Tiesības kā liela greznība! CSDD pelna miljonus, kamēr jaunie šoferi masveidā “izkrīt” – kāpēc tikai katrs trešais tiek cauri ar pirmo reizi? 0
Latvijā lielākā daļa jeb aptuveni 67% topošo autobraucēju “izkrīt” pirmajā B kategorijas braukšanas eksāmenā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Arī atkārtotos eksāmenos statistika ir līdzīga – tos nokārto viens no trijiem. Autoskolās norāda, ka vajadzīgas izmaiņas instruktoru kvalifikācijā, neiztiek arī bez pārmetumiem CSDD. Bet ko saka paši apmācāmie? Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pēta zemo eksāmenu rezultātu iespējamos cēloņus, risinājumus un veic arī nelielu eksperimentu ar dažādiem instruktoriem un mācekli, kurai patiesībā vadītāja tiesības jau ir kabatā, informē portāls lsm.lv.
B kategorijas jeb vieglās automašīnas vadīšanas eksāmenu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) no pērnā gada maija līdz šī gada maijam kārtojuši aptuveni 50 000 cilvēku. No viņiem eksāmenu ar pirmo reizi nokārtojuši 33% jeb katrs trešais. Ar otro reizi sekmīgi bijuši 36%, bet trešo reizi – 33%. Ir arī tādi jaunie autovadītāji, kuri CSDD eksāmenu nokārtojuši tikai pēc septiņām reizēm.
Viens braukšanas eksāmens maksā 50 eiro. Pēc “Aizliegtā paņēmiena” aprēķiniem, ar šādiem rezultātiem cilvēki kopumā gada laikā pārmaksā vismaz divus miljonus eiro, kas nonāk CSDD budžetā.
Uz CSDD jeb valsts eksāmenu uzreiz tikt nevar – vispirms ir jānokārto autoskolas braukšanas eksāmens.
CSDD regulāri publicē pusgada datus par autoskolām, no kurām ierodas eksāmenu kārtotāji. Tajos redzams, cik daudz kursantu valsts braukšanas eksāmenu nokārtojuši ar pirmo reizi. “Aizliegtais paņēmiens” apkopoja datus par autoskolām, kuras uz eksāmenu nosūtījušas vismaz 50 cilvēkus.
CSDD apkopo gada datus arī par konkrētiem braukšanas instruktoriem, kuri nosūtījuši uz eksāmenu savus kursantus. Tiesa, tie nav publiski pieejami un tiek anonimizēti, tomēr priekšstatu par situāciju var gūt.
Ir instruktori, kuru apmācāmie eksāmenus nokārto pat virs 70% gadījumu, bet ir arī tādi, kuru rezultāti ir zem 15%.
Uzmanību piesaista arī kāds instruktors – rekordists. Viņš pēdējā gada laikā uz eksāmeniem ir palaidis 548 cilvēkus, kamēr vidēji šis skaits instruktoriem ir ap 50.
Kā rezultātus skaidro pašas autoskolas?
“Aizliegtais paņēmiens” uzdevās par potenciālo autoskolas klientu, kurš interesējas, kāpēc eksāmenu ar pirmo reizi nokārtojušo kursantu skaits autoskolai ir ne īpaši augsts.
Autoskola “Vanags”
Pēdējā pusgadā ar pirmo reizi valsts braukšanas eksāmenu no 117 cilvēkiem nokārtojuši 28%, tātad zemāk nekā vidēji valstī.
Autoskolas “Vanags” Klientu apkalpošanas tālrunis: “Skatīties uz to vajag pozitīvi, jo man ir grūti pateikt, kāpēc cilvēks izkrīt eksāmenā. Vai tāpēc, ka viņš nav sagatavots, vai tāpēc, ka viņam nervu sistēma neizturēja spriedzi. (..) Mēs kā esam mācījuši, tā mācām. Tā kā šinī gadījumā es domāju vairāk par to statistiku, cik tad šī statistika ir? Nu, teiksim tā, vai tā ir objektīva? Nezinu, droši vien, ka nē, jo viss ir atkarīgs no tā, kas ir otrā pusē.
(..) Tā jau ir nauda. Viņi [CSDD] taču pelna naudu. Es saprastu, ja CSDD eksāmeni būtu, teiksim, aģentūras līmenī, un tas būtu tāds… Nu ne taču. Ir rinda, ir naudas plūsma.
Principā, ja mēs skatāmies pēc tā, ja tā naudas plūsma paliek mazāka, tātad stingrāk pieņemam eksāmenus. Nu nesaka neviens, ka jāgāž ārā, saka: “Nopietnāk jāpieiet satiksmes drošības jautājumiem.” Kad rindas par lielu paliek, tad saka: “Nu, jūs varētu tā kā bišku vieglāk, tā kā redzēt, kas notiek. Nevajag jau tā gluži spiest tos cilvēkus.” Tas nav mīts, tā ir!”
Autoskola “Drošas braukšanas skola”
Autoskolā rādītājs ir augstāks par vidējo valstī – aptuveni 43% eksāmenu nokārto ar pirmo reizi.
Autoskolas “Drošas braukšanas skola” Klientu apkalpošanas tālrunis: “Es, godīgi sakot, neesmu iedziļinājusies CSDD statistikā, jo, kad es šeit sāku strādāt, man vadītājs uzreiz pateica to, ka mēs CSDD statistikai neskatāmies līdzi un viņai nesekojam. (..) Mēs gatavojam satiksmei un reālajai dzīvei. Mēs sagatavojam cilvēku braukt droši un piedalīties satiksmē, nevis nokārtot CSDD eksāmenu. Ja jūs pie mums brauksiet, tad jūs brauksiet, mācīsieties visu Rīgu, nevis eksāmena maršrutu.”
