Digitālās prasmes vajadzīgas arī tiem LSEZ metālapstrādes uzņēmuma “Jensen Metal” speciālistiem, kas strādā pie CNC Datorizētas ciparu vadības darba galda, kur ir liekšanas, virpošanas un frēzēšanas iekārtas, kā arī lāzera, revolvera, metināšanas robotu un krāsošanas operatoriem.
Digitālās prasmes vajadzīgas arī tiem LSEZ metālapstrādes uzņēmuma “Jensen Metal” speciālistiem, kas strādā pie CNC Datorizētas ciparu vadības darba galda, kur ir liekšanas, virpošanas un frēzēšanas iekārtas, kā arī lāzera, revolvera, metināšanas robotu un krāsošanas operatoriem.
Foto: Dainis Bušmanis

Līdz šim Latvijas uzņēmumi nav pilnībā izmantojuši savu digitālo potenciālu 0

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Līdz šim Latvijas uzņēmumi nav pilnībā izmantojuši savu digitālo potenciālu. To apliecina atpalicība no ES vidējā rādītāja, turklāt nav panākts nozīmīgs progress digitālo prasmju ieviešanā uzņēmumos.

 

“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
Lasīt citas ziņas

Spriežot pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācijas, Latvijas uzņēmumi joprojām nepietiekami izmanto preču un pakalpojumu tiešsaistes pārdošanas potenciālu. Piemēram, tikai 11% mazo un vidējo uzņēmumu pārdod preces tiešsaistē, kas ir krietni mazāk par ES vidējo rādītāju – 17,5%. Uzņēmumi arī ierobežoti izmanto elektronisko informācijas apmaiņu, tikai 7,7% uzņēmumu izmanto lielos datus. Problēma slēpjas tajā, ka digitālo pakalpojumu ieviešanā uzņēmumos ierobežo augsti kvalificētu speciālistu trūkums.

Gandrīz puse no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas pieņemt darbā IKT speciālistus, ziņojuši par grūtībām aizpildīt vakances.
CITI ŠOBRĪD LASA

IKT speci­ālistu trūkums redzams arī nodarbinātības rādītājos, proti, viņu īpatsvars kopējā nodarbinātībā ir ievērojami zemāks par ES vidējo 1,7% salīdzinājumā ar 3,9%. Iespējams, ka tieši šis ir šķērslis ieguldījumiem un inovācijai un varētu ierobežot produktivitāti veicinošu digitālo risinājumu izplatību uzņēmumu vidū. Šis trūkums, visticamāk, nākotnē saasināsies pieprasījuma pieauguma dēļ.

Lai šo problēmu risinātu, Latvijā izstrādātas digitālās transformācijas pamatnostādnes, kas nosaka valsts digitālās transformācijas politiku līdz 2027. gadam. To realizēšana gan būs atkarīga no budžeta un citu finanšu instrumentu izmantošanas iespējām, to skaitā ES naudas. No Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem digitālajā transformācijā paredzēts tērēt ne vairāk un ne mazāk kā 330 miljonus eiro, to skaitā lauvas tiesu no šīs summas paredzēts atvēlēt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai – 145 miljonus eiro, bet uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām – 151,8 miljonus eiro.

 

Paši meklē risinājumus

Pirms pandēmijas digitalizācija notika lēni, bet patlaban komersanti paši meklē risinājumus, kā attīstīt biznesu attālinātā formātā, izmantojot gan e-komerciju, gan dažādus pārvaldības un saziņas rīkus, stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Jāsaprot, ka digitalizācija nekad nav bijusi pašmērķis.

Tas ir viens no instrumentiem, kā uzņēmumiem strādāt efektīvāk, kāpināt produktivitāti un veicināt izaugsmi, konkurētspēju un peļņu.

“Mums ir dažādi priekšnoteikumi, lai digitālie risinājumi uzņēmumiem šķistu arvien pievilcīgāki: augsti attīstīta IKT infrastruktūra un ātrs internets, tiek attīstīts gan optiskais, gan 5G tīkls, daudzi uzņēmumi kļūst par digitalizācijas līderiem, sekmīgi daloties zināšanās par tehnoloģijām un inovācijām. IKT nozares uzņēmumi ir gatavi piedāvāt visdažādākos risinājumus un tehnoloģijas digitālai transformācijai.

Tagad jau diezgan droši var teikt: ja neesi pieejams internetā un neesi digitāli attīstīts, drīz vairs nebūsi vispār,” situāciju skaidro S. Bāliņa. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa “DESI 2021” dati liecina, ka pagājušā gada nogalē Latvija uz pārējo ES valstu fona biznesa digitalizācijas jomā nebija starp līderiem, taču viņa ir pārliecināta, ka šobrīd uzņēmēji arvien vairāk apzinās digitālās transformācijas nepieciešamību, tādēļ ES Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu investīcijas uzņēmumu digitalizācijas atbalstam ir ļoti nepieciešamas.

Tikpat svarīgi, ka uzņēmumi paškritiski vērtē savu digitālo attīstību, salīdzinot to ar nozares konkurentiem. Digitālā brieduma testā, ko iniciatīvas “Gudrā Latvija” ietvaros veic LIKTA, tikai 5% no vairāk nekā 950 aptaujātajiem dažādu nozaru uzņēmumiem sevi novērtēja kā augstākās līgas spēlētājus digitalizācijas jomā, savukārt 38% novērtējuši savu digitālo attīstību kā labu. Tomēr jāņem vērā fakts, ka gandrīz piektā daļa uzņēmumu jeb 18% faktiski vēl pat nav uzsākuši digitālo transformāciju, kas tuvākā nākotnē var draudēt ar palikšanu uz biznesa “rezervistu sola”, uzsver S. Bāliņa.

