Trampa tarifu draudi Grenlandes dēļ var novest pie bīstamas eskalācijas – Eiropa ir satraukusies par turpmāko 0
ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par nodomu noteikt pieaugošus muitas tarifus vairākām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritānijai, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes nonākšanu ASV kontrolē. Šie izteikumi izraisījuši asu reakciju gan Londonā, gan Briselē, amatpersonas brīdina par transatlantisko attiecību graušanu un jauna tirdzniecības kara risku.
Tramps paziņojis, ka no 1. februāra ASV varētu ieviest 10% muitas tarifus importam no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas. Ja līdz jūnijam ASV nepanāks pilnīgu un absolūtu Grenlandes “iegādi”, tarifi varētu pieaugt līdz pat 25%.
ASV prezidents savos paziņojumos uzsvēris, ka Grenlande ir stratēģiski svarīga pasaules drošībai, apgalvojot, ka pretējā gadījumā tur varētu nostiprināties Krievijas vai Ķīnas ietekme. Tramps pat paziņojis, ka “pasaules miers ir uz spēles”, ja Grenlande nenonāks ASV kontrolē.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers asi nosodījis Trampa draudus, nosaucot tos par pilnīgi nepareiziem. Viņš uzsvēris, ka tarifu piemērošana NATO sabiedrotajiem ir pretrunā kolektīvās drošības principiem un grauj uzticību starp partneriem.
Arī citi Eiropas līderi pauduši sašutumu. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Eiropa nepakļausies iebiedēšanai, savukārt Skandināvijas valstu vadītāji uzsvēruši, ka Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa un nav pārdošanā.
Eiropas Savienības augstākās amatpersonas brīdinājušas, ka tarifi var izraisīt bīstamu eskalācijas spirāli, kas kaitēs gan Eiropas, gan ASV ekonomikai. ES diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa norādījusi, ka šāda konfrontācija nāk par labu tikai Krievijai un Ķīnai, kuras gūst labumu no Rietumu sabiedroto sašķeltības.
ASV ir Lielbritānijas lielākais tirdzniecības partneris, un ikgadējais tirdzniecības apjoms sasniedz gandrīz 200 miljardus mārciņu. Ekonomisti brīdina, ka tarifi varētu nopietni ietekmēt gan eksportētājus, gan patērētājus abās Atlantijas okeāna pusēs.
Vienlaikus NATO sabiedrotie paziņojuši par militārās klātbūtnes stiprināšanu Arktikā, lai demonstrētu, ka alianse jau spēj nodrošināt Grenlandes drošību bez teritorijas nodošanas ASV. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka pēc Dānijas lūguma britu militārais personāls piedalās izlūkošanas un sadarbības pasākumos reģionā.
ASV iekšienē Trampa tarifu politika jau saskārusies ar juridiskiem izaicinājumiem, un Augstākā tiesa izskata jautājumus par prezidenta pilnvarām noteikt plaša mēroga tarifus, pamatojoties uz ārkārtas ekonomiskajiem argumentiem. Eksperti norāda, ka jauni tarifi varētu radīt nopietnas sekas globālajai ekonomikai.
Tikmēr Vašingtonā notikušās sarunas starp ASV, Dāniju un Grenlandi nav devušas rezultātu, un puses atzinušas, ka pastāv fundamentālas domstarpības par Grenlandes statusu.
Tramps atkārtoti uzsvēris, ka tarifi paliks spēkā līdz brīdim, kad tiks panākts darījums par Grenlandes iegādi, kamēr Eiropa uzstāj, ka jautājums par suverenitāti nav apspriežams. Novērotāji norāda, ka šī konfrontācija var kļūt par vienu no nopietnākajiem pārbaudījumiem transatlantiskajām attiecībām pēdējo gadu laikā.