Autoskola “Einšteins”
Šobrīd Latvijā lielākā autoskola ir “Einšteins”, kas pēdējā pusgada laikā uz braukšanas eksāmenu nosūtījusi apmēram 1900 cilvēku. Ar pirmo reizi braukšanas eksāmenu nokārtojuši 36%, kas lielā mērā atbilst arī vidējam rādītājam valstī.
Autoskolas izpilddirektors Nauris Mikāns Latvijas Televīzijai norādīja, ka, no vienas puses, “briesmīgi zems” tas nav, tomēr kopējo jauno autobraucēju apmācības līmeni visā valstī 10 baļļu sistēmā viņš vērtētu tikai ar 5. Lai arī viņi paši cenšas, apmācības jomā trūkstot vienotas sistēmas.
“Iztrūkst tāda vispārējā regulējuma. (..) Pirmkārt, kaut kādi centralizēti kvalifikācijas kursi instruktoriem, kopējas vadlīnijas, kontroles mehānismi,” vērtēja Mikāns.
Tāpat viņš norādīja, ka traucējot tas, ka Latvijā vairums instruktoru nemaz neesot autoskolu darbinieki, un tas traucējot regulēt to, kā viņi strādā. Instruktori ir pašnodarbinātas personas vai viņiem ir savi uzņēmumi un sadarbības līgumi ar vairākām autoskolām. Uz pieciem gadiem viņus sertificē CSDD. Tomēr kvalitāte esot bēdīga, vērtēja Mikāns.
Tāpat, viņaprāt, nav pareizi, ka šobrīd kā obligāti reģistrējamas ir tikai 10 braukšanas reizes jeb 20 akadēmiskās stundas, katra pa 45 minūtēm.
Tas esot par maz, lai reāli iemācītos braukt, un lielākā daļa mācoties ilgāk.
CSDD komentārs
Komentējot eksāmenus nokārtojušo un nenokārtojušo statistiku, CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris sacīja, ka, ja pirmajā reizē nenokārtotu eksāmenu vēl var skaidrot ar stresu vai nezināšanu, tad pārējās reizes jau liecinot par problēmām apmācības kvalitātē.
Prasības augot un tiekot papildinātas, tomēr, kā pieļāva Teteris – līdz daudzām autoskolām šīs ziņas, iespējams, nenonāk, un instruktori strādā “pa vecam”:
“Teiksim tā, cilvēks brauc, puslīdz brauc, ceļu satiksmes noteikumus puslīdz māk ievērot, un šāds cilvēks tiek palaists uz eksāmenu. Protams, ka bieži vien šādos gadījumos eksāmena rezultāts ir negatīvs.”
Autoskolām būtu jāpievērš lielāka uzmanība sociālajām prasmēm, satiksmes novērošanai, uzskata Teteris:
“Spert nākamo soli, lai tas jaunais topošais autovadītājs ne tikai prastu tikt galā ar automobili, ne tikai prastu ievērotas ceļu satiksmes noteikumu normas, bet arī saprastu satiksmi, spētu prognozēt iespējamo bīstamību satiksmē un attiecīgi arī adekvāti šai situācijai rīkoties.”
Rezultātu uzlabošanai plāno vairākas izmaiņas.
CSDD norāda, ka šobrīd ir plānotas vairākas izmaiņas. Piemēram, braukšanas instruktoriem, kuru skolēnu sekmības vidējais rādītājs valsts braukšanas eksāmenā piecu gadu periodā būs bijis atkārtoti zemāks par 10%, būs papildu apmācības un jāatkārto kvalifikācijas eksāmens. Savukārt pašu instruktoru apmācības programmas būtu papildināmas ar jaunām kompetencēm.
CSDD arī vēlas, lai ne tikai autoskolu, bet arī visu instruktoru darba rezultāts būtu publisks, ar visiem vārdiem un uzvārdiem, lai jaunie autovadītāji varētu novērtēt – izvēlēties šo instruktoru vai ne.
Savukārt par obligāti reģistrējamām 20 akadēmiskajām stundām CSDD gan turas pie esošās sistēmas, norādot, ka, pirmkārt, situācija uzlabojoties, jo šobrīd oficiāli reģistrētais vidējais braukšanas stundu skaits vienam cilvēkam esot 24.
Otrkārt, esot jāatstāj iespēja, ka cilvēks var mācīties ne tikai pie autoskolu instruktoriem, bet, piemēram, arī ar saviem vecākiem. Līdzīgi, kā tas ir Somijā.
“Tam ir jābūt vismaz 24 gadus vecam cilvēkam, nevar būt reģistrēts ievērojams pārkāpumu uzskaites punktu skaits, nevar būt pēdējā laikā bijušas atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Tātad principā ar šo individuālo apmācību nodarbotos tie cilvēki, vecāki, lielākoties topošo autovadītāju radinieki, kas paši ir pierādījuši sevi kā apzinīgus un drošus autovadītājus,” skaidroja CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Teteris.
Šiem cilvēkiem būtu jāreģistrējas elektroniskā datu bāzē, un viens šāds individuālās apmācības veicējs gada laikā nedrīkstētu apmācīt vairāk kā 3 cilvēkus.
Šobrīd gan šīs izmaiņas vēl ir tikai apspriešanas stadijā.
