Kripto licences – Latvijas jaunais ekonomikas trumpis? Ejam uz priekšu ar uzrāvienu
0
Latvija ir nonākusi Eiropas uzmanības centrā kā viena no līderēm kripto uzņēmumu licencēšanā. Kamēr citas valstis vēl vilcinās, pie mums jau ir izsniegtas 10 šādas licences, un interese no starptautiskā tirgus tikai aug. Vai digitālie aktīvi tiešām var kļūt par mūsu ekonomikas jauno dzinuli, un kādu labumu no tā gūs vidējais Latvijas iedzīvotājs?
Lai noskaidrotu, vai šī joma ir tikai spekulāciju burbulis vai reāla nākotnes ekonomika, TV24 raidījums “Uzmanības centrā ekonomika” uz sarunu aicināja nozares ekspertus un lēmumpieņēmējus.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Jurģis Miezainis (ZZS) raidījumā neslēpj, ka sākumposms bijis haotisks: “Kad mēs sākām strādāt Ekonomikas ministrijā, šajā jomā Latvijā bija tādi “mežonīgie rietumi”. Tas, kas pietrūka, – sakārtotā likumdošana. Parādījās iespēja, ka mēs varam būt pirmie ar sakārtotu likumdošanu.” J. Miezainis piebilst, ka Latvijas paveiktais dod efektu – sakārtotās vides dēļ par Latviju jau šobrīd interesējas liela daļa pasaules zīmolu.
Latvijas Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš skaidro, ka panākumi nav nejaušība, bet gan mērķtiecīgu iniciatīvu rezultāts. Latvija spējusi piedāvāt vienu no Eiropā zemākajām uzraudzības maksām un progresīvus risinājumus.
“Iespēja nomaksāt uzņēmuma pamatkapitālu ar kripto valūtām – tas ir praktisks pielietojums, kas jau strādā. Mēs šobrīd esam ceļā uz to, lai daļu no nodokļiem Latvijā varētu nomaksāt ar kripto valūtām,” atklāj R. Znotiņš.
Pateicoties atvērtākam Latvijas Bankas regulatorajam piedāvājumam, šobrīd licencēti jau 10 uzņēmumi, bet vēl aptuveni 30 gaida rindā. R. Znotiņš uzsver: “Tas nozīmē 10-20-30 uzņēmumi, kuri Latvijā būs dibināti, Latvijā būs pieņēmuši darbiniekus, Latvijā nomaksās nodokļus.”
Uzņēmuma SIA “Trek Technologies” (kas pārstāv zīmolu Backpack) izpilddirektore un valdes locekle Aiga Krīgere uzskata, ka kripto ekosistēma un blokķēdes ir digitālās infrastruktūras nākamais attīstības posms finanšu tirgos. Kā galveno priekšrocību viņa min neatkarību no tradicionālo banku darba laikiem.
“Tie ir zib maksājumi, tikai kripto tokenu veidā, tie darbojas 24/7 režīmā 365 dienas gadā bez pārrāvumiem maksājumu sistēmās, kas reizēm ir redzami klasiskajos banku pārskaitījumos,” norāda A. Krīgere.
Kā piemēru viņa min Backpack grupas darbību ASV, kur cilvēkiem jau tiek piedāvātas tokenizētas akcijas. Tas ļauj iegādāties lielu uzņēmumu akcijas blokķēdē
jebkurā diennakts laikā: “Nav jāgaida, kad Ņujorkā atvērsies birža, nozvanīs, ka tirgus atvēries, – te atkal ir darbība 24/7 režīmā 365 dienas gadā.”
Vai kripto likumdošana strādā arī reālajā dzīvē Latvijā, un kā risināt jautājumus ar nodokļiem, blēdībām un īpašnieku maiņas reģistriem? Vai vidējais iedzīvotājs reāli izjutīs kripto uzplaukuma nestos labumus? Vai Latvijai izdosies noturēt līdera pozīciju Ziemeļeiropā? Tie ir būtiskākie jautājumi par kuriem eksperti runā raidījumā.
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
