Foto: Paula Čurkste/LETA

Tikumības grozījumu bubulis 0

Trīs gadus pēc tā saukto tikumības grozījumu iekļaušanas Izglītības likumā sācies jauns riņķadancis ap šo tēmu. Biedrība “Papardes zieds” kopā ar teju 20 citām jauniešus, vecākus un ārstus pārstāvošām organizācijām prasa izņemt no Izglītības likuma normas par tikumību, jo pēc to pieņemšanas jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība pasliktinoties. Vai tiešām likuma vienam pantam var būt tik milzīga ietekme? Vai tiešām šis likuma pants tā pārbiedējis skolotājus, ka tie vārdu “sekss” skolās vispār vairs nepiemin? Un vai tiešām jauniešiem vienīgā iespēja ir tikai skolā kaut ko uzzināt par savu seksuālo un reproduktīvo veselību?

Reklāma
Reklāma

Slimo likuma dēļ?

VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Atklātā vēstulē Saeimai un valdībai “Papardes zieds” un citas organizācijas apgalvo: pēc šo grozījumu pieņemšanas “jau vairākus gadus skolēni saņem nepilnīgas zināšanas par savu ķermeni, reproduktīvo veselību un attiecībām, tādējādi ierobežojot iespēju jauniešiem saņemt drošas un faktos balstītas zināšanas par tēmām, kas 21. gadsimtā neizbēgami caurvij informācijas telpu – masu medijus, sociālos tīklus u. c. Jauniešu zināšanu līmenis par savu ķermeni, veselību un attiecībām pēdējo gadu laikā ir krasi pasliktinājies, atspoguļojoties arī statistikā par sabiedrības veselību kopumā”. Saeimas komisijā “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle apgalvoja, ka “jauniešu veselība ir katastrofāli pasliktinājusies”.

Kādi ir fakti, kas to apliecina? Vēstules autori min statistikas datus: Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā (ES) jauno cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV gadījumu skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, pērn gandrīz viena ceturtdaļa saslimušo bijuši vecumā līdz 29 gadiem. 2016. gadā reģistrēts rekordaugsts ar sifilisu saslimšanas gadījumu skaits tieši 18 – 29 gadus veco jauniešu vidū. Pērn pieaudzis abortu skaits meitenēm līdz 14 gadiem un 15 – 17 gadu vecumu sasniegušajām meitenēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pamatojoties uz šādiem statistikas datiem, minētās nevalstiskās organizācijas prasa atcelt attiecīgo likuma pantu, kā dēļ arī nesen piketēja pie Saeimas.

Tiesa, dati par saslimšanu ar HIV ir uztraucoši: 2016. gadā Latvijā bija 18,5 jaunas HIV saslimšanas uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr ES vidēji 5,7. Taču 2015. gadā, kad minētie “tikumības grozījumi” vēl nebija pieņemti, situācijā bija līdzīga. Runājot tieši par jaunu cilvēku saslimšanu (vecuma grupā 7 – 14 gadi), pērn atklāti divi saslimšanas gadījumi ar HIV, viens bērns jau saslimis ar AIDS. 15 – 17 gadu vecuma grupā ik gadu konstatē dažus vai nevienu ar HIV saslimušo, savukārt 18 – 29 gadus sasniegušo grupā ar HIV saslimušo skaits pieauga 2015. gadā, kad tādu bija 111, bet pērn atklāja 77 saslimušos.

Runājot par citām seksuāli transmisīvajām slimībām, jāsecina, ka visbiežāk jauniešus skar saslimšana ar hlamīdijām un visvairāk saslimušo starp visiem pacientiem ir tieši 18 – 29 gadus vecie – pērn bija 962 šādas saslimšanas šajā vecuma grupā. Taču, piemēram, 2014. gadā šajā vecuma grupā bija vēl vairāk saslimušo – 1331. Ar sifilisu saslimušo skaits 2016. gadā šajā vecuma grupā pieauga līdz 52 gadījumiem, taču pērn nokritās līdz 35, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika. SPKC arī apkopojis datus par to, kā Latvijas jauniešu saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām izskatās uz Eiropas fona. Jāsecina, ka ar sifilisu Latvijas jaunieši tiešām slimo daudz biežāk nekā Eiropā vidēji, savukārt ar gonoreju un uroģenitālo hlamidiozi – daudz retāk.

