“Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis: “Farmācijas nozare viena pati bez problēmām spētu izlietot visas ekonomikas transformācijai paredzētos 112,5 miljonus eiro jaunu produktu izveidei un produktivitātes veicināšanai, taču reālajā dzīvē varam cerēt tikai uz dažiem procentiem no šīs summas.”
“Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis: “Farmācijas nozare viena pati bez problēmām spētu izlietot visas ekonomikas transformācijai paredzētos 112,5 miljonus eiro jaunu produktu izveidei un produktivitātes veicināšanai, taču reālajā dzīvē varam cerēt tikai uz dažiem procentiem no šīs summas.”
Foto: Timurs Subhankulovs

“Farmācijas nozare viena pati bez problēmām spētu izlietot šos līdzekļus.” Bundulis par to, ka nozarei nepietiek līdzekļu 11

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija uzvaroši ziņoja par pirmo ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu ieplūšanu Latvijā – šī mehānisma ietvaros Latvija saņems vismaz 1,82 miljardus eiro.

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 108
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Pārmaiņas var skart ikvienu. Šoreiz – arī tevi! Horoskopi 28.oktobrim
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Diemžēl līdzekļu izmantojumā dominēs Eiropas Savienības Zaļā kursa un digitalizācijas mērķi, bet Latvijas ekonomikas vajadzības bieži vien pilnībā ar šiem mērķiem nesakrīt.

Farmācijas nozare ir, iespējams, lielākā zinātņietilpīgā ražošanas nozare Latvijā, kurā dominē divi milži – “Grindeks” un “Olainfarm”, bet strādā arī virkne mazāku uzņēmumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču lielākā daļa šīs nozares ražojumu savulaik radīti vēl Padomju Savienības tirgum un klīnisko pētījumu un dokumentācijas bāze ir nepietiekama, lai tos varētu reģistrēt Rietumu un arī Austrumu tirgos.

Tieši tādēļ nozare ir izslāpusi pēc investīcijām laboratorijas un klīniskajiem pētījumiem – to vajadzības varētu raksturot ar skaitļiem “100 miljoni un vairāk”.

Šķiet, kur vēl labāks mehānisms par ANM? Taču praksē ANM ietvaros visas Latvijas ekonomikas transformācijas vajadzībām, kam ir vistiešākais sakars ar inovācijām un pētījumiem, paredzēti vien 112,5 miljoni eiro.

“Investīcijas jaunu produktu izstrādē ir milzīgas. Ja Latvija cer attīstīt jaunus farmācijas produktus, kas būtu saistīti ar biotehnoloģijām un to produktiem, piemēram, vakcīnām, tad ir nepieciešamas daudz, daudz lielākas investīcijas,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“Ja skatāmies kopumā ES Atveseļošanas un noturības mehānismu, tad ekonomikas transformācijas problēmu risināšanai, kas vistiešāk skar arī produktivitātes veicināšanu, inovācijas un attīstību, šajā plānā ir paredzēta relatīvi neliela daļa – apmēram 11%.

ANM līdzekļu lielākā daļa domāta uzņēmumu zaļināšanai un digitalizācijai – lai gan arī šīs jomas ietekmē uzņēmumu produktivitāti samazinot izmaksas, tomēr, farmācijas uzņēmumu produktivitātes veicināšanas būtiskāko daļu veido jaunu produktu izstrāde un esošo pilnveidošana.

Šajā jomā finansējumu gribētos redzēt daudz lielāku nekā tikai 11% no visiem līdzekļiem, taču domāju, ka šie līdzekļu izmantošanas pamatprincipi, kas jau saskaņoti ar Eiropas Komisiju, vairs nav maināmi.

Šāds līdzekļu apjoms pilnīgi noteikti neatbilst farmācijas nozares pašreizējām vajadzībām, jo kopumā visas Latvijas ekonomikas produktivitātes veicināšanai paredzēti 112,5 miljoni eiro, par kuriem paredzēts atbalstīt 500 dažādus projektus.

Farmācijas nozare viena pati bez problēmām spētu izlietot šos līdzekļus jaunu produktu izveidei un produktivitātes veicināšanai, taču reālajā dzīvē varam cerēt tikai uz dažiem procentiem no šīs summas.

