Nodokļu atlaides stimulēs vietējos ražotājus vai radīs robu valsts budžetā? Skaidro TV24 raidījumā 0
No šī gada 1. jūlija Latvijā uz gadu noteikta samazinātā 12% PVN likme maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām, kā arī līdz gada beigām pagarināta samazinātā akcīze dīzeļdegvielai. Kamēr iedzīvotāji ar atvieglojumu rēķina katru ietaupīto centu, ekspertu un politiķu vidū nerimst asas diskusijas. Vai šie soļi patiešām stimulēs vietējos ražotājus, vai tomēr radīs bīstamu robu valsts budžetā, kas vēlāk būs jākompensē mums pašiem? Atbildes uz šiem jautājumiem tiek meklētas jaunākajā TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Nodokļu samazināšana krīzes vai augstas dārdzības apstākļos vienmēr ir bijis populārs, taču pretrunīgi vērtēts instruments. No vienas puses, tas ir tūlītējs atspaids pirktspējai, jo īpaši maznodrošinātajām sabiedrības grupām, kurām pārtikas un transporta izdevumi veido lielāko daļu no ikmēneša budžeta. No otras puses – vai šāds solis ilgtermiņā nekļūs par lamatām Latvijas konkurētspējai?
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs aicina uz situāciju raudzīties reālistiski un bez pārlieku liela optimisma, norādot, ka PVN samazināšana vietējo biznesu īpaši neizceļ uz pārējo fona: “Kā PVN samazināšana var ietekmēt konkurētspēju? Vai vispār var? Manuprāt, īsti nē, jo ar PVN apliek gan to pārtiku, kas ražota Latvijā, gan importēto. Ja mēs runājam, ka šis pasākums būs ilgtermiņā, tas nozīmē, ka valsts budžetā būs naudas iztrūkums un to būs jākompensē. Mums ir divas grupas – nodokļi uz patēriņu un darbaspēka nodokļi. Ja mēs samazinām nodokļus uz patēriņu, kas ir PVN un akcīze, tad nav citas iespējas, kā atkal palielināt darbaspēka nodokli, kas ir Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet tas tad tiešā veidā bremzētu Latvijas konkurētspēju, jo ar IIN apliek eksportu, bet ne importu.”
Pilnīgi pretējās domās ir tie, kas ikdienā strādā pie pārtikas ražošanas un piegādes ķēdēm. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzskata, ka šis lēmums ir ilgi gaidītais impulss vietējai tautsaimniecībai: “Kaut gan šis nodoklis tiek piemērots visām precēm, kas atrodas mazumtirdzniecības tīklā, tomēr mēs ceram, ka ar šo soli aizvien vairāk varēsim iekarot vietējo tirgu. Iespēju mums ir daudz, sevišķi piena nozarē un pārtikā kopumā. Šis ir pirmais solis, kas, mūsuprāt, radīs iespēju ražotājiem vairāk ražot, kļūt efektīvākiem, konkurētspējīgākiem, samazināt cenu.”
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis neslēpj, ka pašreizējais modelis ir kompromisa rezultāts, taču politiskais mērķis ir vēl vērienīgāks – panākt, lai šie atvieglojumi paliktu uz visiem laikiem un tiktu attiecināti uz plašāku preču klāstu: “Šis ir pirmais testa gads. Tas, par ko varēja vienoties starp politiskām partijām, kas pieņēma šo lēmumu. Mūsu ieskatā tam jābūt kā pastāvīgai normai ar vēl plašāku sortimenta klāstu, jo tas tiešā veidā palīdz mazināt dzīves dārdzību tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām ienākumi ir viszemākie. Samazinot PVN, viens efekts, ka mēs palīdzam iedzīvotājiem, otrs efekts, ka mēs palīdzam ražotājiem.“
Arī tirgotāju pārstāvis apliecina, ka pircēji šobrīd jūtīgi reaģē uz katru cenu svārstību amplitūdu. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults uzsver, ka pilotprojekta sekmes būs atkarīgas no visu pušu solidāras iesaistes un mērķtiecības: “Tirgotāji ikdienā redz, ka pircējiem ir svarīgs katrs cents pārtikas izmaksās. Šo [PVN samazināšanas] soli vērtējam pozitīvi. Tam jāpalielina pircēju maksātspēja, kā jau minēja Šolka kungs, tas varētu palielināt vietējo produktu noietu. Skaidrs, ka būtiska būs arī vietējo ražotāju un piegādātāju konkurētspēja, jo galu galā izvēli izdarīs pircējs un viņam būs svarīga produkta pārdošanas cena. Domāju, ka visas iesaistītās puses darīs visu iespējamo, lai šis pilotprojekts par samazināto PVN pārtikai tiktu pagarināts, kļūtu par pastāvīgu, ilgtermiņa.”
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