 

Prasmēm liela nozīme

To, cik svarīgi ir attīstīt savu darbinieku digitālās prasmes, norāda arī vairāki uzņēmumi. “Ņemot vērā tehnoloģiju straujo ienākšanu mūsu ikdienā un darbā, par šo iemaņu pilnveidošanu ir jārūpējas gan katram indivīdam atsevišķi, to skaitā mūsu potenciālajam uzņēmuma darbiniekam, gan esošajiem darbiniekiem. Ar mūsu darba specifiku jāņem vērā, ka gan pie CNC Datorizētās ciparu vadības darba galda, kur ir liekšanas, virpošanas un frēzēšanas iekārtas, kā arī lāzera, revolvera, metināšanas robotu un krāsošanas operatoriem digitālās prasmes ir vajadzīgas.

Arī kvalitātes kontrolieriem, izmantojot modernus mērinstrumentus, tās nepieciešamas, nemaz nerunājot par visiem biroja darbiniekiem,” stāsta Liepājas SEZ metālapstrādes uzņēmuma “Jensen Metal” pārstāve Daiga Šķila.

Šīs zināšanas dod to, ka darbinieks ātrāk adaptējas uzņēmuma vidē pie jaunajām tennoloģijām, kā arī ar viņu ir vieglāk strādāt un saprasties. Turklāt darbinieks ir produktīvāks, bet uzņēmums kopumā – konkurētspējīgāks. “Jensen Metal” savus darbiniekus apmāca ik dienas, savukārt, uzņēmumā ienākot jaunām tehnoloģijām, notiek apmācības pie ražotāja pārstāvjiem. Arī jaunie darbinieki uzņēmumā tiek apmācīti darbam ar jaunām, modernām tehnoloģijām un iekārtām.

 

Liepājas Digitālo inovāciju parka vadītāja Agate Ambulte: “Viens no nākamā gada mērķiem – salāgot apmācības ar uzņēmumu vajadzībām.”
Foto: Dainis Bušmanis

Ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas pērn Liepājā izveidots Digitālo inovāciju parks, kas apvieno IT speciālistus. Digitālo inovāciju parku dibinājusi pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ, “UPB” un “Sense Media”. Tā vadītāja Agate Ambulte stāsta, ka pandēmijas laikā parkā izveidota multifunkcionāla digitālo prasmju telpa, kura īpaši iecienīta jauniešu vidū.

Viens no nākamā gada mērķiem – salāgot apmācības ar uzņēmumu vajadzībām. Ar mērķi attīstīt un sekmēt inovācijas, veicināt nozares attīstību un jaunu darba vietu radīšanu, darbojas arī Liepājas tehnoloģiju klasteris. Tas noslēdzis mācību līgumu ar 14 jauniešiem, kuri startē Mākslīgā intelekta talantu programmā. Jaunieši pēc deviņu mēnešu intensīvām apmācībām varēs sākt mākslīgā intelekta izstrādātāja karjeru. Latvijā pirmā Mākslīgā intelekta talantu programma ir Liepājā radīts projekts, lai veicinātu Latvijas izrāvienu jauno IT speciālistu sagatavošanā vienā no sarežģītākajām un aug­stāk apmaksātajām profesijām pasaulē.

 

Vajadzība pēc doktoriem

Skaidrs arī, ka vajadzība pēc IKT speciālistiem tikai pieaugs. Kā teikts Digitālās transformācijas pamatnostādnēs, attīstoties tehnoloģijām un uz 5G balstītiem pakalpojumiem, nākotnē būs svarīgi, ka uzņēmumu biznesa attīstības komandā tiktu iekļauti vismaz pāris zinātņu doktori, kas ļautu uz biznesa lietām paskatīties no profesionāli zinātniski pētnieciska skatpunkta.

Daļa IKT uzņēmumu atzinuši – lai attīstītu valsts IKT potenciālu, būtu nepieciešams ne tikai palielināt doktora studiju absolventu skaitu, bet veicināt materiāltehniskās un finanšu bāzes attīstību un lietišķo sadarbību ar privātiem uzņēmumiem.

VARAM informācijā norādīts, ka 2019. gadā tikai 43% iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, bet 2027. gadā plānots, ka tikai 70% iedzīvotājiem šīs pamatprasmes būs apguvuši. Digitālo prasmju apgūšanai ar 10 miljoniem eiro pietiks 800 uzņēmumiem, bet kopā Latvijā ir aptuveni 160 000 uzņēmumu.

Taču, pat apkopojot visus finansējuma avotus, turpmākajos sešos gados uzņēmēju prasmju pilnveidošanai pieejamie vairāk nekā 100 miljoni eiro spētu apmācīt tikai pusi.

Vai tas būs pietiekami, laiks rādīs, taču jau šobrīd skaidrs, ka digitālo prasmju attīstība būs viens no galvenajiem uzdevumiem nākamajos gados. Pretējā gadījumā grūti būs runāt par konkurētspējas palielināšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
Lasīt citas ziņas
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām
Svētdien vietām uzspīdēs saule, Kurzemē gaidāmi nelieli nokrišņi
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
13:47
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
12:48
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Grieta, Strauta un Rebeka
11:49
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 27
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Otro dienu pēc kārtas jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā tuvu 6000 33
Vai cilvēki pandēmijas laikā sākuši vairāk ēst?
Aparjods izcīna 2. vietu EČ kamaniņu sportā un pirmoreiz valsts vīriešu sporta veida vēsturē 3. vietu PK kopvērtējumā 1
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē
Aptaujas dati liecina, ka jaunieši priekšroku dod maltītēm bez gaļas un zivīm 1
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība?
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 642
“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku?
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?