Tādēļ atliek tikai cerēt uz citiem valsts atbalsta mehānismiem,” saka J. Bundulis.

Uzņēmumi investē attīstībā

Bundulis stāsta, ka pēdējos gados “Olainfarm” produktivitātes celšanas pasākumi bijuši koncentrēti trijos virzienos – pirmkārt, investīcijas infrastruktūras attīstībā, ar to saprotot jaunu ražošanas līniju izveidi, kvalitātes kontroles pilnveidošanu, laboratoriju attīstību, kā arī aukstuma stacijas izveidi un inženiersistēmu rekonstrukciju, kas saistīta ar energoefektivitātes jautājumiem.

Otrkārt, veikti ieguldījumi digitalizācijā, kas saistīti ar dažādu prasību nodrošināšanu attiecībā uz produktu un datu izsekojamību, ko prasa izmaiņas likumdošanā.

Taču vissvarīgākais ir bijis trešais virziens, kas visvairāk nosaka uzņēmuma konkurētspēju, proti – ieguldījumi jaunu produktu izstrādē un attīstībā. Pēdējo piecu gadu laikā šajā jomā ieguldīti apmēram 14 miljoni eiro.

2025. gadā Grindeks plāno sasniegt 500 milj. eiro apgrozījumu. Tas būs viens no soļiem ceļā uz to, lai 2035. gadā “Grindeks” būtu starp simts vērtīgajiem farmācijas uzņēmumiem pasaulē,” saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.
Foto: Timurs Subhankulovs

Latvijas lielākā farmācijas uzņēmuma – AS “Grindeks” – valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis saka līdzīgi: “Farmācija ir nozare, kurā investīcijas nepieciešamas visu laiku un neatkarīgi no tā, vai uzņēmums nodarbojas ar oriģinālpreparātu ražošanu vai arī t. s. “generic” (“generic” – medikamentu analogi, kurus atļauts ražot un laist tirgū pēc oriģinālā preparāta patenta aizsardzības termiņa beigām. – Aut. piez.) medikamentiem.

Pat tikai dokumentācijas un failu uzturēšanas prasības nemitīgi mainās, un tajā ir jāinvestē – tas nepieciešams, lai pat pirms divdesmit gadiem izstrādāti produkti spētu noturēties tirgū. Tas, kas bija piemērots kādreizējās PSRS telpai, nav vairs piemērots konkurencei mūsdienu Rietumu un arī Austrumu pasaulē.

Vairāki Latvijā izveidotie medikamenti tika radīti tieši Padomju Savienības vajadzībām un nav tikuši reģistrēti ārpus tās, tādēļ to iekļūšanai Rietumu tirgos ir jāpārvar virkne šķēršļu, būtiskākais no tiem ir modernajām prasībām atbilstošu klīnisko pētījumu neesamība.

Hmeļņickis uzsver, ka “Grindeks” katru gadu attīstības vajadzībām investē 10% no apgrozījuma un liela daļa no šiem līdzekļiem tiek tērēta jaunu aktīvo vielu izstrādei, taču tiek investēts arī jaunās iekārtās un dokumentācijas uzturēšanā.

“Ja runājam par “Grindeku” kopumā, tad šobrīd notiek darbs pie 63 jauniem “generic” medikamentiem un 26 jaunām aktīvajām vielām – proti, runa ir par ražošanas tehnoloģijas un formulācijas izstrādi, lai šos medikamentus varētu piereģistrēt. Tikko esam atklājuši arī jaunu aktīvo vielu ražošanas iecirkni, kas paredzēts tieši mazo apjomu, līdz 20 kg gadā, ražošanai, tā izveidei ieguldīti 800 tūkstoši eiro.”

Nepieciešams daudz vairāk

Lai apjaustu, cik naudas patiesībā nepieciešams farmācijai, J. Hmeļņickis min, ka viena jauna “generic” medikamenta izstrāde atbilstoši ES medikamentu reģistrācijas prasībām izmaksā 400–600 tūkstošus eiro un prasa apmēram divus gadus. Oriģinālproduktu izstrādes izmaksas nosaukt ir grūtāk, tie var būt arī vairāki miljardi eiro.

