Tiesa uzdod PMLP atcelt savu lēmumu un sniegt patvērumu Krievijas pilsonim, kuram draudēja iesaukums krievu armijā 26
Administratīvā rajona tiesa aprīļa sākumā pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam uzdevusi valstij sniegt patvērumu Latvijā kādam Krievijas pilsonim, kuram draudēja iesaukšana armijā un iespējamā iesaistīšana kara noziegumu izdarīšanā Ukrainā, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
Vīrietis vērsās pie robežsardzes ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Viņš pamatoja, ka neatbalsta Krievijas sākto karu pret Ukrainu, bet varasiestādes viņu vēlas iesaukt armijā un ar lielu ticamību nosūtīt karā, tādēļ viņš izvēlējies no tā izvairīties, izbraucot no valsts un lūdzot patvērumu Latvijā.
Vīrietis norādījis, ka viņš ir obligātā militārā dienestā iesaucamo personu vecumā. Pēc studijām koledžā viņš sācis strādāt algotu darbu, bet karaklausības iestādes par viņu nekādu interesi neizrādīja, tomēr 2022.gada aprīļa sākumā ar viņa darba devēju sazinājās kara komisariāts, lai precizētu ziņas par darbavietu.
Kopš tā brīža viņš kļuvis piesardzīgāks. Vīrietis apgalvojis, ka 2022.gada maijā brīvdienā uz ielas pie metro stacijas viņu uzrunājuši divi vīrieši civilā apģērbā, kuri stādījās priekšā kā policijas darbinieki, un uzdeva dažādus jautājumus, tostarp, par dienestu armijā. Patvēruma lūdzējam no viņiem izdevās aizbēgt.
Savukārt jūnija beigās viņš kāpņu telpā pie sava dzīvokļa durvīm ieraudzījis personas militārajos formastērpos ar mapēm rokās. Arī šoreiz viņam izdevās aizbēgt, un pēc šī notikuma vīrietis nolēmis pamest valsti, jo nevēlējās tikt iesaukts armijā.
Vīrietis Latvijas varasiestādēm norādījis, ka nav publiski paudis savu politisko nostāju, lai gan iepriekš bija divas reizes piedalījies protestos opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstam. Pēc sava drauga aizturēšanas vīrietis protestos vairs nav piedalījies.
Kopumā viņam nav bijis citu problēmu ar varasiestādēm, izņemot iesaukumu armijā.
PMLP nolēma atteikt piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, tāpēc vīrietis pārvaldes lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Tiesā iesniegtajā pieteikumā un tā papildinājumos vīrietis argumentējis, ka nevēlas piedalīties karā pret Ukrainas tautu, turklāt viņa uzskati par Ukrainas integritāti kardināli atšķiras no Krievijas valdības uzskatiem.
Vīrietis pametis Krieviju, jo piedzīvoja vairākus vajāšanas gadījumus. Vīrietis baidoties, ka nākotnē vajāšana varētu pastiprināties, viņš varētu tikt iesaukts piespiedu kārtā vai pret viņu varētu tikt piemērots kriminālsods par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta.
Vīrieša bailes pastiprinājis tas, ka Krievijas armija sastapusies ar karavīru trūkumu, turklāt viņš ir ieguvis automehāniķa profesiju, kas pašlaik ir īpaši pieprasīta frontē. Tāpat viņam ir “C” kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kas dod tiesības vadīt tostarp militāro autotransportu.
2015.gadā vīrietis piedalījies vispārējās militārajās apmācībās un saņēmis godarakstu.
Vīrietis apgalvojis, ka viņa politiskā pārliecība, neatbalstot Krievijas pašreizējo varu, bija izveidojusies jau pirms kara uzsākšanas Ukrainā, tā ir palikusi nemainīga un noturīga. Šobrīd Krievijā vajāšanai ir pakļauti ne tikai politiskās opozīcijas pārstāvji, bet jebkurš Krievijas pilsonis, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Tāpat dienests Krievijas militārajos spēkos pašlaik ar lielu varbūtību ietver kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci pastrādāšanu, un viņš negribot piedalīties Krievijas armijas kara noziegumos.
Vīrietis pa pastu saņēmis vairākus paziņojumus ierasties pasta sūtījumu saņemšanai. Turklāt viens no sūtītājiem bija tiesa, līdz ar to, iespējams, pret viņu sākta tiesvedība par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta, jo citu iemeslu tikt izsauktam uz tiesu viņam neesot.
Latvijas tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus un izvērtējusi uz lietas apstākļiem attiecināmo Krievijas valsts informāciju, atzinusi, ka pieteikums ir apmierināms.
Tiesa uzskatīja, ka izskatāmajā gadījumā ir konstatējami apstākļi, kas ar lielu ticamību norāda, ka iesaukšana obligātajā militārajā dienestā Krievijas bruņotajos spēkos potenciāli var būt saistīta ar iesaistīšanu kara noziegumu izdarīšanā. Savukārt izvairīšanās no iesaukuma obligātajā militārajā dienestā, tostarp tā aizvietošana ar alternatīvo civilo dienestu, likumīgā ceļā praktiski nav īstenojama.
Atteikšanās no militārā dienesta Krievijā ir krimināli sodāma, paredzot arī brīvības atņemšanas sodu, un pašreizējos apstākļos no varasiestāžu puses tā tiktu uzskatīta par politisko uzskatu izpausmi. Tādējādi tiesa secinājusi, ka viņa bailes no vajāšanas ir pamatotas.
Tiesa uzdeva PMLP mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vīrietim. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
LETA jau rakstīja, ka Administratīvā rajona tiesa janvāra sākumā pretēji PMLP lēmumam uzdeva valstij sniegt patvērumu Latvijā kādam Navaļnija atbalstītājam no Krievijas.
Savukārt pērn decembra vidū Administratīvā rajona tiesa pretēji PMLP lēmumam uzdeva sniegt patvērumu Latvijā kādam bijušajam Krievijas karavīram un policijas darbiniekam. Vīrietis lūdza sniegt viņam politisko patvērumu, jo viņš nepiekrītot Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā un tāpēc baidoties, ka Krievijā varētu nokļūt cietumā vai arī varētu tikt nosūtīts karot uz Ukrainas teritoriju.
PMLP pārstāvji jau pagājušā gada nogalē aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar līdzšinējo praksi Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.
