Foto. pexels.com/Yan Krukau

“Bērni nemāk pat pamata lietas!” Soctīklos aizdegās karsta diskusija par izglītības līmeni Latvijā 0

Sociālajā medijā “X” kāds vīrietis izraisījis plašu diskusiju, daloties satraucošos novērojumos par jauniešu pamatprasmēm, kuras vērtējamas ļoti zemā līmenī.

Reklāma
Reklāma

Viņš raksta:

Indīgās konfektes no Baltkrievijas: PVD atklāj šokējošu transtaukskābju daudzumu 8
Kokteilis
6 labi pamanāmas pazīmes, kā sargeņģelis cenšas mūs ikdienā brīdināt: pazūd elektrība, šermuļi skrien pār kauliem…
Veselam
“Domāju, ka ciešu no menopauzes… Bet patiesībā man bija smadzeņu audzējs, kuru nevar izoperēt”
Lasīt citas ziņas
“Ir skolnieki 8/9 klase, kas nemāk nolasīt termometra rādījumu, kļūdās mērot ar lineālu, jo 0 mm atzīme sākas ar nobīdi no lineāla malas, nemāk nolasīt analogo pulksteni, kad uz kontroldarba lapas jāraksta vārds un laiks.”

Arī kāds cits vīrietis dalījies satraucošā pieredzē: “Un kāds neadekvāts skolēns, kam nepatīk fizika, draudēja nogalināt to pašu fizikas skolotāju.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl cits komentētājs atzīst, ka skolēnu zināšanu līmenis ir zems: “Zinu vienu 12-klasnieku, kurš nemācēja paskaidrot, kas ir kvadrātmetrs.”

Tomēr daļa komentētāju apšauba, vai visas šīs zināšanas mūsdienās tiešām ir obligātas:

“Jautājums ir tāds, vai tiešām tas viss ir jāzina? Kāpēc cilvēki būtu jākaunina par nezināšanu? Erudīcijas laiki ir pagātne. Tagad ir internets, google, kuru draud izkonkurēt MI ar savām meklēšanas programmām, kur nav vajadzīga cilvēka intelektuālā piepūle.”

Vēl kāds sociālā tīkla lietotājs vaino Izglītības un zinātnes ministriju:

“Tas ir noticis tāpēc, ka IZM pilna ar ‘speciālistiem’, kas nekad dzīvē nav strādājuši skolās. Mācību programmas ir tādas, kādas padomju laikos bija palīgskolās. Mūsdienās 12klasnieks pabeidzot skolu nav gatavs patstāvīgai dzīvei.”

Viņš pat ironizē: “Ja notiek tā, ka pēc izlaiduma jaunais censonis nolemj uzsākt patstāvīgu dzīvi, tad ar 50% iespējamību pēc 3 dienām viņu atradīs izbadējušos un apmaldījušos.”

Vēl kāds komentētājs uzsver, ka problēma neesot tikai skolās, bet arī ģimenēs:

“Reāli neesmu pārsteigts. Šeit gan stāsts ir ne tikai par skolām, bet arī par šo bērnu vecākiem, jo viņi paši jau ir 2000. gadu izglītības produkti un diezin vai ārpus darba iesaistās kaut kādās aktivitātēs ar bērnu, kas attīstītu viņa domāšanu.”

Turklāt tiek izcelts, ka ikdienas lietošanā trūkst arī elementāru instrumentu:

“Tas pats lineāls — cik bieži bērns to lieto? Ja vecāki neveic remontdarbus, tad bērns lineālu lieto labi ja pāris reizes skolā.” “Pulksteņi tas pats — cik cilvēkiem mājās ir parastais pulkstenis? It sevišķi eksaktajās zinātnēs daudz bāzes nāk tieši no ģimenes.”

Sociālo tīklu diskusija turpinās ar dažādiem skatījumiem, liekot aizdomāties, kādas prasmes patiešām ir vajadzīgas mūsdienu jauniešiem un kā uzlabot izglītības sistēmu, lai nākotnes sabiedrība būtu spējīgāka un patstāvīgāka.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.