Kulbergs uzdod izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim 1
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdevis Labklājības ministrijai (LM) un Tieslietu ministrijai (TM) līdz 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim, aģentūru LETA informēja TM.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) pagājušajā nedēļā tikās ar tiesībsardzi Karinu Palkovu, lai pārrunātu tiesībsardzes ziņojumu par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu institucionālo sistēmu.
Pārrunājot jautājumu ar Kulbergu, tika saņemts Ministru prezidenta uzdevums LM un TM līdz jaunās valdības vēlēšanām sagatavot priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.
TM ziņoja, ka bāriņtiesas ik gadu no vecākiem šķir vairāk nekā 1000 bērnu. 2024. gadā no vecākiem šķirti 1439 bērni un 2025. gadā – 1176 bērni. Ārpusģimenes aprūpē ik gadu atrodas vairāk nekā 5000 bērnu.
Smiltēns norādīja, ka, lai gan sabiedrībā daudz tiek diskutēts par demogrāfisko situāciju un to, kā palielināt dzimstību, no ģimenēm izņemto bērnu skaits liecina par būtiskām problēmām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.
“Tas liek uzdot jautājumu, kādu atbalstu ģimenes ir saņēmušas līdz bērna izņemšanai no ģimenes, kā tiek identificētas riska ģimenes un kā tiek gādāts par bērnu labākajām interesēm krīžu situācijās. Bērna izņemšanai no ģimenes vajadzētu būt galējam līdzeklim pēc tam, kad visas saudzējošās alternatīvas ir izmēģinātas un nav darbojušās,” sacīja Smiltēns.
TM skaidroja, ka, nesniedzot savlaicīgu un mērķētu atbalstu riska ģimenēm, lielākais cietējs ir bērns. Jebkurai traumējošai pieredzei var būt tālejošas sekas, radot mācību, uzvedības un cita veida grūtības, kā rezultātā ir ierobežotas bērna iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un sekmīgi iekļauties sabiedrībā.
Tāpat TM norādīja, ka agrīna atbalsta nesniegšana problēmu risināšanu pārliek uz vēlāku laiku, kad valstij vairs nav izvēles neiesaistīties, kad šādi bērni ir kļuvuši par veselības aprūpes, sociālās aprūpes vai kriminālās justīcijas klientiem. Tāpēc nepieciešams pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, izveidojot modeli, kurā bērna vajadzības un intereses ir prioritāte ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.
Kā vēstīts, tiesībsardze Palkova aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot tam divus potenciālos modeļus – bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, vai starp tiesu un centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās.
Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.
Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.
Tiesībsarga birojā norāda, ka attiecībā uz bāriņtiesu darbu pastāv atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas (LBDA) vadītāja Taiga Ziemele, iepazīstoties ar tiesībsardzes ziņojumu par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo bāriņtiesu institucionālo modeli un turpinot tā izvērtēšanu, saskata vairākas būtiskas pretrunas un nepietiekami pamatotus secinājumus.
Viņa uzsvēra, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmu nevar vērtēt, analizējot tikai vienu tās posmu. Reformām jābalstās objektīvos datos, pilnvērtīgā analīzē un izpratnē par visas sistēmas darbību, nevis pieņēmumā, ka galvenais problēmu cēlonis ir bāriņtiesas, pauda Ziemele.
LBDA ieskatā ziņojumā vairākos gadījumos sarežģīti un ilgstoši procesi tiek skaidroti galvenokārt ar bāriņtiesu darbu, nepietiekami izvērtējot citu iesaistīto institūciju kapacitāti, resursu pieejamību un normatīvā regulējuma radītos ierobežojumus.
Vienlaikus LBDA piekrīt, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmai nepieciešami uzlabojumi. Bāriņtiesas, tāpat kā citas sistēmā iesaistītās institūcijas, saskaras ar speciālistu trūkumu, augstu darba intensitāti un pieaugošu lietu sarežģītību. Nepieciešama vienotu kvalitātes standartu stiprināšana, profesionālās kompetences pilnveidošana un efektīvāka starpinstitucionālā sadarbība.
