Garās rindas pēc biļetēm Venēcijas mākslas biennāles atklāšanas dienā Venezia Giardini.
Garās rindas pēc biļetēm Venēcijas mākslas biennāles atklāšanas dienā Venezia Giardini.
Foto: Manfred Segerer/IMAGO IMAGES/SCANPIX/LETA

Vai varam būt atbildīgi pret pasauli, kurā dzīvojam 0

No 11. maija līdz 24. novembrim norisinās 58. Venēcijas mākslas biennāle “May we live in interesting times”.

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 128
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Maija sākumā ar vērienīgām ballītēm, atklāšanas runām, ministru klātesamību un arī, protams, grandiozām izstādēm tika atklāta 58. Venēcijas mākslas biennāle, kuras kurators šogad ir mākslas kritiķis, Heivorda galerijas Londonā vadītājs Ralfs Rugovs. Biennāles nosaukumam viņš izvēlējies teicienu “May we live in interesting times” (“Kaut mēs dzīvotu interesantos laikos”), kas cirkulējis britu diplomātu vidū kopš 20. gs. sākuma.

Izvēlētajam nosaukumam nudien kaut kā ir ļoti daudz kopīga arī ar mūsdienām un, kā jau teicienam, piemīt kaut kas no universālas patiesības. Tomēr tā raksturā iezīmējas viegla arogance, ieņemot pozu, kas vēro norises, bet īsti necenšas iedziļināties problemātikā, par kurām tās signalizē, ar zināmu pārākumu noskatoties uz nebūšanām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas, protams, ir mans tulkojums, tikpat labi to varētu arī nolasīt kā ironisku un atjautīgu apstākļu vērojumu, saprotot, ka vēstures norišu attīstības gaita ir komplicēta un ko nu tur daudz “cepties”. Iespējams, tādās megabudžeta izstādēs kā biennāle tāda attieksme arī iederas.

Tomēr, ja paturam prātā, ka esam atbildīgi par to, ko darām un kā tas ietekmē apkārtējo vidi un sabiedrību, tad tāda poza vairāk nolasāma kā augstprātība.

Tāda distancēta skatījuma spilgts piemērs ir biennāles Arsenāla izstādes daļā eksponētais Kristofa Bihela milzīgais bēgļu kuģa vraks – tas pats kuģis, kurš 2015. gadā nogrima ceļā no Lībijas uz Itāliju, traģēdijā ejot bojā simtiem bēgļu, un izmeklētājiem vēl aizvien nav izdevies identificēt šo cilvēku personības. Novietot to Arsenāla piestātnē, kur “smalkās aprindas” klīst no paviljona uz paviljonu, pastarpām atveldzējoties ar glāzi proseko, šķiet liela kļūda no kuratora, kuram bija jāredz konteksts, kurā tiek novietots šāds darbs. Un tādēļ gribas kritiski uzsvērt, ka šī pieeja kopumā arī atspoguļojas Rugova kūrētajā biennāles starptautiskajā izstādē.

Meksikāņu mākslinieces Terēzas Margoles refleksija par vardarbību pie ASV un Meksikas robežas.
Foto: Laura Chiesa/PACIFIC PRESS VIA ZUMA WIRE/SCANPIX/LETA

Kuriozu kabinets

Rugovs par saviem izstādes vektoriem nostatījis pašu mākslu un raksta, ka izstādei kā tādai konkrētas tēmas nav, tā netiecas dalīt, iezīmēt vai kā tamlīdzīgi.

Māksla pati ir tā, kas atklāj visas laika problēmas un jautājumus, kas ietver sabiedrību.

Ar šādu uzstādījumu izstāde vienā lielā tīmeklī savieno bažas par pasaules ekoloģisko un ekonomisko nākotni, dažādas utopijas, distopijas, jautājumus par minoritāšu un mažoritāšu, politiskām un sociālām problēmām.

Tās ir svarīgas tēmas un raksturo šodienas sabiedrības sociālos un ekonomiskos dzīves modeļus, bet, šādi sarindotas Rugova izstādē bez plašāka konteksta, atgādina kuriozu kabinetu, kur selekcionēti dažādi eksemplāri un novietoti viens otram līdzās kā bezpersoniski laikmeta liecinieki.

