Vai šādi pienāks pasaules gals? Zinātnieki sniedz biedējošu ieskatu “Lielajā krīzē” un atklāj precīzu datumu, kad tā varētu notikt 0
No citplanētiešu iebrukumiem līdz mākslīgā intelekta sacelšanās scenārijiem, pasaules gala versiju netrūkst. Taču šoreiz runa ir par daudz reālāku un baisāku beigu variantu – par Visuma sabrukumu pašam sevī. Zinātnieki ir ne vien izstrādājuši scenāriju, kā tas notiktu, bet arī nosaukuši precīzu brīdi, kad varētu sākties šis “kosmiskās elles” posms, vēsta Daily mail.
Šo ideju zinātnieki dēvē par Lielo krīzi, un un pēc jaunākajiem aprēķiniem šis Visuma gals ir ne tikai iespējams, bet arī ļoti ticams.
Kas ir Lielā krīze?
Lielā krīze ir tieši pretējs notikums Lielajam sprādzienam, kas radīja Visumu pirms aptuveni 13,8 miljardiem gadu. Ja pēc Lielā sprādziena Visums sāka strauji izplesties, tad Lielās krīzes gadījumā šis process notiktu pretēji. Viss sabruktu atpakaļ vienā bezgalīgi blīvā punktā jeb singularitātē.
Sākotnēji šis scenārijs tika uzskatīts tikai par teorētisku iespējamību, taču jaunākie pētījumi par tumšo enerģiju liek pārskatīt līdzšinējos priekšstatus. Ir parādījušies dati, kas liecina, ka tumšā enerģija, kura līdz šim “stumj” Visumu paplašināties, varētu vājināties. Rezultātā Visumu atkal sāktu vilkt kopā tā saucamā kosmoloģiskā konstante, kas darbojas kā milzu gravitācija.
Vai mēs spētu pamanīt, ka Lielā krīze sākas?
Lai saprastu šo procesu, var iedomāties balonu ar punktiņiem. Katrs punkts simbolizē galaktiku. Kad balonu piepūš, punkti attālinās viens no otra. Taču, ja balonā izlaiž gaisu, punkti sāk tuvoties. Līdzīgi notiktu arī Visumā, tikai tas norisinātos tik lēni un tik lielos mērogos, ka mēs neko nespētu pamanīt.
Fiziķis Hoangs Nans Lū no Donostijas Starptautiskā Fizikas centra skaidro: “Civilizācijas, kas dzīvo zvaigžņu vai pat galaktiku mērogā, šīs izmaiņas nepamanītu. Tās norisinās miljardu gadu laikā.”
Taču, ja cilvēce vēl eksistēs tajā laikā, tad zinoši novērotāji varēs redzēt pirmos brīdinājuma signālus. Galaktikas vairs neattālināsies, bet tuvosies cita citai.
Kādas būs pirmās redzamās pārmaiņas?
Visums, kas šobrīd kļūst aizvien aukstāks, krīzes laikā sāktu uzkarst. Sākumā temperatūra pieaugtu lēni, bet ar laiku kļūtu katastrofāla. Aptuveni pēc 13 miljardiem gadu enerģijas blīvums Visumā būtu tūkstoš reižu augstāks nekā tagad.
Tikai pusmiljardu gadu vēlāk tas jau būtu vēl tūkstoškārt lielāks, un Visums kļūtu silts kā istabā. Šajā brīdī mūs vairs nesildītu Saule, bet pati telpa, kas pateicoties kosmiskajam fonam, būtu kļuvusi karsta.
Drīz pēc tam, dažu miljonu gadu laikā, visa telpa būs karsta kā Saules virsma: “Beigu beigās viss kļūs tik karsts, ka cilvēki vienkārši sadegs šīs kosmiskās elles krāsnī.”
Kas notiks ar Saules sistēmu?
Krīzes beigās Visums būs kļuvis tik blīvs, ka planētas un zvaigznes sāks tuvoties viena otrai, līdz sabruks kopā. Viss tiks saspiests mazākā tilpumā nekā atoma kodols.
Pēdējā posmā paliks tikai melnie caurumi, kas barosies ar blīvo matēriju, līdz arī tie tiks saspiesti vienā punktā. Tas būs bezgalīgi blīvais punkts jeb singularitāte, no kuras Visums reiz radās.
Kad tas notiks?
Kā uzver zinātnieki, par laimi, šīs beigas ir vēl ļoti tālu. Kosmologs Henrijs Tajs no Kornela universitātes kopā ar kolēģiem aprēķinājis, ka Lielā krīze sāksies aptuveni pēc 11 miljardiem gadu.
Taču Tajs arī atgādina, ka jau pēc pieciem miljardiem gadu mūsu Saule izdegs un kļūs par sarkano milzi. Tā izpletīsies tik lielā apmērā, ka “aprīs Zemi un citas planētas”.
