Putniem draudzīgs dārzs. Kāds tas ir?

Vai tavs dārzs ir putniem draudzīgs? “Mājas Viesī” ornitologa Viestura Ķerus padomi un putnu drauga Paula Vaska paraugdārzs 0

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Lasīt citas ziņas

 

Kad pirms daudziem gadiem ornitologam Viesturam Ķerum jautājuši, kāds ir putniem draudzīgs dārzs, viņš varējis nosaukt vai jebkuru latvieša lolojumu. Pēdējos gados aina mainījusies – pie daudzām mājām neesot gandrīz nekā vairāk par gludi pļautu mauriņu ar safrizētiem skuju kociņiem, tāpēc pienācis laiks sarunai par dārzu, kas tīkams arī putniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz savu dārzu kā paraugu putnu paradīzei Viesturs Ķerus, kas plašāk pazīstams kā Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs, neaicina, jo dzīvojot gluži vai meža vidū, tāpēc ļauj, lai par kustoņiem rūpējas pati daba. Māju ieskaujot prāvs zemes gabals, netālu ir dīķis, un saimnieks prāto, vai vērotājam no malas tas maz atgādinātu dārzu. Būrīšus gādā viņa sieva, pati arī iztīra. Ziemā putnus nebaro, toties vasarā draudzīgi sadala lielā ķiršu koka ražu – augšējos zaros mielojas ciemiņi, apakša tiek mājiniekiem. Lūk, arī putnu dzīves pašas svarīgākās vajadzības – barība un ligzdošanas vieta, par kurām būtu jāgādā putniem draudzīgā dārzā, uzsver ornitologs.

 

Ziemā – barotava, vasarā – baseins

Par tikšanās vietu un labu piemēru putniem draudzīgam dārzam viņš nolūkojis LOB biedra jurista Paula Vaska dzimtas īpašumu Pārdaugavā. Saimnieks kopš puikas gadiem interesējies par putniem, apmeklējis Dabas muzejā ornitologa Aināra Auniņa vadīto pulciņu, pats sācis izgatavot un izvietot kokos ap māju būrīšus, bet ziemā ierīkojis barotavas. Putnu vērošanu sauc par savu aizraušanos, piedalījies arī akcijā “100 putni Latvijas simtgadei”, kurā, braukājot pa visu Latviju, izdevies novērot simts putnu sugas. Paša dārzā varētu būt ap 20 sugām. Palaikam ielidojot pilsētā tāds retāks viesis kā sloka, pupuķis, meža pūce. Viņa teritoriju iecienījis netālais kaimiņš vistu vanags, kas te medī baložus – pagājušajā ziemā pārīti noķēris.

Baloži pa dārzu šiverē arī šodien, tie novērtē vairākās vietās izliktos ūdens traukus, kur var gan padzerties, gan pamazgāt spalvas. Uz “spa” atskrien arī citi – strazdi, zvirbuļi, taču ir daudz tramīgāki, ātri izperas un prom. Par ūdens vietām Viesturs saimnieku paslavē: “Putni ūdeni dzer maz, bet labprāt mazgājas. Salīdzinot ar Lielbritāniju un citām ārvalstīm, pie mums ūdens vannītes vēl nav sevišķi populāras, taču tās ir labas arī no putnu vērošanas viedokļa tāpēc, ka ziemā pievilinām putnus barotavās, vasarā to varam darīt ar ūdens vietu.”

Pagalmos, kuros mīt arī kaķi, ūdens trauks jāliek vietā, kur tie netiek klāt, tāpēc viņa vecāki seklāku plastmasas šķīvi nostiprinājuši staba galā. Paula mājā kaķi patlaban nedzīvo, taču viņam ir savi novērojumi par minku medību prasmēm. Pieauguši putni reti nonākot kaķu ķetnās, jaunuļiem gan tie ir reāls drauds. Viesturs tomēr ir nelokāms – putniem draudzīgā dārzā kaķiem nav vietas, jo putniem, kas ligzdo uz zemes un arī krūmājos, no tiem glābiņa nav.