Kas attiecas uz jaunu meiteņu grūtniecību, SPKC dati liecina: meitenēm, kurām ir 14 vai mazāk gadu, pērn bija astoņi aborti, divus gadus iepriekš tikai divi. Taču 2011. gadā, kad “tikumības grozījumu” vēl nebija, šī vecuma meitenēm gadā bija pat 11 aborti. Tāpat nedaudz vecāku meiteņu grupā lielākais abortu skaits pēdējā desmitgadē bija 2010. gadā – 279. Arī dzemdību skaits vecumā līdz 14 gadiem ik gadu svārstās, bet visvairāk – 10 dzemdības – bija 2013. gadā. 15 – 17 gadus sasniegušo meiteņu grupā dzemdību skaits toties ik gadu samazinās (skat. uzziņu). Redzams arī: desmitgades sākumā pārāk jaunās grūtnieces biežāk izvēlējās abortu, bet tagad lielākā daļa tomēr nolemj mazuli laist pasaulē.

Datus piesauc, bet datiem nav nozīmes?

Jāsecina, ka vēstules autori vismaz daļēji manipulē ar datiem, apgalvojot, ka jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība pasliktinājusies tieši pēc “tikumības grozījumu” pieņemšanas. Kad vaicāju biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētājai Ivetai Ķellei, kāpēc tā, viņa atzīst, ka statistika gadu no gada mainās un piebilst, ka datiem (kaut tos “Papardes zieds” piesaucis daudzviet) nemaz neesot tik liela nozīme. “Man personīgi jau pat viena meitene, kura līdz 14 gadu vecumam ir pārtraukusi grūtniecību, šķiet daudz,” teic I. Ķelle. Viņa cer, ka drīzumā būs gatavs jauns reproduktīvās veselības pētījums, kas parādīs skaidrāku ainu nekā statistika.

Reklāma
Reklāma

Īstais iemesls, kāpēc “Papardes zieds” un citas nevalstiskās organizācijas vēlas, lai tikumības pants no likuma tiktu izslēgts, ir – “lai tas būtu mūsdienīgs un tajā nebūtu runa par informāciju, ko nedrīkst skolās ienest”. I. Ķelle atgādina: tikumības grozījumi radās tieši pēc tam, kad kāda skolēna mamma publiski pauda sašutumu par “Papardes zieda” skolā dalīto bukletu, kurā bija rakstīts par homoseksuālismu.

Bažas par skolotāju pašcenzūru

Bet kas tad reāli mainījies pēc “tikumības grozījumu” pieņemšanas? Viens no “Papardes zieda” darbības virzieniem ir piedāvāt skolās nodarbības par tēmām par seksuālo un reproduktīvo veselību. Varbūt pēc likuma grozījumu pieņemšanas organizācijai grūtāk iekļūt izglītības iestādēs? “Mēs dodamies uz skolām, kas pašas mūs aicina, tāpēc nē, ar šādām grūtībām nesaskaramies,” atbild I. Ķelle. “Gadās gan, ka skolā mūs lūdz nerunāt par homoseksuālismu. Tad sakām: ja bērni par to jautās, tad atbildēsim gan. Ir gadījies, ka rezultātā uz attiecīgo skolu mūs tomēr neuzaicina.” Bijis gadījums, kad par 8. klases skolēniem pedagogi biedrības pārstāvjiem teikuši, ka šiem bērniem vēl nevajadzētu stāstīt par pretapaugļošanās līdzekļiem. Savukārt 9. klases skolēniem vairs nedrīkstējis stāstīt, jo klasē ir viena topošā māmiņa un kā gan viņa jutīšoties šādā sarunā!

