SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 41

Ukraina atvilkusi karaspēku no vairākiem ciematiem Harkivas apgabalā

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Krimināls
“Viens no bērniem pēkšņi kļuva apātisks, neierasti neaktīvs…” Mārupes pamatskolā 1. klases skolnieks saindējies ar morfija/opiātu grupas medikamentiem
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu 7
Lasīt citas ziņas


Ukraina atvilkusi karaspēku no vairākiem ciematiem Harkivas apgabalā, kur Krievijas karaspēks kopš pagājušās nedēļas virzās uz priekšu un apšauda apdzīvotās vietas gar robežu, paziņojusi Kijiva.

“Dažos apgabalos, ap Lukjanciem un Vovčansku, reaģējot uz ienaidnieka uguni un sauszemes karaspēka uzbrukumiem, kā arī lai glābtu mūsu karavīru dzīvības un izvairītos no zaudējumiem, mūsu vienības pārvietojās uz izdevīgākām pozīcijām,” paziņoja Ukrainas bruņotie spēki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas karaspēks 10.maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā un tam izdevies sagrābt savā kontrolē vairākus ciematus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka armija dara visu iespējamos, lai nepieļautu frontes izplešanos, un sākusi pretuzbrukumus.

Krievijas “Vostok” karaspēka SA 2C5 “Hyacinth-S” ekipāžas kaujas pret Ukrainas karaspēku Dienviddoņeckā. virziens Krievijas kontrolētajā Ukrainas daļā, Doņeckas apgabalā, 2024. gada 10. aprīlī.
Foto: EPA/SCANPIX

Blinkens paziņo par divus miljardus dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien Kijivā paziņoja par vēl divus miljardus dolāru lielas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainas spēkiem, kas attur Krievijas uzbrukumus.

Šī palīdzība, par kuru tika paziņots preses konferencē kopā ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, ir daļa no 61 miljarda dolāru paketes, ko Vašingtona apstiprināja pirms vairākām nedēļām pēc mēnešiem ilgas kavēšanās Kongresā.

Blinkens sacīja, ka palīdzības mērķis ir “nodrošināt ieročus šodien”, kā arī ieguldīt Ukrainas infrastruktūrā un palīdzēt Ukrainai iegādāties militāro aprīkojumu no citām valstīm.

Blinkens arī pavēstīja, ka Ukraina var pati izlemt, vai uzbrukt Krievijas teritorijai ar ASV ieročiem, taču Vašingtona nav mudinājusi uz šādiem uzbrukumiem.

“Mēs neesam mudinājuši veikt triecienus ārpus Ukrainas, bet galu galā Ukrainai pašai ir jāpieņem lēmums par to, kā tā karos,” sacīja Blinkens.

Tikmēr Kuleba atkārtoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešamas vēl septiņas pretgaisa aizsardzības sistēmas, un sacīja, ka Harkivas apgabalam, kuram pagājušajā nedēļā uzbruka Krievija, nepieciešamas divas sistēmas.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX

Viņš arī sacīja, ka Ukrainai ir vajadzīgas ātrākas sabiedroto valstu apsolīto ieroču piegādes.

Igaunijas parlaments pieņem likumu, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus

Reklāma
Reklāma

Igaunijas parlaments trešdien pieņēma likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai militārās darbības radītos zaudējumus.

Par likumu balsoja 65 deputāti, bet trīs bija pret.

Pēc Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētāja Hendrika Johannesa Terrasa teiktā,  Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

“Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība,” viņš sacīja.

Pēc Terasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

“Ar šodien pieņemto likumu Igaunija ierosina mehānismu, kas paredz atbildību personām un uzņēmumiem, kuri ir tieši saistīti ar agresijas īstenošanu vai veicinājuši tās īstenošanu,” viņš sacīja.

Valdības ierosinātais Likums par grozījumiem Starptautisko sankciju likumā un citos likumos rada iekšzemes mehānismu, lai nodrošinātu agresorvalsts materiālo atbildību par vissmagāko starptautisko tiesību pārkāpumu radītajiem zaudējumiem. Grozījumi ļauj to personu un uzņēmumu, kuri veicinājuši Krievijas nelikumīgās darbības, saskaņā ar sankcijām iesaldēto īpašumu izmantot kā priekšapmaksu par zaudējumiem, kas Krievijai jāatlīdzina Ukrainai.

Pirms otrā lasījuma konstitucionālā komisija grozīja likumprojektu tā, lai lēmumu par īpašuma izmantošanu kā priekšapmaksu par nodarīto kaitējumu pieņemtu Ārlietu ministrija administratīvās procedūras gaitā. Sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka atļauja izmantot īpašumu būtu jāpieprasa administratīvajā tiesā.

Saskaņā ar likumu, lai pieņemtu lēmumu par īpašuma izmantošanu kā priekšapmaksu par zaudējumiem, nepieciešams, lai prettiesiskā darbība būtu nodarījusi kaitējumu, kas ir pierādīts un ir atlīdzināms saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un cietušajai ārvalstij ir jābūt izteikušai prasību pret kaitējumu nodarījušo ārvalsti, kuru kaitējumu nodarījusī valsts nav izpildījusi saprātīgā termiņā.

Lai Igaunijā uzsāktu procedūru par īpašuma izmantošanu, jāiesniedz attiecīgs pieprasījums Igaunijai. Igaunijai un pieprasītājai valstij jāvienojas par noteikumiem un nosacījumiem par īpašuma izmantošanu kā priekšapmaksu par zaudējumu atlīdzību.Turklāt ir pietiekami jāpierāda saikne starp īpašuma īpašnieku un prettiesisko darbību.

Saskaņā ar grozījumiem Ārlietu ministrijai būs jānoskaidro visi ar īpašumu saistītie apstākļi un mantiskās attiecības un jāapliecina, ka nepastāv ārkārtēji apstākļi, kuros personas intereses ir svarīgākas par nepieciešamību piemērot pasākumu. Saskaņā ar likumu īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt administratīvajā tiesā lēmumu par īpašuma izmantošanu.

Pēc ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, trešdien Rīgikogu pieņemtais likums, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, ir Igaunijas solis tuvāk precedenta radīšanai.

“Es atzinīgi vērtēju to, ka šodien Rīgikogu ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma likumu, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus. Igaunija bija šī temata iniciatore, un šodien mēs esam spēruši soli tuvāk precedenta radīšanai, uz kuru Eiropa varēs paļauties,” sacīja Cahkna.

“Likums ļauj izmantot iesaldētos to cilvēku un uzņēmumu aktīvus, kuri ir veicinājuši Krievijas agresiju, kā avansa maksājumu par zaudējumiem, ko Krievija ir nodarījusi Ukrainai. Tādējādi Igaunija var veicināt agresora saukšanu pie atbildības par Ukrainai nodarīto kaitējumu, kā to ir izdarījušas ASV, radot juridisku pamatu iesaldēto Krievijas valsts aktīvu izmantošanai Ukrainas labā,” norādīja ministrs.

Cahkna pauda cerību uz drīzu progresu saistībā ar pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputātu panākto vienošanos izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai nodotu Ukrainai nepieciešamo militāro palīdzību.

“Taču tam vajadzētu būt tikai pirmajam solim, lai nodrošinātu, ka agresors tiek saukts pie atbildības par Ukrainai nodarīto kaitējumu. Mums arī jāturpina strādāt pie tā, lai izmantotu pamatlīdzekļus, jo lielākā daļa no 300 miljardu eiro vērtajiem iesaldētajiem Krievijas aktīviem pārsvarā atrodas tieši Eiropā,” norādīja ministrs.

Foto: Scanpix/LETA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.