Vai Latvija ir nākamā? Putins grib dominēt pār bijušajām padomju savienības teritorijām – Ukraina tam ir tikai sākums 0
ASV prezidents Donalds Tramps netaisās izvērst plaša mēroga sankcijas pret Krieviju, jo viņš nesaskata šo valsti kā problēmu sāktajā karā pret Ukrainu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Jau ziņots, ka ceturtdien Tramps Baltā nama Ovālajā kabinetā tikās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Tikšanās laikā ASV prezidents paziņoja, ka, iespējams, būtu labāk ļaut Ukrainai un Krievijai kādu laiku cīnīties, pirms tās nošķirt un panākt mieru.
Šrāders skaidroja, ka, atsaucoties uz telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Tramps pauda uzskatu, ka Krievija un Ukraina ir kā puiši, kuri ir iesaistīti vienlīdzīgā kautiņā viens pret otru, un ka vajadzētu ļaut abām valstīm kādu laiku risināt konfliktu pašām.
LĀI pētnieks secinājis, ka Tramps negrasās izvērst plaša mēroga sankcijas vai arī izdarīt spiedienu uz Krieviju, jo ASV prezidents neuzskata, ka problēma ir Krievija. Šrādera ieskatā Putina veiksmīgā diplomātija un savstarpējās simpātijas ar Trampu ir nesušas savus rezultātus.
Eksperts uzskaitīja, ka Putins ir prezentējis sevi un Krieviju kā partneri sarunās ar Irānu, lai Teherāna atteiktos no augsti bagātinātā urāna ražošanas un atomieročiem, bet labāk atgrieztos pie vienošanās ar ASV par atteikšanos no šīs programmas, ko pats Tramps pirmās prezidentūras termiņā patiesībā sabojāja.
LATO valdes loceklis klāstīja, ka sarunās ar Trampu Putins ir veiksmīgi atainojis Ukrainu kā problēmu Krievijas sāktajā karā, jo Ukraina nepiekāpjas Krievijas diktātam, kas Kijivai ir pilnībā nepieņemams.
Šrāders skaidroja, ka tas ietver to Ukrainas teritoriju atdošanu Krievijai, pār kurām Krievijai patlaban nav militāras kontroles. Tāpat Krievija grib, lai Ukrainas politika un valdība tiktu pieskaņota Kremļa vajadzībām un interesēm. Viena no prasībām ir arī Ukrainas demilitarizācija un atteikšanās no dalības NATO, kas nozīmē, ka nākotnē Ukraina nebūtu spējīga sevi aizstāvēt vispār.
“Ja skatāmies plašākā mērogā, Putins, Kremlis un Krievija nav atteikušies no vēlmes dominēt pār bijušajām padomju savienības teritorijām. Ukraina ir tikai sākumpunkts, taču, kā situācija attīstīsies vēlāk, nav skaidrs,” teica Šrāders.
LĀI pētnieks norādīja, ka viena puse ir Trampa izteikumi, bet otra puse – Ukrainas delegācija un pārstāvji ir devušies uz Vašingtonu, lai runātu ar ASV Kongresa pārstāvjiem, kuru nostāja šajā jautājumā ir atšķirīga. Viņaprāt, ASV Kongress būtu gatavs stingrāk vērsties pret Putina režīmu, izvēršot sankcijas pret tiem sektoriem, kas Krievijai ir svarīgi. Runa ir par naftu, gāzi un finanšu jomu.
Šrāders pieļāva, ka ASV Kongress varētu spiest ieviest arī sekundārās sankcijas, kas attiektos arī uz valstīm, kuras joprojām sadarbojas ar Krieviju. Tas nozīmē, ka Ķīna, Indija un citas valstis, kuras no Krievijas aktīvi pērk fosilos kurināmos vai arī ir iesaistītas finanšu plūsmas atvieglošanā Krievijai un tās bankām, būtu spiestas ievērot ierobežojumus sadarbībai ar Krieviju, tādējādi izolējot Krieviju vēl vairāk.
Taujāts, vai šādu sankciju noteikšana pret Krieviju ir reāla, LATO valdes loceklis norādīja, ka ASV ir jāizdara ģeopolitiska un stratēģiska izvēle. Ja tā nolems tuvāk sadarboties ar Krieviju, ASV zaudēs Eiropu, jo īpaši Centrālaustrumeiropas valstis, lai gan tieši Eiropas un ASV kopīgās drošības, ekonomiskās un sociālās intereses ir ļoti tuvas.
Eksperts turpināja, sakot – ja ASV izvēlēsies Krieviju Eiropas un Ukrainas vietā, tā zaudēs drošību pār savām investīcijām Eiropā. Transatlantiskā ekonomika nodrošina aptuveni 16 miljonus darba vietu ASV, bet tāds pats darba vietu skaits ir radīts Eiropā, turklāt ASV un Eiropa ir viens otra lielākais investors. Pēc Šrādera paustā, ASV ir spiesta domāt par savu investīciju drošību.
Viņš arī atgādināja, ka amerikāņi kopš Otrā pasaules kara Eiropā ir dislocējuši savus militāros spēkus un spējas, tāpēc arī šeit ASV ir savas drošības intereses. LĀI pētnieka ieskatā Baltais nams drīzumā nonāks pie šādas izšķiršanās – Trampa nepieņemtie lēmumi arī ir lēmumi. Raugoties no ekonomiskā izdevīguma, ko pārsvarā dara Tramps, nebūtu racionāli iemainīt sadarbību ar Eiropu pret Krieviju.