Savukārt HIV pacientu atbalsta biedrības “Agiha” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē septembra sākumā deputātiem stāstījis, ka skolas direktori un klašu audzinātāji, apzinoties, ka atsevišķi vecāki varētu iebilst par biedrības piedāvāto saturu, preventīvi nepieņem piedāvājumu runāt par šiem jautājumiem, ziņo LETA. Iestāžu pārstāvji baidoties, ka mācīšana jauniešiem pareizi uzvilkt prezervatīvu uz modeļa varētu aizskart kāda vecāka tikumību. Vienlaikus viņš sacīja, ka tā ir ļoti pārprasta tikumības izpratne, jo, pēc viņa teiktā, analoģiski varētu demogrāfu Ilmāru Mežu saukt par “lielāko izvirtuli”, jo viņš aicina cilvēkus vairoties. “Cik man zināms, tautas atražošana tradicionāli notiek tikai seksuālā ceļā,” teica Veiķenieks.

I. Ķelle ir pārliecināta: ir skolas, kuru vadība baidās no agresīviem vecākiem un tāpēc iesaka pedagogiem stundās apiet seksuālos un reproduktīvās veselības jautājumus. “Tikumības grozījumi” esot vēl viens ierocis agresīvu vecāku rokās. “Šie grozījumi veicina skolotāju pašcenzūras risku. Jā, ir skolotāji, kuri nebaidās un sniedz skolēniem nepieciešamo informāciju, taču man gribētos, lai ikviens bērns iegūst nepieciešamo zināšanu komplektu,” saka I. Ķelle. “Ja skolā un ģimenē bērns negūst informāciju, kas viņam nepieciešama, bērns to meklē interneta dzīlēs, kur var arī uzdurties vecumam neatbilstošai informācijai.” Piemēram, “Papardes zieda” veikta internetaptauja apliecinājusi, ka 67 procenti skolēnu vecumā no 15 līdz 18 gadiem tīmeklī redzējuši pornogrāfiju. Ja skolā nav sniegtas zināšanas, tad informāciju par seksuālo dzīvi jaunieši gūstot no šādiem materiāliem.

Jaunā izglītības satura izstrādātāju – projekta “2030” – pārstāve Zane Oliņa arī pieļauj, ka “tikumības grozījumi” varētu būt iemesls, kāpēc skolotāji spiesti “skatīties pār plecu”. “Nobijušies skolotāji noteikti nav ieguvums!” viņa secina, un skola ir tas drošais avots, no kura skolēniem vajadzētu smelties informāciju.

Pārmet priekšvēlēšanu spēles

Pantu “Izglītība un tikumība” likumā iekļāva pēc Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko (“Saskaņa”) ierosinājuma. Tas skan: “Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.”

Jautāju Valsts izglītības satura centra vecākajai referentei vispārējās izglītības jomā Sandrai Falkai, vai izglītības saturā kas mainījies pēc grozījumu pieņemšanas. Viņa atbild, ka ne: “Mūsu rīcībā nav apstiprinošu pierādījumu, ka šie grozījumi būtu atstājuši pierādāmu un izmērāmu ietekmi uz mācību saturu.” S. Falka gan pieļauj domu, ka ir skolotāji, kuri ar skolēniem izvairās apspriest dažas tēmas tāpēc, ka nezina, kā par tām runāt vai tāpēc, ka mulst. Tāpēc nepieciešama skolotāju izglītošana, bet, ja arī tas nelīdz, jālūdz par veselības jautājumiem runāt skolas medmāsai, SPKC vai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis gan toreiz, gan tagad teic, ka šie grozījumi “ož pēc naftalīna un viduslaikiem”, tomēr lielu ļaunumu tie, viņaprāt, nav nodarījuši: skolotāji kā profesionāļi “strādā atbilstoši izglītības standartam un labākajai praksei”. Tāpēc viņš uzskata, ka uztraukums par tikumības grozījumiem ir “tīrā spekulācija, kas, visticamāk, ir kādas partijas priekšvēlēšanu elements”.

