Apstiprina Krīzes vadības centra darbību – valdība būs atbildīga par apdraudējumu pārvarēšanu 0
Lai valstī reorganizētu krīzes vadības sistēmu, Saeima ceturtdien, 29. maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas vairākos likumos, kas nosaka valdību par galveno atbildīgo krīzes vadībā un apdraudējuma pārvarēšanā, kā arī izveido Krīzes vadības centru.
Centra izveidei grozīts Valsts civildienesta likums, Nacionālās drošības likums, Ministru kabineta iekārtas likums un likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.
Valdība atbalstīja Krīzes vadības centra izveidi no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to Nacionālās drošības likumā bija jānostiprina Krīzes vadības centra institucionālais statuss, lai nodrošinātu sekmīgu krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu, kā arī nodrošinātu visaptverošu, pastāvīgu un nepārtrauktu atbalstu Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām un virspavēlniekam valsts aizsardzības vadībai kara laikā.
Līdz šim Latvijā izveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma paredzēja daudzu institūciju pienākumus. Šā brīža ģeopolitiskā situācija prasa uzlabot krīzes vadību, tāpēc svarīga ir arī pašvaldību un sabiedrības iesaiste kā daļai no šīs sistēmas, atzīmēja likumprojekta autori.
Krīzes vadības centrs, ņemot vērā tā autonomos uzdevumus, būs Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, kas nodrošinās krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.
Paredzēts, ka Krīzes vadības centrs nepārtraukti uzraudzīs situāciju un uzlabos Latvijas spējas krīžu vadībā. Centrs nepārņems jau esošo nozaru krīzes pārvaldības centru, padomju un komisiju funkcijas, bet pārnozaru krīzes gadījumā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu.
Krīzes vadības centra iesaiste plānota gadījumos, kad apdraudējums aptver vairākas nozares vai visu valsti, kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijas gadījumā, kā arī gadījumos, kad tiek pārņemta krīzes vadība pēc ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības pamatota ierosinājuma un Ministru kabineta lēmuma, ja objektīvu apstākļu dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību pašu spēkiem.
Militāras krīzes gadījumā Krīzes vadības centrs koordinēs civilā sektora rīcību un nodrošinās sadarbību ar militāro sektoru.
Krīzes vadības centra galvenie uzdevumi būs izstrādāt, organizēt un koordinēt nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības politiku, kas ietvers arī nacionālās drošības koncepcijas un nacionālā drošības plāna izstrādi. Krīzes vadības centrs izvērtēs arī ministriju sagatavotos Nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānus.
Krīzes vadības centrs būs Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā. Tam būs jāpilda Ministru prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie lēmumi, kā arī jākonsultē Ministru prezidents un Ministru kabinets, jākoordinē un jāpārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpilde nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības jomā, kā arī jāsagatavo Ministru kabinetam priekšlikumi par ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanu.
Grozījumi arī nosaka, ka Krīzes vadības centrs pārņems krīzes vadību pēc ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības pamatota ierosinājuma un Ministru kabineta lēmuma.
Grozījumu anotācijā teikts, ka tādējādi paātrināsies lēmumu pieņemšana, jo tos krīzes un valsts apdraudējuma laikā uzreiz varēs pieņemt valdībā. Līdz šim šādi lēmumi bija jāpieņem gan Krīzes vadības padomē, gan Ministru kabinetā.
Krīzes vadības centra uzdevums būs sadarboties ar ministrijām un pašvaldībām jautājumos, kas saistīti ar krīzes vadības jomu, izveidojot atbilstošu krīzes vadības struktūrvienību, lai pilnvērtīgi pildītu tām noteiktās funkcijas – krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu, kā arī tiešo sadarbību ar Krīzes vadības centru.
Vienlaikus Krīzes vadības centra uzdevums būs arī sadarboties ar nozaru krīzes vadības sistēmām. Krīzes gadījumā, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā vai katastrofas un to draudu gadījumā centrs sadarbosies ar citu nozaru krīzes pārvaldības sistēmām, piemēram, Valsts enerģētiskās krīzes centru, Valsts operatīvo medicīnisko komisiju, Radiācijas drošības padomi.
Centrs arī koordinēs valsts līmeņa krīzes vadības mācību sagatavošanu un īstenošanu Ministru kabineta locekļiem, ministrijām, citām valsts institūcijām, kā arī pašvaldībām.
Tāpat paredzēts noteikt, ka Ministru prezidents katru gadu sniegs Saeimai pārskatu ne tikai par nacionālo drošību, bet arī par krīzes vadību.
Krīzes vadības centra vadītāju iecels amatā Valsts kancelejas direktors pēc saskaņošanas ar Ministru prezidentu. Attiecīgais regulējums tiek nostiprināts speciālajā likumā – Nacionālās drošības likumā, lai regulējums nebūtu sadrumstalots, jo arī pārējo ar nacionālo drošību saistīto institūciju vadītāju iecelšanas regulējums ir paredzēts šajā likumā.
Krīzes vadības centra darbības nodrošināšanai Valsts kancelejai nepieciešamas 15 amata vietas. Personāla atlasi Valsts kanceleja jau veic atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajai kārtībai.