 

Būris – mājvieta arī aukstam laikam

Ar putnu būrīšu izlikšanu nevar nokavēt – ja nepaspēsiet uz ligzdošanas laiku, tas noderēs arī kā laba vieta nakšņošanai. Tīrot vēlā rudenī mazos būrīšus, Pauls, noņemot vāku, redzējis, kā tur uz naktsguļu iekārtojusies zīlīte. Būrīši daudziem putniem var būt glābiņš aukstā ziemā. “Cilvēkiem radies priekšstats, ka putnu ceļošana uz Āfriku tiem ir baigā elle, taču daudz lielāks pārbaudījums viņiem jāiztur, paliekot šeit pa ziemu, kad ir auksts, tumšs, naktis garas un aukstas. Zīlīte gadā izperē nepilnus 20 mazuļus, no tiem līdz nākamajam gadam paliks tikai divi. Daudzi iet bojā tieši ziemā, tāpēc katram nelielam temperatūras krikumiņam ir nozīme, lai putnam palielinātos iespēja izvilkt līdz rītam, un būrītī tomēr ir nedaudz siltāk nekā ārā,” spriež ornitologs.

Dārza saimniekam, pirms likt būrīti, jāzina, kādi putni tajos varētu mājot, turklāt jāņem vērā, ka tiem nav svarīgi, kurai sugai to esat novietojuši. Ja der, tad der! Zīlīšu būri ir universāli, jo tajos ligzdo arī citi mazi putniņi, piemēram, Paula dārzā – erickiņi un mušķērāji. Zīlītes viņa amata prasmes novērtē atzinīgi, gadījies pat tā, ka jaunbūve pēc izlikšanas divu trīs stundu laikā jau noskatīta. Speciāli baltajai cielavai viņš uzbūvējis būrīti ar daudz platāku skreju, taču tas vēl nav apdzīvots. Strazdu būros var dzīvot arī svīre un jau iepriekš pieminētais erickiņš, kas nesmādē lielāku mitekli.

Pauls izvietojis desmit būrīšus, taču uz ligzdošanas laiku parasti tiek apdzīvoti seši. Kāpēc putni pilnībā nenovērtē cilvēku pūles un neiemājo visos uzliktajos būrīšos, ir jautājums, kuru ornitologiem uzdod visbiežāk. “Lai uz to atbildētu, būtu jāspēj ielīst putniem galvā, jo reizēm labs, pareizi uztaisīts un pareizā virzienā piestiprināts būrītis stāv vairākus gadus tukšs, un pēkšņi tajā ieligzdo strazds! Ja būris visu laiku bijis aizņemts un tad netiek izmantots, vērts palūkoties, kas tur notiek,” skaidro Viesturs un pastāsta gadījumu no vecāku pieredzes, kad mājās strazdu būrī, kas katru gadu bija apdzīvots un ilgāk netika izmantots, iekšā atraduši beigtu putnu.

Par novietojuma debespusi Viesturs galvu nelauzītu, dabā taču nav tik daudz dobumu, lai putni varētu būt tik izvēlīgi. Taču jāpievērš uzmanība, vai mājokļa skreja redzama no puses, no kuras, visticamāk, varētu ierasties iemītnieks. “Man vairāk ir darīšana ar pupuķu būriem Ādažu poligonā, kur tos lieku visādos virzienos, taču ar skreju pret klajumu, lai pupuķis, kas tur barojas, var to redzēt.”

Ar būrīša izvēli veikalos vajadzētu uzmanīties, iesaka ornitologs un viņam piekrīt arī mājas saimnieks. “Citreiz tie ir pat bīstami, un mēs, ornitologi, sakām, lai tādus netirgo. Defekti ir ļoti plašā spektrā – izgatavoti no ļoti plāna materiāla ar gludām sienām, nepiemērotos izmēros un putnam bīstami!”

 

Lakstīgala lapās

Putniem, kas neligzdo dobumos, būrīši ir tukša vieta, tiem vajadzīgi kupli un veci koki, krūmi, gara zāle un pērnās lapas. Egle dārzā ir laba un droša ligzdošanas vieta, kur arī ziemā būs nedaudz siltāka nakšņošana, ko parasti izmanto meža strazdi. Dienā tur var paslēpties pūces, citādi tās apdraud vārnas. Citiem labāk noder krūmi, piemēram, dažādiem ķauķiem, mazāk apdzīvotās vietās – brūnajām čakstēm. Lakstīgalām piemēroti gan krūmi, gan pērnās lapas, jo tās ligzdo arī uz zemes. Pauls smej, ka būtu gatavs ar lapām noklāt vai visu dārzu, ja būtu cerība, ka te ligzdos lakstīgala! Dārzos, kur tās vairs netreļļo, visticamāk, pie vainas ir gan pārlieku rūpīga lapu vākšana rudenī, gan kaķu “faktors”.