Kaut Izglītības un zinātnes ministrija neatbalstīja grozījumus, tomēr uz to pamata tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par audzināšanas vadlīnijām (citstarp šajos valdības noteikumos nosaukti audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie 12 tikumi: atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance). Interesanti, ka vadlīnijas “Papardes zieds” savukārt atbalsta. Kā norāda I. Ķelle: tas tāpēc, ka viņas vadītajai organizācijai bija iespēja piedalīties to izstrādē. “Tajās ir runa par ētikas un morāles principiem, kam neiebilstam,” tā I. Ķelle. Viņa norāda, ka arī “Papardes zieds” ar skolēniem runā ne tikai par ķermeni, bet arī attiecību veidošanu un citām vērtībām.

Kas būs jaunajā izglītības saturā

Vai skolēnu zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību un līdz ar to samazināt saslimšanu skaitu varētu jaunais izglītības saturs? Vai varbūt arī tā izstrādi traucējuši “tikumības grozījumi”? Jaunā satura izstrādātāju pārstāve Zane Oliņa no projekta “Skola2030” saka, ka ne. Jaunais saturs balstīts uz vērtībām un tikumiem, kas saskan ar Izglītības likuma prasībām. Tomēr grozījumi likuši pārdomāt, vai saturā ir pietiekami daudz pateikts par ģimeni un attiecību veidošanu. Turklāt vērā ņemtas Pasaules veselības organizācijas vadlīnijas par seksuālo un reproduktīvo veselību. Daļa seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumu tiks mācības dabaszinību un bioloģijas stundās, daļa sociālajās zinībās. Visvairāk par šīm tēmām runās 5. un 6. klasē, kā arī 9. klasē. Patlaban sadarbībā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas speciālistiem tiek izstrādāti atbalsta materiāli skolotājiem.

Jaunajā saturā vairs nebūs mācību priekšmeta “Veselības mācība”, kas gan arī līdz šim nebija obligāts, taču skolām nebūs liegts pašām izstrādāt un piedāvāt šādu mācību moduli. Z. Oliņa atzīst, ka sabiedriskajā apspriešanā tieši par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām saņemts visvairāk priekšlikumu, kas arī liecina, ka sabiedrībā tēma ir sensitīva.

Viedoklis

Skolotāja: “Ne no vienas tēmas neesmu atteikusies!”

Vai pēc tikumības grozījumu pieņemšanas kaut ko mainījāt stundu saturā? Maruta Kusiņa, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas bioloģijas skolotāja: “Ne no vienas tēmas neesmu atteikusies, jo uzskatu, ka nevar paļauties tikai uz ģimeni, arī skolā skolēniem jāsaņem informācija par seksuālo un reproduktīvo veselību. Kaut uzskatu, ka vislabākos rezultātus varētu sasniegt tad, ja jau ģimenē bērnos ieaudzinātu ētiskās vērtības un pareizos uzvedības modeļus un skola šīs zināšanas nostiprinātu.

Agrāk strādāju privātā skolā un biju pārsteigta, ka visnezinošākie izrādījās divi skolēni: zēns, kuru mamma ļoti uzmanīja, pati vadāja uz skolu un atpakaļ, un meitene, kura dzīvoja ļoti brīvi, arī seksuālajā ziņā.

Es daudz domāju par to, kā runāt ar skolēniem tā, lai neviens netiktu aizskarts. Tāpat ļauju skolēniem daudz domāt un diskutēt pašiem. Piemēram, ir semināra veidu nodarbības, kurās jaunieši diskutē paši un es tikai klausos un varbūt nākamajā stundā sniedzu kādus komentārus.

Reiz satiku kādu savu bijušo skolnieci, kura izteica man pateicību par to, ka esmu aizvedusi viņas klasi uz anatomikuma muzeju. Izrādās, meitene tobrīd gaidīja bērniņu un bija nolēmusi pārtraukt grūtniecību, tomēr pēc šīs ekskursijas izlēma laist bērniņu pasaulē.”