Tādēļ “Grindeks” ļoti augstu vērtē, ja pieejams jebkāds valsts atbalsts jauno produktu izstrādei.

“Mēs jau pašlaik izmantojam “Kompetences centru” atbalsta programmu pētījumiem, kuras ietvaros vairāku gadu periodā esam saņēmuši aptuveni miljonu eiro. Tieši šajā virzienā būtu jāstrādā arī tālāk, ceram līdzīgu atbalstu saņemt arī ANM ietvaros.

Ja tie projekti, ko “Grindeks” plāno iesniegt ANM, tiks apstiprināti, tas būtu labs starts nākotnei. Plānojam iesniegt projektus “Kompetences centru” programmas ietvaros pētījumiem, digitalizācijas pro­grammai ar mērķi 2025. gadā pilnībā atteikties no papīra dokumentācijas aprites, kā arī ceram uz atbalstu lielajiem projektiem virs 10 miljoniem eiro, kur ceram saņemt atbalstu jauna ražošanas iecirkņa būvei Rīgā, Asotes ielā.

Ilgtermiņā pakāpeniski šī iecirkņa izveidei varētu tikt ieguldīti nedaudz mazāk kā 500 miljoni eiro, tajā tiks nodarbināti līdz 1500 jaunu darbinieku ampulu, medikamentu flakonu, liofilo pulveru un aktīvo vielu ražošanā, plāksteru, kā arī jaunu tablešu un kapsulu ražošanas līnijās. Otrajā un trešajā attīstības kārtā iespējama arī ar biotehnoloģijām saistītu produktu ražošanas attīstība.”

J. Hmeļņickis teic, ka farmācijas nozare ļoti priecātos, ja būtu iespējams saņemt lielāku valsts atbalstu tieši jaunu oriģinālpreparātu pētniecībai.

“Nenoliedzami, šajā jomā neizdošanās risks ir daudz lielāks – iespējams, pat 20 reizes lielāks. Taču izdošanās gadījumā uzņēmuma peļņa var būt pat 400 reizes lielāka un valsts ieguvums nodokļu jomā arī pieaugtu vairākkārt. Būtu labi, ja valsts to saprastu, plānojot atbalstu inovācijām.”

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 108
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Pārmaiņas var skart ikvienu. Šoreiz – arī tevi! Horoskopi 28.oktobrim
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 148
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 30
7 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords
11 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 19
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jēkabpils novadā komandantstundu izmantos lietderīgi, lai mēnesī ietaupītu 6500 eiro 4
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 90
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gaidīs līdz morgos būs pārslodze?”, “Drīz nebūs neviena seniora!”, “Divreiz trakāk kā Itālijā!” – soctīklotāji par kovida upuru rekordu
13:57
LA
LA.LV
Ziņas
Čehijas sakaru uzņēmumi nevēlas atteikties no Huawei tehnoloģijas
13:51
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords
13:38
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 25
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 82
4 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Līdzdzīvotāji, kas runā dejas valodā.” Intervija ar kustību māksliniekiem Elīnu un Rūdolfu Geidiņiem
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
30 minūtes
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
58 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš jutās bezpalīdzīgs….”: princis Harijs esot bijis panikā, uzzinot, ka vecmāmiņa Elizabete II atrodas slimnīcā 5
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 108
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 4
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Danusēvičs: Kad nebūs ko ēst, cilvēki būs spiesti vakcinēties 86
7 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kā izjūtat mājsēdes ierobežojumus? 33
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Īsi pirms veikalu darba laika beigām pircēji veido rindas pie tirdzniecības vietām 18
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Elvi” komercdirektore: “Lidl” darbība noteikti ieviesīs korekcijas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 12
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 30
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts: Ir sajūta, ka mani izmanto par zibensnovedēju 80
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 60
21 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
16 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
15 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 330
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 68
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 94
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. The Ludvig atgriezies mūzikā ar jaunu vārdu un brīnišķīgu dziesmu 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 142
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
1 stunda