Tūrisms reģionos: neizmantots Latvijas trumpis vai sadarbības trūkuma upuris?
0
Pēdējā laikā daudz runāts par tūristu trūkumu Latgalē šovasar, taču ārpus Rīgas ir visa Latvija ar spēcīgu un attīstītu tūrisma infrastruktūru. Kā piesaistīt reģioniem ārvalstu viesus, vai valsts ieguldījumi šajā nozarē tiešām atmaksājas, un kas reāli kavē attīstību – vājš mārketings, nepietiekams piedāvājums vai infrastruktūras robi?
Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, TV24 raidījums “Uzmanības centrā ekonomika” aicināja uz diskusiju nozares ekspertes, valsts pārvaldes un uzņēmēju pārstāvjus.
LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa uzsver, ka tūrisma nozīme valsts ekonomikā bieži vien tiek nepelnīti mazināta: “Tūrisms, man liekas, ir pārāk zemu novērtēts. Ja mēs skatāmies no pienesuma iekšproduktā, tad viesmīlības nozare vien ienes apmēram tikpat daudz, kā, piemēram, lauksaimniecība. Un arī nodarbināto skaits tūrismā ir apmēram tikpat liels kā lauksaimniecībā.”
Viņa norāda, ka Latviju apciemo diezgan maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kur viens viesis pāris dienās šeit atstāj 600–800 eiro. Šis skaitlis turpina augt, padarot tūrismu par būtisku Latvijas eksporta sastāvdaļu.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Jurģis Miezainis (ZZS) atklāj, ka Latvija kopā ar citām valstīm aktīvi cīnās par papildu atbalstu Eiropas līmenī: “Ministrs ir iniciatīvas autors, vēršamies pie Eiropas Savienības komisāra par to, ka ir jāparedz līdzekļi valstīm, kas atrodas pierobežā. Mūsu mērķis ir mainīt domāšanu Eiropas Komisijā un Eiropā kopumā.”
J. Miezainis uzsver, ka pierobežā nevar skatīties tikai uz tīro ekonomisko atdevi investīcijām: “Draugi, mīļie, tā ir vieta, kur sākas Eiropas Savienība, nevis beidzas! Eiropā ir centralizēti jāparedz šīm valstīm daudzgadu budžetā finansējums infrastruktūrai un objektiem.”
Tūrisma projektu vadītājs Edgars Ražinskis norāda, ka tūrismā viss ir cieši saistīts – nepieciešama gan spēcīga reklāma, gan sakārtoti ceļi un naktsmītnes. Visvairāk šobrīd cieš tieši viesnīcas un lauku tūrisma mītnes, kas ir tieši atkarīgas no tūristu plūsmas. Taču lielākā problēma ir nozares pārvaldībā: “Mums tūrisma objekti pamatā pieder valstij – gan dabas, gan kultūras objekti. Tie ir pakļauti vai nu Zemkopības ministrijas kapitālsabiedrībām, vai Kultūras ministrijai. Ekonomikas ministrija strādā ar tūrismu caur LIAA, Satiksmes ministrija atbild par ceļiem, VARAM caur ES fondiem rada ietekmi… Es negribu nevienu vainot, bet sadarbība starp ministrijām tūrisma jomā nav pārāk efektīva.”
Būtiskākie jautājumi, uz kuriem atbildes meklējiet raidījumā: Vai ārvalstu tūristiem tiešām ir interese apceļot Latvijas reģionus? Kā efektīvāk piesaistīt ārvalstu viesus un veicināt viņu uzturēšanās ilgumu? Kas šobrīd ir lielākais klupšanas akmens – mārketinga trūkums vai pakalpojumu kvalitāte?
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
