Līdz šim Latvijas uzņēmumi nav pilnībā izmantojuši savu digitālo potenciālu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz šim Latvijas uzņēmumi nav pilnībā izmantojuši savu digitālo potenciālu. To apliecina atpalicība no ES vidējā rādītāja, turklāt nav panākts nozīmīgs progress digitālo prasmju ieviešanā uzņēmumos.
Spriežot pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācijas, Latvijas uzņēmumi joprojām nepietiekami izmanto preču un pakalpojumu tiešsaistes pārdošanas potenciālu. Piemēram, tikai 11% mazo un vidējo uzņēmumu pārdod preces tiešsaistē, kas ir krietni mazāk par ES vidējo rādītāju – 17,5%. Uzņēmumi arī ierobežoti izmanto elektronisko informācijas apmaiņu, tikai 7,7% uzņēmumu izmanto lielos datus. Problēma slēpjas tajā, ka digitālo pakalpojumu ieviešanā uzņēmumos ierobežo augsti kvalificētu speciālistu trūkums.
Gandrīz puse no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas pieņemt darbā IKT speciālistus, ziņojuši par grūtībām aizpildīt vakances.
IKT speciālistu trūkums redzams arī nodarbinātības rādītājos, proti, viņu īpatsvars kopējā nodarbinātībā ir ievērojami zemāks par ES vidējo 1,7% salīdzinājumā ar 3,9%. Iespējams, ka tieši šis ir šķērslis ieguldījumiem un inovācijai un varētu ierobežot produktivitāti veicinošu digitālo risinājumu izplatību uzņēmumu vidū. Šis trūkums, visticamāk, nākotnē saasināsies pieprasījuma pieauguma dēļ.
Lai šo problēmu risinātu, Latvijā izstrādātas digitālās transformācijas pamatnostādnes, kas nosaka valsts digitālās transformācijas politiku līdz 2027. gadam. To realizēšana gan būs atkarīga no budžeta un citu finanšu instrumentu izmantošanas iespējām, to skaitā ES naudas. No Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem digitālajā transformācijā paredzēts tērēt ne vairāk un ne mazāk kā 330 miljonus eiro, to skaitā lauvas tiesu no šīs summas paredzēts atvēlēt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai – 145 miljonus eiro, bet uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām – 151,8 miljonus eiro.
Paši meklē risinājumus
Pirms pandēmijas digitalizācija notika lēni, bet patlaban komersanti paši meklē risinājumus, kā attīstīt biznesu attālinātā formātā, izmantojot gan e-komerciju, gan dažādus pārvaldības un saziņas rīkus, stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Jāsaprot, ka digitalizācija nekad nav bijusi pašmērķis.
Tas ir viens no instrumentiem, kā uzņēmumiem strādāt efektīvāk, kāpināt produktivitāti un veicināt izaugsmi, konkurētspēju un peļņu.
“Mums ir dažādi priekšnoteikumi, lai digitālie risinājumi uzņēmumiem šķistu arvien pievilcīgāki: augsti attīstīta IKT infrastruktūra un ātrs internets, tiek attīstīts gan optiskais, gan 5G tīkls, daudzi uzņēmumi kļūst par digitalizācijas līderiem, sekmīgi daloties zināšanās par tehnoloģijām un inovācijām. IKT nozares uzņēmumi ir gatavi piedāvāt visdažādākos risinājumus un tehnoloģijas digitālai transformācijai.
Tagad jau diezgan droši var teikt: ja neesi pieejams internetā un neesi digitāli attīstīts, drīz vairs nebūsi vispār,” situāciju skaidro S. Bāliņa. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa “DESI 2021” dati liecina, ka pagājušā gada nogalē Latvija uz pārējo ES valstu fona biznesa digitalizācijas jomā nebija starp līderiem, taču viņa ir pārliecināta, ka šobrīd uzņēmēji arvien vairāk apzinās digitālās transformācijas nepieciešamību, tādēļ ES Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu investīcijas uzņēmumu digitalizācijas atbalstam ir ļoti nepieciešamas.
Tikpat svarīgi, ka uzņēmumi paškritiski vērtē savu digitālo attīstību, salīdzinot to ar nozares konkurentiem. Digitālā brieduma testā, ko iniciatīvas “Gudrā Latvija” ietvaros veic LIKTA, tikai 5% no vairāk nekā 950 aptaujātajiem dažādu nozaru uzņēmumiem sevi novērtēja kā augstākās līgas spēlētājus digitalizācijas jomā, savukārt 38% novērtējuši savu digitālo attīstību kā labu. Tomēr jāņem vērā fakts, ka gandrīz piektā daļa uzņēmumu jeb 18% faktiski vēl pat nav uzsākuši digitālo transformāciju, kas tuvākā nākotnē var draudēt ar palikšanu uz biznesa “rezervistu sola”, uzsver S. Bāliņa.
