens otru. Vienā pusē mums ir fiksētās telekomunikācijas, platjoslas internets un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, otrā pusē mums ir mobilo telefonu sakari un mobilais internets. Ja šos uzņēmumus integrē, tie sadarbojas vai tos apvieno, tad no tirgus nepazūd kāds konkurents,” uzsver Rodne.

Viņš min, ka cita lieta būtu, ja “TeliaSonera” plānotu pārņemt kādu no mobilajiem operatoriem, jo tad triju vietā paliktu tikai divi un notiktu tirgus koncentrācija.

“Taču mēs runājam par kaut ko citu – abi šodien pastāvošie uzņēmumi turpinās darboties katrs savā sfērā. Šajā valstī ir nodrošināta pilnvērtīga konkurence gan mobilajiem sakariem, gan platjoslas internetam un tā tas būs arī turpmāk,” mierina “TeliaSonera” pārstāvis.

Uzņēmējs arī atgādina, ka kompānijai daudzviet ir integrēts fiksēto sakaru un mobilo sakaru operators, piemēram, arī Zviedrijā, un tiek uzskatīts, ka šajā tirgū konkurence ir tik spēcīga, kā reti kur citviet Eiropā. “Tur apvienošana nekādā veidā nav mazinājusi konkurenci,” intervijā saka Rodne.

Rodne “Latvijas Radio” stāsta, ka “TeliaSonera” ir piektais lielākais telekomunikāciju uzņēmums ar milzīgu kompetenci šajā industrijā, un uzsver, ka varētu attīstīt LMT un “Lattelecom” sinerģiju gan investīcijās, gan piedāvātajos pakalpojumos.

“Ja vien mēs kļūtu par vairākuma akcionāriem, no tā iegūtu gan akcionāri, gan uzņēmumu klienti un patiesībā arī Latvijas valsts,” atzīmē Rodne, paužot pārliecību, ka ciešāka sadarbība ar “TeliaSonera” grupu nāktu par labu abiem uzņēmumiem.

“Iemesls mūsu vēlmei palielināt īpašuma daļas, kā arī tam, ka mēs labprāt runātu par iespējām integrēt šos uzņēmumus, ir sekojošs – mēs neesam pilnībā attīstījuši visu investīciju potenciālu šajā valstī,” atklāj Rodne, atgādinot, ka “TeliaSonera” ir viens no lielākajiem investoriem Latvijā.

“Lai veiktu arī turpmākas investīcijas, mums ir nepieciešama spēcīga mūsu uzņēmējdarbības attīstība. Tas ļautu arī attīstīt pamatus uzņēmējdarbībai digitālajā ekonomikā,” norāda Rodne.

Kā ziņots, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju patlaban netiek apspriesta LMT un “Lattelecom” privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.

Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un “Lattelecom” ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.

Kā ziņots, Latvijas valdība jau 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus.

Nopietnas sarunas ar “TeliaSonera” par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par “Lattelecom” monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.

Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais “Lattelecom” vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.

Valdība noraidīja arī “TeliaSonera” agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par “Lattelecom” un LMT atlikušajām kapitāla daļām.

2011.gada sākumā “TeliaSonera” kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt “Lattelecom” un LMT valsts daļas.

Elektronisko sakaru operatora “Lattelecom” kapitāldaļas pieder Latvijas valstij – 51% – un “TeliaSonera” – 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder “TeliaSonera”, 23% – “Lattelecom”, 23% – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% – Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.