Pasaulē
Eiropa

Zelenskis sola nepiekāpties Putina prasībām tikšanās laikā Parīzē0


Vakar Neatkarības laukumā Kijevā notika masu demonstrācija, Ukrainas iedzīvotājiem atgādinot prezidentam Volodomiram Zelenskim, ka viņi nepiedos prezidentam piekāpšanos Maskavas prasībām sarunās Parīzē.
Vakar Neatkarības laukumā Kijevā notika masu demonstrācija, Ukrainas iedzīvotājiem atgādinot prezidentam Volodomiram Zelenskim, ka viņi nepiedos prezidentam piekāpšanos Maskavas prasībām sarunās Parīzē.
Foto: Sergey Dolzhenko/EPA/SCANPIX/LETA

Šodien Parīzē pirmo reizi klātienē tiekas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai mēģinātu rast risinājumu piecus gadus ilgstošajam militārajam konfliktam Ukrainas austrumos, kur bojā gājuši vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku un miljoniem zaudējuši pajumti un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.

 

Zelenskis sola nepiekāpties Putina prasībām

Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona ielūguma sarunas tā dēvētajā Normandijas formātā notiek Elizejas pilī, Francijas prezidenta oficiālajā rezidencē, piedaloties arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Zelenskis pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās aprīlī, solot izbeigt karu Donbasā, bet nepiekāpties Krievijas prezidentam Putinam.

Prezidents Zelenskis paudis cerību, ka sarunās Parīzē Ukrainas nostāju atbalstīs Francija un Vācija. Analītiķi atzīmē, ka daļai Ukrainas iedzīvotāju ir bažas par sarunu rezultātu, viņiem raizējoties, ka Zelenskis varētu piekāpties Putina prasībām.

Zelenskis jau pasteidzies paziņot, ka “sarunas (Parīzē) ir pirmā uzvara”, taču viņam jārēķinās, ka Ukrainas sabiedrība nepiedos prezidentam piekāpšanos Maskavas prasībām. Ukrainas Nacionālās drošības padomes (NDP) pārstāvis paziņojis, ka Parīzes sarunu priekšvakarā izstrādāti vairāki varianti tālākajai rīcībai jebkurā situācijā: ja mēs vienojamies, ja vienojamies daļēji vai nevienojamies. NDP pārstāvis pieļāva arī “konflikta eskalāciju vai izbeigšanu atkarībā no tā, kā risināsies sarunas Normandijas formātā”.

 

Apšauba izrāvienu konflikta risinājumā

Sarunu centrā ir Min­skas vienošanās, 2015. gadā formulētais miera plāns, kas paredz Ukrainas kontroli pār tās robežu ar Krieviju, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas pārraudzītu vēlēšanu rīkošanu separātistu kontrolētajos Donbasa rajonos un Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas dienvidaustrumiem. Šo noteikumu saskaņošana joprojām nav panākta, un Ukrainas sabiedrībā ar lozungu “Nē kapitulācijai!” pieaug pretestība vēlēšanu rīkošanai separātistu kontrolētajos rajonos Donbasā.

Pagājušajā nedēļā Londonā notikušajā konferencē par Ukrainas nākotni prezidenta Zelenska padomnieks Andrijs Jermaks centās kliedēt bažas par sarunu iznākumu Parīzē, apgalvojot, ka Kijeva izvirzīs jaunu ietvaru Donbasa pārstāvniecībai un apsvērs plašāku pilnvaru piešķiršanu pašvaldībām, taču nepiekritīs Ukrainas federalizācijai. Pēc viņa vārdiem, plāns “B” paredz Ukrainas nožogošanu no Krievijas, kā tas ir starp Izraēlu un Gazas joslu.

“Ja mēs redzēsim, ka Krievija nav gatava īstenot Minskas vienošanos vai virzīties uz miera risinājumu skaidri noteiktā laikposmā, mēs uzcelsim žogu un dzīve turpināsies,” teica Jermaks. Ņemot vērā pušu atšķirīgo nostāju Parīzes sarunu priekšvakarā, analītiķi apšauba izrāvienu konflikta risinājumā, paužot cerības vismaz uz spriedzes mazināšanu.

 

Zelenska manevra iespēja ir ierobežota

Rietumu prese atzīmē, ka, Krievijas ieskatā, laiks ir tās pusē un Maskava var izturēt diplomātisko spiedienu un ekonomiskās sankcijas, nemainot savu nostāju. “Pēc dažu desmitu gūstekņu apmaiņas septembrī Kremlis nav ieinteresēts Normandijas formāta sarunu tālākā virzībā,” uzskata Krievijas analītiķe Tatjana Stanovaja.

“Krievija grib izvairīties no (Minskas) miera plāna caurskatīšanas, jo Kremlis to uzskata par sev labvēlīgu,” viņa teica intervijā avīzei “The Guardian”. “Minskas vienošanās nevar tikt īstenota, jo tai pretojas liela daļa Ukrainas sabiedrības,” atzīst Kārnegi fonda Maskavas nodaļas direktors Dmitrijs Treņins. Viņaprāt, “svarīgākais, ko varētu panākt – ne Parīzē, bet vispār –, ir ilgstošāka uguns pārtraukšana, visu gūstekņu apmaiņa un humāno un ekonomisko saišu atvieglošana pār frontes līniju Donbasā”.

Saistītie raksti

“Putins būtu apmierināts, ja pēc tikšanās Parīzē viņš būtu radījis eiropiešos secinājumu, ka viņš ir gatavs vienoties ar Zelenski praktiskos jautājumos, piemēram, darījumā par gāzes tranzītu,” uzskata Treņins. Analītiķi atzīmē, ka Zelenska politiska manevra iespēja ir ierobežota un Putins varētu izmantot Zelenska ieinteresētību panākt vienošanos par gāzes tranzītu, lai mēģinātu uzspiest savu viedokli citos jautājumos.

Lai neradītu Ukrainas iedzīvotājos ilūzijas par tālejošiem risinājumiem Parīzes sarunās, to priekšvakarā Zelenskis paziņojis, ka “pirmajā posmā koncentrēsies uz trīs jautājumiem: paplašinātu gūstekņu apmaiņu, ilgstošas uguns pārtraukšanas īstenošanu un jebkādu Ukrainas teritorijā “nelikumīgi” atrodošos bruņotu grupējumu izformēšanu”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Lietuvas ministrs: Daļai Ķīnas respiratoru nav atbilstošas formas
17 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lietuvā pasludina spriedumu Ievas Strazdauskaites slepkavības lietā
17 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Urzula fon der Leiena: Mūsu Eiropa atgūs savu spēku 2
18 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Diennakts laikā konstatēti 16 jauni Covid-19 gadījumi, kopējam slimnieku skaitam sasniedzot 509 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizputes novadā kravas automašīna uz pārbrauktuves taranējusi pasažieru vilcienu
39 minūtes
LE
LETA
Veselam
Pacientu saslimšanas ar Covid-19 dēļ Ogres slimnīcā slēgta internā nodaļa un pašizolācijā atrodas jau 27 medicīnas darbinieki
8 minūtes
LE
LETA
Dabā
Saule mīsies ar mākoņiem. Pastiprināsies anticiklona ietekme
2 stundas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Igaunijā ar koronavīrusu inficēto skaits pārsniedzis tūkstoti, mirušo skaits pieaudzis līdz 13
26 minūtes