Vai bērnam var aizliegt mīļus cilvēkus? Kurzemes gadījums izgaismo šķietami neloģisku bāriņtiesas lēmumu
0
Mūsu redakcijas rīcībā nonācis stāsts par kādu bērnu un viņa audžuģimeni Kurzemē. Empātiski to lasot, situācija šķiet ļoti netaisnīga pret teju visām iesaistītajām pusēm, bet jo īpaši – pret bērnu.
Runa ir par kādu bērnu, kurš divus gadus nodzīvojis audžuģimenē, kur izveidojušās uzticības pilnas un labas attiecības. Vēlāk bērns nodots aizbildniecībā, taču saikne ar iepriekšējo audžuģimeni bijusi tik spēcīga, ka saziņa turpinājusies. Iniciators šai komunikācijas turpināšanai bija pats bērns – nepilnus 13 gadus vecs.
Un kāpēc gan ne? Iespēja bērnam uzturēt sirsnīgas attiecības ar pieaugušajiem, kas kādu laiku bijuši svarīgi viņa dzīvē, noteikti ir tikai ieguvums, taču vietējās bāriņtiesas darbiniekiem gan tā nešķita.
Vai bāriņtiesa rīkojas bērna interesēs?
Bāriņtiesa vispirms mutiski, tad vēstulē norādīja bijušajai audžuģimenei, ka tās saskarsme ar bērnu nav vēlama, jo tā neveicina bērna iejušanos aizbildņa ģimenē. Lai uzturētu attiecības un satiktos ar bērnu, bijusī audžuģimene vērsās bāriņtiesā, lai tā noteiktu saskarsmes kārtību ar bērnu.
Vēlāk arī bijusī audžuģimene informēja bāriņtiesu, jo uzzināja, ka jaunajā ģimenē bērns ir nonācis veselībai bīstamā situācijā, spēlējies ar uguni, demonstrējot kaitējošu uzvedību. Bijušās audžuģimenes mērķis bija pasargāt bērnu, tāpēc viņi lūguši bāriņtiesu kļūt par starpnieku. Audžuģimene lūgusi neatklāt, ka tieši viņi ir informējuši par situāciju, taču lūguši situāciju kārtot bērnam saudzīgā veidā, pieaicinot ekspertus un skaidrojot rīcības sekas.
Taču bāriņtiesa nav rīkojusies korekti, par ko liecina fakts, ka bērns ir apvainojies uz iepriekšējo audžuģimeni un pēc šī notikuma pārtraucis jebkādu saziņu, izdzēsis kontaktus. Audžuģimene satraucas un pārdzīvo.
Bāriņtiesa pieņēma lēmumu uz gadu aizliegt bērnam (nevis audžuģimenei, kura vērsās bāriņtiesā) satikties un jebkādā veidā sazināties ar bijušo audžuģimeni. Bāriņtiesa lēmumā iekļāvusi plašu informāciju par bērna bijušo audžuģimeni, arī par audžuģimenes statusa atņemšanu un tā iemesliem.
Uz jautājumu, vai un kas bērnu informēja par lēmumu un kā bāriņtiesa kontrolēs izpildi – tika saņemta atbilde, ka bāriņtiesa neveica sarunu ar bērnu, lai informētu par pieņemto lēmumu, jo uzskata, ka bāriņtiesas pienākums ir neradīt liekus stresa apstākļus bērnam. Bāriņtiesas priekšsēdētāja, nekavējoties, pēc bāriņtiesas sēdes, kad pieņemts lēmums, jautāja aizbildnei vai viņa vēlas, lai bāriņtiesas darbinieks veic sarunu ar bērnu un informē par pieņemto lēmumu vai arī aizbildne pati veiks sarunu. Aizbildne atbildēja, ka viņa vēlas pati aprunāties un izstāstīt par pieņemto lēmumu.
Nav zināms, vai bērns ir informēts par bāriņtiesas viņam noteikto aizliegumu. Jāņem vērā, ka bāriņtiesas lēmumi ir izpildāmi nekavējoties un tas jāievēro visām personām, arī bērnam.
Vai bāriņtiesa drīkstēja tā rīkoties?
Situācija šķiet interesanta – vai tiešā, bāriņtiesa šādi var rīkoties? Vai primārām nebūtu jābūt bērna interesēm? Sazinājos ar Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu politikas departamenta direktori Ilzi Kurmi, lai noskaidrotu vairāk.
Eksperte norāda, ka
normatīvajos aktos nav paredzēts, ka, bērnam mainot aprūpes formu vai atgriežoties ģimenē, bijušajai audžuģimenei automātiski tiek aizliegta saziņa ar bērnu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 33. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus arī ar personām, ar kurām viņš ilgstoši dzīvojis kopā.
Vienlaikus saskarsme var tikt ierobežota tikai tad, ja tas ir nepieciešams bērna interešu aizsardzībai un ir konstatējami konkrēti apstākļi, kas liecina, ka saskarsme var kaitēt bērna veselībai, attīstībai vai drošībai.
I.Kurme skaidro: “Ja iniciators saskarsmei ir pats bērns, bāriņtiesai ir pienākums noskaidrot bērna viedokli un ņemt to vērā atbilstoši bērna vecumam un briedumam (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20. pants un 6. panta otrā prim daļa, kā arī ANO Bērnu tiesību konvencijas 12. pants). 13 gadus veca bērna viedoklim ir būtiska nozīme, tomēr tas nav vienīgais kritērijs lēmuma pieņemšanā.”
Bet ko darīt audžuģimenei, ja tai ir bažas par situāciju? “Ja bijušajai audžuģimenei rodas bažas, ka bāriņtiesas rīcība vai pieņemtais lēmums neatbilst bērna vislabākajām interesēm vai nav pietiekami pamatots, ieteicams vērsties Bērnu aizsardzības centrā ar lūgumu izvērtēt konkrēto situāciju savas kompetences ietvaros.”
Vienlaikus gan I.Kurme uzsver, ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un bez pilnīgas informācijas par konkrēto situāciju iespējams sniegt tikai vispārīgu skaidrojumu.