Šrāders klāstīja, ka uz NATO samitu Hāgā ir uzaicināts Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas delegācija. Tāpat samitā piedalīsies ASV prezidents. Viņš norādīja, ka alianses samits būs labs indikators un pagrieziena punkts ASV ārpolitikā. LATO valdes loceklis uzsvēra, ka samita laikā transatlantiskā saikne tiks stiprināta un ka ASV piekritīs Eiropas lūgumiem stingrāk iestāties pret Krievijas agresiju, atbalstīt Ukrainu un stiprināt liberālo un demokrātisko pasaules kārtību.
“Tieši to Mercs ieteica Trampam, proti, ka ASV jārīkojas tieši tāpat kā tā saucamajā “D-dienā”, kad amerikāņi ieradās Eiropā, lai palīdzētu sabiedrotajiem sakaut hitlerisko Vāciju un atbrīvot vāciešus un pasauli no fašistiskā režīma. Domāju, ka šī analoģija ir ļoti svarīga ASV un Vācijas ārpolitikā mainīgajā laikā, kad vācieši atkal aicina amerikāņus atgriezties Eiropā, lai cīnītos pret līdzīga rakstura režīmu, kāds bija Hitlers Vācijā, bet Putins – Krievijā,” skaidroja eksperts.
Kā vēstīts, ASV prezidents pieļāva iespēju noteikt sankcijas, norādot, ka sankcijas varētu piemērot gan Ukrainai, gan Krievijai. Aicināts to komentēt, LĀI pētnieks uzsvēra, ka viens ir atbalsts, bet otrs ir Ukrainas pieeja ASV militārajai palīdzībai. Ukrainas delegācija, kas devusies uz ASV, iecerējusi runāt ar dažādiem kongresmeņiem par iespēju pirkt ieročus no ASV savai aizsardzībai. Tāpat plānots runāt par investīciju fondu un par tā saucamajiem derīgajiem izrakteņiem vai dārgmetāliem, kas atrodas Ukrainā, kurus nākotnē apsaimniekotu gan Ukrainas, gan ASV uzņēmumi.
“Domāju, ka nekādi ierobežojumi no ASV Kongresa vai ASV administrācijas puses pret Ukrainu nesekos. Tas liecinātu par to, ka ASV novēršas no sava galvenā partnera – Eiropas. Ukraina ir galvenais rādītājs, kā ASV veidos attiecības ar Eiropu drošības jomā un kurā virzienā ASV dosies vismaz Trampa prezidentūras laikā,” teica Šrāders.
LATO valdes loceklis, runājot par iespējamām sankcijām pret Krieviju, pieļauj, ka priekšlikumi par to ir gan ASV Kongresā, gan Baltajā namā, ir tikai jāpieņem lēmums. Viņš norādīja, ka pirmās prezidentūras laikā Tramps ir ieviesis sankcijas pret Krieviju, kuras bija izstrādājis iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama, Tramps vērsās pret Krieviju arī dažādās citās jomās.
Eksperta ieskatā Tramps ir pierādījis gatavību pieņemt Krievijai sāpīgus lēmumus arī otrās prezidentūras laikā. Savukārt spiediens, ko Tramps ir izrādījis pret Ukrainu, jau ir nepamatots un rada neizpratni tuvāko ASV sabiedroto starpā.
“Izskanējuši viedokļi, ka ASV prezidents apbrīno Ukrainas darbu militārajā plānošanā, veicot uzbrukumus dziļi Krievijas iekšienē pret stratēģiskajiem bumbvedējiem, bet ir jāseko lielvaru atbalstam Ukrainai, lai atturētu Krieviju, panāktu mieru. To spēj ASV, Ķīna un politiski vienota Eiropa,” sacīja Šrāders.
Pēc pētnieka paustā, atsaucoties uz Trampa telefonsarunu ar Putinu, ASV prezidents norādīja, ka veiksmīgā Ukrainas operācija ir pazemojusi Putinu, samazinājusi arī Krievijas militārās spējas, taču tas var kalpot par pamatu, lai Putins un Krievija izvērstu plaša mēroga militārās operācijas pret Ukrainu.
LETA jau rakstīja, ka Ukraina svētdien, 1.jūnijā, dziļi Krievijas teritorijā, arī Sibīrijā, ar droniem veikusi triecienus vairākiem militārajiem lidlaukiem, kuros bāzējas bumbvedēji.
Uzbrukums veikts no Krievijas teritorijas – droni raidīti no kravas automašīnām. Trāpīts 41 lidmašīnai, arī A-50, Tu-95 un Tu-22 M3, pauda avoti Ukrainas Drošības dienestā (SBU).
Svētdienas vakarā SBU paziņoja, ka operācijā “Zirnekļtīkls” trāpīts 34% Krievijas spārnoto raķešu stratēģisko nesēju.
Savukārt otrdien, 3.jūnijā, Ukraina vēstīja, ka jaunas specoperācijas rezultātā zem ūdens līmeņa saspridzināti Krimas tilta balsti, un tā rezultātā tilts šobrīd ir avārijas stāvoklī.
“Operācija ilga vairākus mēnešus. SBU aģenti nomīnēja šī nelikumīgā objekta balstus. Un šodien, bez upuriem civiliedzīvotāju vidū, plkst.4.44 tika aktivizēts pirmais spridzeklis,” teikts SBU paziņojumā.