Prasmēm liela nozīme
To, cik svarīgi ir attīstīt savu darbinieku digitālās prasmes, norāda arī vairāki uzņēmumi. “Ņemot vērā tehnoloģiju straujo ienākšanu mūsu ikdienā un darbā, par šo iemaņu pilnveidošanu ir jārūpējas gan katram indivīdam atsevišķi, to skaitā mūsu potenciālajam uzņēmuma darbiniekam, gan esošajiem darbiniekiem. Ar mūsu darba specifiku jāņem vērā, ka gan pie CNC Datorizētās ciparu vadības darba galda, kur ir liekšanas, virpošanas un frēzēšanas iekārtas, kā arī lāzera, revolvera, metināšanas robotu un krāsošanas operatoriem digitālās prasmes ir vajadzīgas.
Arī kvalitātes kontrolieriem, izmantojot modernus mērinstrumentus, tās nepieciešamas, nemaz nerunājot par visiem biroja darbiniekiem,” stāsta Liepājas SEZ metālapstrādes uzņēmuma “Jensen Metal” pārstāve Daiga Šķila.
Šīs zināšanas dod to, ka darbinieks ātrāk adaptējas uzņēmuma vidē pie jaunajām tennoloģijām, kā arī ar viņu ir vieglāk strādāt un saprasties. Turklāt darbinieks ir produktīvāks, bet uzņēmums kopumā – konkurētspējīgāks. “Jensen Metal” savus darbiniekus apmāca ik dienas, savukārt, uzņēmumā ienākot jaunām tehnoloģijām, notiek apmācības pie ražotāja pārstāvjiem. Arī jaunie darbinieki uzņēmumā tiek apmācīti darbam ar jaunām, modernām tehnoloģijām un iekārtām.
Ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas pērn Liepājā izveidots Digitālo inovāciju parks, kas apvieno IT speciālistus. Digitālo inovāciju parku dibinājusi pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ, “UPB” un “Sense Media”. Tā vadītāja Agate Ambulte stāsta, ka pandēmijas laikā parkā izveidota multifunkcionāla digitālo prasmju telpa, kura īpaši iecienīta jauniešu vidū.
Viens no nākamā gada mērķiem – salāgot apmācības ar uzņēmumu vajadzībām. Ar mērķi attīstīt un sekmēt inovācijas, veicināt nozares attīstību un jaunu darba vietu radīšanu, darbojas arī Liepājas tehnoloģiju klasteris. Tas noslēdzis mācību līgumu ar 14 jauniešiem, kuri startē Mākslīgā intelekta talantu programmā. Jaunieši pēc deviņu mēnešu intensīvām apmācībām varēs sākt mākslīgā intelekta izstrādātāja karjeru. Latvijā pirmā Mākslīgā intelekta talantu programma ir Liepājā radīts projekts, lai veicinātu Latvijas izrāvienu jauno IT speciālistu sagatavošanā vienā no sarežģītākajām un augstāk apmaksātajām profesijām pasaulē.
Vajadzība pēc doktoriem
Skaidrs arī, ka vajadzība pēc IKT speciālistiem tikai pieaugs. Kā teikts Digitālās transformācijas pamatnostādnēs, attīstoties tehnoloģijām un uz 5G balstītiem pakalpojumiem, nākotnē būs svarīgi, ka uzņēmumu biznesa attīstības komandā tiktu iekļauti vismaz pāris zinātņu doktori, kas ļautu uz biznesa lietām paskatīties no profesionāli zinātniski pētnieciska skatpunkta.
Daļa IKT uzņēmumu atzinuši – lai attīstītu valsts IKT potenciālu, būtu nepieciešams ne tikai palielināt doktora studiju absolventu skaitu, bet veicināt materiāltehniskās un finanšu bāzes attīstību un lietišķo sadarbību ar privātiem uzņēmumiem.
VARAM informācijā norādīts, ka 2019. gadā tikai 43% iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, bet 2027. gadā plānots, ka tikai 70% iedzīvotājiem šīs pamatprasmes būs apguvuši. Digitālo prasmju apgūšanai ar 10 miljoniem eiro pietiks 800 uzņēmumiem, bet kopā Latvijā ir aptuveni 160 000 uzņēmumu.
Taču, pat apkopojot visus finansējuma avotus, turpmākajos sešos gados uzņēmēju prasmju pilnveidošanai pieejamie vairāk nekā 100 miljoni eiro spētu apmācīt tikai pusi.
Vai tas būs pietiekami, laiks rādīs, taču jau šobrīd skaidrs, ka digitālo prasmju attīstība būs viens no galvenajiem uzdevumiem nākamajos gados. Pretējā gadījumā grūti būs runāt par konkurētspējas palielināšanu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
