Tiesībsardze Saeimas atbildīgo komisiju iepazīstina ar situāciju bāriņtiesu jomā 0
Šodien, 9. jūnijā, notika Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja tiesībsardzes Karinas Palkovas ziņojumu par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo bāriņtiesu institucionālo modeli, iepazīstinot ar esošo situāciju, Tiesībsarga birojā saņemtajām sūdzībām, konstatētajiem trūkumiem, kā arī priekšlikumiem, kas būtu darāms, lai sistēmu sakārtotu. Komisija pauda apņēmību veikt parlamentāro uzraudzību jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.
Tiesībsardze Karina Palkova: “Pateicos Saeimas atbildīgajai komisijai par ieinteresētību šī jautājuma risināšanā un apņēmību veikt parlamentāro uzraudzību. Nav pārsteigums, ka kādas iestādes un organizācijas, it īpaši tās, kuras skars iespējamās pārmaiņas, pauž piesardzīgu attieksmi pret ieteikumu pārskatīt esošo bāriņtiesas sistēmu. Tomēr aicinu turpināt diskusijas un risināt acīmredzamās šīs jomas problēmas, jo tās skar daudzu Latvijas bērnu likteņus, tāpēc tās nedrīkst ignorēt.”
Komisijas sēdē vairākums bija vienisprātis, ka esošais bāriņtiesas modelis ir novecojis un neļauj efektīvi nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību, jo bāriņtiesa nodarbojas arī ar tādām bērnu tiesību aizsardzībai neraksturīgām funkcijām kā notariālā funkcija, aizgādnība un pilngadīgo pārstāvība kriminālprocesā.
Jau vēstījām, ka tiesībsardze 2026. gada 4. jūnijā valdībā un Saeimā iesniedza ziņojumu „Par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo bāriņtiesu institucionālo modeli”. Tas atklāj ilgstošas problēmas bāriņtiesu darbā, tāpēc tiesībsardze aicina valdību līdz šī gada 1. decembrim izstrādāt jaunu institucionālo modeli un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.
Ziņojumā konstatēts, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā ir strukturāli sadrumstalota un nevienmērīga. Latvijā faktiski pastāv “viena sistēma, bet 42 atšķirīgas prakses”, jo katra pašvaldība organizē bāriņtiesas darbu atšķirīgi, tostarp finansējuma, atalgojuma, resursu un pieejas ziņā. Bāriņtiesu kontrole ir vāja, jo to darbu uzrauga vairākas institūcijas, taču neviena neuzņemas pilnu atbildību par sistēmas kvalitāti. Bāriņtiesa nodarbojas ne tikai ar bērnu tiesību jautājumiem, bet arī notariāliem, aizgādnības un citiem, ar bērniem nesaistītiem jautājumiem. Satraucošs un būtisks esošās sistēmas trūkums ir tas, ka lēmumus par nozīmīgiem cilvēktiesību jautājumiem nereti pieņem cilvēki bez juridiskās izglītības. Tas, ka bāriņtiesas sastāvu veido vairāki tās locekļi, pats par sevi negarantē kvalitāti. Līdz ar to bērna tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no dzīvesvietas, jo starp pašvaldībām vērojamas būtiskas atšķirības.
Tiesībsardzes ziņojums piedāvā divus iespējamos reformas virzienus. Viens no modeļiem paredzētu bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu. Savukārt otrs – paredz funkciju pārdali starp Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu. Tiesībsardze vienlaikus pauž gatavību diskutēt arī par citiem risinājumiem, ja tie spēj nodrošināt vēl augstāku bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzības līmeni.
Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu līdz 2026. gada 1. decembrim izstrādāt jaunu institucionālo modeli, kas aizvietos līdzšinējo, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest. Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.
