Tramps sūta savu emisāru uz Krieviju: vai šī vizīte Maskavā ir pēdējā cerība apturēt karu? 0
Donalda Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs dosies uz Maskavu pirms ASV prezidenta piektdien noteiktā termiņa, pēc kura varētu tikt ieviestas jaunas sankcijas.
Donalds Tramps paziņoja, ka šonedēļ uz Maskavu nosūtīs savu īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, lai panāktu progresu Ukrainas kara izbeigšanā pirms viņa piektdienas termiņa.
Tramps sacīja, ka Vitkofs apmeklēs Maskavu trešdien vai ceturtdien. Kad svētdien viņam jautāja, kādu vēstījumu Vitkofs nogādās Krievijai un ko Vladimirs Putins varētu darīt, lai izvairītos no jaunām sankcijām, ASV prezidents atbildēja: “Jā, vienoties par darījumu, lai cilvēki vairs netiktu nogalināti.”
Kijivā gan valda maz cerību, ka Vitkofs panāks izrāvienu sarunās ar Putinu, taču pastāv cerība, ka Trampa mainītā retorika un stingrāka nostāja pret Maskavu varētu nozīmēt reālas izmaiņas ASV atbalstā Ukrainai.
Tramps, stājoties amatā, bija pārliecināts, ka varēs noslēgt darījumu ar Putinu, taču pēdējās nedēļās šķiet kļuvis arvien neapmierinātāks ar Krievijas rīcību.
Ceturtdien viņš tās turpinātos uzbrukumus civilajām teritorijām Ukrainā nodēvēja par “pretīgiem”, bet svētdien sacīja, ka divas kodolzemūdenes, kuras viņš pavēlējis izvietot pēc bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva tiešsaistes draudiem, tagad ir “reģionā”, nesniedzot sīkāku informāciju.
Tramps sākotnēji jūlijā paziņoja par 50 dienu termiņu, lai Krievija un Ukraina izbeigtu karu, taču pagājušajā nedēļā sacīja, ka vairs netic Krievijas nopietniem nodomiem un saīsināja termiņu līdz “10 vai 12 dienām”, vēlāk precizējot – līdz šai piektdienai, 8. augustam.
Viņš iepriekš ir teicis, ka jaunie pasākumi, ja termiņš netiks ievērots, varētu ietvert “sekundārās tarifu sankcijas”, kas vērstas pret Krievijas atlikušajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Ķīnu un Indiju.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka, ja Krievija līdz piektdienai nemainīs savu rīcību, Kijiva sagaida, ka tiks iedarbināta “neatgriezeniskā loģistika”, kas apturēs Krievijas naftas eksportu caur sekundārajām sankcijām.
“Pēc tam viņš skatīsies, vai tas palīdz izbeigt karu vai nē. Ja nē, tad tiks sperts nākamais solis,” sacīja Podoļaks intervijā Kijivā.
Nākamais solis, pēc viņa teiktā, varētu būt turpmākas sankcijas un Ukrainas militarizācijas pieaugums.
“Tramps jau ir teicis, ka ir gatavs pārdot Eiropai tik daudz ieroču, cik tā vēlēsies [lai nodotu Ukrainai]. Iepriekš viņš to neteica… Tā jau ir cita pasaules koncepcija,” viņš piebilda.
Pagaidām uzmanības centrā būs Vitkofa vizīte Maskavā. Iepriekšējos braucienos viņš tikās ar Putinu vienatnē un ir izteicies par savām siltajām jūtām pret Krievijas līderi. Vienā gadījumā Putins viņam uzdāvināja Trampa portretu eļļas gleznā, citā reizē Vitkofs ieradās bez sava tulka un izmantoja Kremļa nodrošināto tulkotāju.
Šāda draudzība Kijivā un citu ASV sabiedroto vidū raisījusi šaubas, vai Vitkofs spēj Maskavai nogādāt stingrus vēstījumus, lai gan šī vizīte būs pirmā kopš Trampa retorika par Ukrainu kļuva ievērojami asāka.
Kremlis pirmdien paziņoja, ka vienmēr “priecājas redzēt Vitkofu Maskavā”, un iespējamā tikšanās ar Putinu ir iespējama, žurnālistiem sacīja pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Putins piektdien paziņoja, ka iestājas par “ilgstošu un stabilu mieru uz stingriem pamatiem, kas apmierinātu gan Krieviju, gan Ukrainu un nodrošinātu abu valstu drošību”.
Neskatoties uz šādiem izteikumiem, Putins arī skaidri norādījis, ka Krievijas maksimālistiskie kara mērķi būtiski nav mainījušies, prasot vismaz kontroli pār četrām Ukrainas teritorijām, uz kurām Maskava pretendē, kā arī saistības, ka Ukraina nekad nepievienosies NATO.
Tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu notikušas Turcijā – trešā kārta Stambulā pagājušajā mēnesī –, taču pēdējās sarunas izjuka mazāk nekā stundas laikā, un vienīgais būtiskais rezultāts līdz šim ir bijušas vienošanās par gūstekņu apmaiņām. Zelenskis svētdien paziņoja, ka jaunākā vienošanās paredz 1 200 Ukrainas karavīru atgriešanos mājās.
Zelenskis ir teicis, ka vēlas tieši tikties ar Putinu, ar Trampu vai Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu kā starpnieku, taču Krievijas prezidents uzskata, ka tikšanās nav jēgas, kamēr nav skaidru pamatu pamieram. Tikmēr viņa uz Turciju nosūtītā delegācija, kuru vada bijušais kultūras ministrs un patriotiskais autors Vladimirs Medinskis, liecina, ka Kremlis nav gatavs nopietnam darījumam.
“Tās valstis, kuras domāja, ka Krievija ir gatava sarunām un ka karš varētu beigties jebkurā brīdī, ja Ukraina tikai piekristu sarunām, tagad redz, ka Krievija nav gatava nekādām reālām sarunām,” sacīja Podoļaks.
Krievija turpina uzbrukt Ukrainai gandrīz katru nakti ar droniem un raķetēm. Pagājušā nedēļa civiliedzīvotājiem bija viena no nāvējošākajām pēdējā laikā – kāds uzbrukums Kijivai prasīja 31 dzīvību, tostarp piecu bērnu.
Abas puses turpina ar droniem mērķēt cita valsts infrastruktūru. Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja, ka nakts laikā tās pretgaisa aizsardzība pārtvērusi 61 Ukrainas dronu.