Deputāti: par seksu jārunā

Biedrība “Papardes zieds” bija viens no organizatoriem 6. septembrī pie Saeimas rīkotajam pasākumam “Latvijas nezināšanu diena”, kurā vērsa uzmanību uz “tikumības grozījumu” ietekmi uz skolēnu zināšanām. Šis pasākums pamudināja vairākus Saeimas deputātus uz pretreakciju. Proti, drīz pēc minētā pasākuma 11 Saeimas opozīcijas deputāti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības “Papardes zieds” pasākumiem – deputātus satrauca biedrības saistība ar Džordža Sorosa dibināto starptautisko fondu “Open Society Foundations”, kurš pērn biedrību atbalstījis ar 61 529 eiro. Saeimas deputāti gribēja prasīt izvērtēt, vai ārvalstu organizācijas apmaksātas aktivitātes nav uzskatāmas par iejaukšanos Latvijas valsts iekšējās lietās. Par šo jautājumu deputāti diskutēja gan Saeimas komisijas sēdē, gan pagājšceturtdien Saeimas plenārsēdē. Parlaments gan noraidīja pieprasījumu, taču deputāti izmantoja pusotru stundu debatēm par ārvalstu naudas ietekmi un seksuālo izglītību.

Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība) atgādināja, ka “tā sauktie tikumības grozījumi Izglītības likumā bija reakcija uz centieniem agri iebojāt mūsu bērnu neaizsargāto morālo apziņu”.

Deputāts Atis Lejiņš, izpētījis statistikas datus par jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaitu Latvijā, aizstāvēja biedrību: “Es ar šausmām iedomājos, kas notiktu Latvijā, ja nebūtu “Papardes zieda”! Lai viņi māca mūsu jauniešiem to, kas ir jāmāca! Viņiem pienākas Triju Zvaigžņu ordenis, viņi glābj mūsu jaunatni.”

Romualds Ražuks (“Vienotība”) informēja, ka Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā Latvijas Ginekologu asociācijas pārstāvji stāstījuši, ka “liekulīgo tikumības grozījumu dēļ pietiek vienam no 100 vecākiem iebļauties, ka to nevajag darīt, un skolu administrācija nodreb, nobīstas un neļauj runāt ar jauniešiem par to, kas pasargātu viņu veselību un dzīvību”. “Tā saucamie tikumības grozījumi tiks atcelti. Tas ir tikai laika jautājums. Bet jautājums par to, ar cik jauniešu veselību un dzīvību par to tiks maksāts?” teica R. Ražuks.

Bet deputāte Astrīda Harju (“Vienotība”), analizējot pirms trim gadiem pieņemtā likuma pantu, secināja: “Šī likuma norma satur neiespējamo misiju. Aizsargāt? Kā?! Šodienas interneta laikmetā kā pedagogam to izdarīt skolā? Tikai izglītojot bērnam saprotamā veidā, mācīt pusaudzim un jaunietim mācību par savu reproduktīvo veselību, ķermeņa uzbūvi, seksuālo uzvedību; mācīt prasmi sevi aizsargāt, apzināties robežas. [..] Diemžēl reālajā dzīvē mēs saskaramies, ka ir ģimenes, kur šī tēma ir tabu. [..] Iespējams, ka pusaudži informāciju par minētajām normām iegūst no interneta vides vai saviem vienaudžiem. Vissliktāk, ja no savas pirmās pieredzes. Tieši tāpēc “Papardes zieds”, apzinoties šīs problēmas, brīvprātīgi uzņemas šo funkciju – izglītot mūsu jaunatni.”

Kārlis Seržants (ZZS) apšaubīja, ka likuma grozījumi aizliedz skolā mācīt tikumību un mācīt dzimumaudzināšanu: “Es pats strādāju skolā un biju klases audzinātājs tajā tālajā padomju laikā, kad par šīm lietām vispār nebija pieņemts runāt, un tas, kā klase uzzina par šīm lietām, kas, protams, bērnus sāk interesēt zināmā vecumā, ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša pedagoga.”

Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) atgādināja par latviešu nerātnajām dainām, un teica: “Latvieši par seksu runāja jau tad, kad mūsu vecvecāki vēl nebija piedzimuši. [..] Atklāta runāšana pasargā cilvēkus no stulbām situācijām, pasargā no veneriskām slimībām, un spēja atklāti runāt mūsdienu apstākļos, kad informācijas vilnis ir pāri bērnu galvām, ir milzīgs “Papardes zieda” organizācijas nopelns.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.