Ērtas un drošas ligzdošanas vietas ir biezi saauguši mežvīni, kādi apņēmuši Paula mājokļa žogu. Arī akmeņu vai koku krāvumos mēdz ierīkot ligzdas, piemēram, baltā cielava, akmeņu čakstītes u. c. Šādas vietas patīk kukaiņiem, un sanāk kā divi vienā – mājoklis ar virtuvi, tāpēc laiks pievērsties otrai putnu vajadzībai – barībai.

Par vērtīgu barības vietu visu gadu Viesturs nosauc komposta kaudzi no lapām un citiem dabas atlikumiem. “Tipiski apmeklētāji ir melnie meža strazdi, jo tie meklē barību uz zemes un tāpēc rokas arī pa lapām. Pauls minēja, ka šopavasar viņa pagalmā nolaidusies sloka, kas ir meža putns, bet ceļošanas laikā pilsētās sastopamas diezgan bieži, jo šeit var atrast barību – kukaiņus un kāpurus, kas dzīvo lapās un saknēs.” Viņš iesaka nejaukt kopā vienā komposta kaudzē cilvēku pārtikas un dabas atlikumus un katram ierīkot savu novietni – pārpalikumus no virtuves krāt slēgtā kastē, dabas veltes – vaļējā.

Lai gan par īsi cirptajiem mauriņiem ornitologs nedaudz pasmīkņā, esot jāatzīst, ka vairāki putni, piemēram, mājas strazdi un baltās cielavas, tieši zālienos sev atrod barību. Arī viņa favorīts pupuķis dodot priekšroku koptam mauriņam, taču vēl labāka mielasta vieta ir dobes. Gan piemērota ligzdu vieta, gan barotne ir krietni paaugušas nezāles, kur vasarā var ligzdot ķauķi, bet ziemā to sēklas derēs barībai. Pēdējā laika modes lietu – pļavas zālienu – pilsētās novērtēs ķauķi, lauku apvidos – pļavu čipste, lukstu čakstīte, pēdējai statistiski klājas arvien grūtāk, piebilst Viesturs. Baroties garā zālē nav viegli, taču tā ir drošāka vieta, kur paslēpt ligzdu putniem, kas to ierīko uz zemes.

 

Kā sadalīt ķiršu ražu?

Reiz Viesturam kāds dārzkopju žurnāls, atspoguļojot tematu par putniem kā kaitēkļu apkarotājiem, palūdzis pastāstīt, kā tiem palīdzēt dārzā. Viņš ieteicis pārāk neaizrauties ar kārtību un atstāt uz ziemu ābelēs pa kādam ābolam, nenovākt visus nokaltušos augus ar sēklām, kas būs labs barības avots laikā, kad dabā maz barības un putni tai netiek klāt sniega segas dēļ. Tomēr šajā jautājumā putnu mīļotāju un dārzkopju viedokļi visbiežāk atšķiras, jo ābolu kokā viņi uzlūko kā slimību perēkli.

Kad vasarā nāk ķiršu laiks un ļaudis ar tīkliem klāj kokus, lai no putniem nosargātu ražu, viņš aicina padomāt par kompromisiem. “Ja neaudzējam ogas rūpnieciskiem mērķiem, mums tā ir našķēšanās, bet putniem pirms migrācijas ir ļoti svarīgi straujāk uzaudzēt taukus, tāpēc tie bieži vien no kukaiņiem savā barībā pārslēdzas uz ogām. Putniem pirms garā ceļa ķirši un citas ogas ir daudz svarīgākas nekā cilvēkiem, tāpēc ar savu ražu mums vajadzētu ar tiem padalīties,” iesaka ornitologs. Arī pīlādži ir putniem iecienīta oga, zīdastēm, kas ligzdo taigā un tur pārtiek tikai no odiem, Latvijā sarīko pīlādžu ogu dzīres.

