“Vajag vienu džeku ar telefonu, parastu cilvēku un Pudānu!” Anitenam ir ideja, kā nodrošināt, ka visi iedzīvotāji zina, kā rīkoties drona ielidošanas gadījumā 0
Vakar Latviju pāršalca ziņas par Rēzeknes pusē ielidojušiem vairākiem droniem. Cilvēki satraukti, vadība stīvi mēģina visus nomierināt un jau kārtējo reizi redzami robi mūsu aizsardzības spējās.
Režisoram Kārlim Anitenam ir ideja, kā šo problēmu atrisināt. Viņš publiski izsaka ideju: “Ar steigu vajag sabiedriskajos medijos veidot viegli uztveramus mācību sižetus, kā atpazīt dronus gaisā un uz zemes, kā slēpties, cik ilgi jāslēpjas, cik tuvu drīkst iet dronam, vai 112 var zvanīt videozvanā, lai viņi uzreiz redz, kas lido vai kas nokritis utt.
Kaspars Pudāns spētu labi izstāstīt un parādīt, jo vismaz man viņš vienīgais rada sajūtu, ka Latvijas cilvēki ir svarīgi un ka arī mēs civilie esam NBS sabiedrotie, kā arī nebaidās pateikt, ka kaut kas nav iznācis.
Ja mums katram pašam jāmācās sevi sargāt un palīdzēt NBS, tad no tiem miljardiem atlicināt naudiņu desmit sižetiem taču varētu. Es esmu ar mieru bez atlīdzības būt parastā cilvēka lomā, kurš uzdod parasta cilvēka jautājumus, uz kuriem vajag parastas atbildes nevis kaut kādu utopisku politisku retoriku, cik mēs esam vareni un ka nekad nekļūdāmies.
Un vispār tur pat naudu tām filmiņām nevajag! Nevajag nekādas darba grupas, projektu vadītājus un producentus. Vajag vienu džeku ar telefonu, vienu parastu cilvēku un Pudānu.
Man ir parasts dzīvoklis pilsētā un parasta lauku māja (turklāt tajā slavenajā pretmobilitātes zonā), kur arī to visu var nofilmēt. Dažās stundās tie video būtu gatavi un tad tos vienkārši vajag masveidā izplatīt.
Cilvēki tos varētu saglabāt savos telefonos un vajadzības gadījumā fiksi apskatīties. Nu, šis vismaz ir kaut kāds saprotams un ātri realizējams plāns civilās aizsardzības jomā.”