Ar citām acīm viņš aicina palūkoties uz lielajiem, vecajiem kokiem savā dārzā. Skat, ozols ar grumbuļaino mizu, kādu nokaltušu zaru kalpos gan par mājokli, gan barošanās vietu, jo miza pilna ar kukainīšiem, ar kuriem mielojas dzeņi, dzilnas, mizložņas un dzilnīši, ozola zīles notiesās sīļi un arī dzilnīši, dobums derēs par ligzdas vietu kādam, kas nedzīvo būrītī. Savukārt lielās egles čiekurus novērtēs dzeņi, krustknābji u. c.

SAISTĪTIE RAKSTI

Dabā sava vieta ir arī nokaltušiem kokiem vai zariem, ne velti pētnieki saka, ka mirušā kokā dzīvības vairāk nekā dzīvā. “Cilvēkiem tie nepatīk, bet kukaiņi, kas iemitinās mirušos kokos, visbiežāk dzīvos neapdraudēs, jo viņus interesē tieši beigtais koks, tāpēc no tiem nevajag baidīties. Ja kāds koks vai zars nokalst, nozāģējam un aizvācam, bet, ja ir iespēja atstāt, tad dariet to!” dod padomu Viesturs.

Ja nu tomēr tas nešķiet piemērots jūsu dārzam, risinājums ir tā saucamā kukaiņu viesnīca. Pēc kukaiņu pētnieka Voldemāra Spuņģa parauga tādu uzbūvējis arī Pauls un tagad priecājas gan par mitrenēm, sliekām un skudrām, gan vientuļajām bitēm, kas apmetušās koka bluķīšos saurbtajos caurumos. “Putni bites reti kad ēd, taču tās ir dabiskie apputeksnētāji, kas palīdz uzturēt augu daudzveidību un sagādāt sēklas,” piebilst ornitologs. Kur dabas daudzveidība, tur laba dzīve putniem un arī cilvēkiem. Bet putnu treļļi vispār ir nenovērtējami! Viesturam nesen trāpījies kādas mākslinieces, kas zīmē jaukus komiksus par dabu, tvitera ieraksts, kurā viņa padalījusies ar savām sajūtām, izdzirdot maza putniņa “tvīt”, – stress esot kā ar roku atņemts un atkal pārņēmusi sajūta, ka pasaule tomēr ir laba! Izskatās, ka skaņie dziedātāji mums vajadzīgi vairāk nekā mēs viņiem, un ceļš uz labāku pasauli ved arī caur mūsu dārziem.

Kā izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
Stāda gladiolas, liek balstus peonijām, sēj skābenes un garšaugus. Kas darāms dārzā no 23. līdz 30.maijam?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Lasīt citas ziņas
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
Lasītāja jautā: “Kā stādīt gladiolas, lai tās nesagāžas?” Skaidro selekcionārs Laimonis Zaķis
pagatavot ļoti garšīgu kartupeļu biezeni?
Pavasarī apskata jaunos kociņus – vai tos nežņaudz mieti un auklas?
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
“Mums jāizmanto viss iespējamais.” Leiena mudina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai
Rīgas dome: Pašvaldība nevilcināsies nojaukt padomju pieminekli Pārdaugavā
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu beidz ar zaudējumu zviedriem
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Trešdien daudzviet Latvijā uzlīs; valsts austrumos diena būs sausa un vasarīgi silta
Ģimenes ārsts skaidro, kādēļ šogad gripa vēl plosās maijā
Rīgas pašvaldība gatavo lēmumu par LKS plānotā gājiena aizliegšanu
“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Par 100 miljoniem dolāru princis Harijs un Megana Mārkla TV realitātes šovā demonstrēs savu privāto dzīvi
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Tas ir slidens ceļš – uzsēdināt uz pabalstu adatas…” Veldre par sociālā atbalsta plānu
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
“Līdz 2023. gadam viņš būs prom.” Bijušais MI6 vadītājs prognozē, ka Putins līdz gada beigām tiks nosūtīts uz sanatoriju
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
“Man ir izaicinājums šai melei!”: Īlons Masks izdomājis radošu veidu, kā atmaskot sievieti, kas viņu apsūdz seksuālā vardarbībā
No auditorijām uz laukumiem. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas pilsētas pārņēma studentu sports
17:32
Ukrainas izlūkdienests: Līdz gada beigām Ukrainas armija varētu būt Krimā
17:03
Ilgtermiņā karš Ukrainā varētu ietekmēt “Rail Baltica” projektu
16:54