Tomēr šāda izstādes struktūra lieliski ilustrē to daudzbalsību un viedokļu dažādību, ko piedzīvojam šodienas informācijas laikmetā, kad visi runā reizē un ir vienlīdz būtiski un aktuāli, un var tikt arī nesadzirdēti lielajā masā. Šī iemesla dēļ arī daudzi spēcīgi darbi izstādē zaudē savu izteiksmes potenciālu.

Un, ja atgriežamies pie atbildības, tad, manuprāt, tas aktualizē jautājumu par atbildību pret mākslinieku un viņa darbu. Viss minētais, protams, izceļ arī kaut ko no vispārējām etablētās mākslas pasaules problēmām un Venēcijas biennāles kā tādas. Nevienam nekad nav bijis noslēpums – biennāle ir reprezentējoša skate, kur tiek ieguldīti vērienīgi līdzekļi gan katras individuālas valsts līmenī, gan lielās izstādes sarīkošanas kontekstā.

Māksliniekiem, kuri piedalās, šī ir vienreizēja iespēja un būtisks ieraksts CV, bet droši vien būtu pārskatāmas darbības metodes, kā šie visi elementi savijami kopā līdzsvarā.

Par spīti sarūgtinājumam, ko iezīmēja kopējā kuratoriālā attieksme, izstādēs bija skatāmi vairāki lieliski mākslinieku darbi, kas gan uzstājīgi, gan apcerīgi pārskata pasaules norises laikmetīgās un vēstures perspektīvās. Izstādē piedalās septiņdesmit deviņi mākslinieki un, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, liela daļa pārstāvēta vismaz ar diviem darbiem.

Būtiski arī, ka šoreiz vairākums mākslinieku ir tieši sievietes, kas nav bijis novērojams iepriekšējās biennālēs. Lai arī varētu minēt daudzus darbus, pieminēšu vienu, proti, vācu mākslinieci Hito Staileri, kuras multimediālā instalācija “Šī ir nākotne” (2019) vienlīdz poētiski un kritiski vēršas pret tām realitātēm, kurās dzīvojam šodienas tehnoloģiju laikmetā.

Instalāciju veido daudzi mākslīgā intelekta ekrāni, kas uzbur ainu par “ziedu dārzu”. Katrā no ekrāniem uzzied un novīst kāda puķe, kas patiesībā nemaz realitātē nepastāv, tikai ekrānā, uzdodot jautājumu, vai tehnoloģijas, kas ieņem noteicošu lomu mūsu ikdienā, spēj paredzēt nākotni.

Atbilde ir noliedzoša, jo skaidrs, ka viss reiz ies bojā, un tas ir neizbēgami.

Darbam ir gana plaša konotācija un uz tā estētiku varam raudzīties atšķirīgi, tomēr Venēcijas biennāles spožumā un postā tas likās kā trāpīga piezīme tiem “interesantajiem” laikiem, par kuriem runā kurators Ralfs Rugovs.

Fragments no Romana Stancaka instalācijas Polijas paviljonā.
Foto: Giuseppe Cottini/IMAGO IMAGES/SCANPIX/LETA

Baltija

Ja tagad pievēršamies nacionālajiem paviljoniem, tad noteikti iepriecinoša ziņa bija un ir Lietuvas paviljonam un tā mākslinieču un kuratoru komandai (Līna Lapelīte, Rugile Barzdžiukaite, Vaiva Grainite, Lučija Pjetrojusti) piešķirtā “Zelta lauva”. Lietuva jau iepriekš saņēmusi dažas “lauviņas” un atzinības rakstus, tomēr zelts tai ir liels notikums.

“Saule un jūra (Marina)” ir performatīva opera/iestudējums, kas izvērš klimata pārmaiņu un rasisma tēmu pasaulē. Diemžēl man personīgi neveicās ar tikšanu paviljonā. Devos turp četras reizes, bet iespaidīgo rindu, viltus trauksmes par paviljonā it kā ievietotu spridzekli dēļ un saistībā ar nākamās dienas tehniskajām ķibelēm paviljonā man performanci neizdevās noskatīties, tādēļ no plašākas tā komentēšanas šobrīd jāatturas.

Varētu ironizēt un teikt, ka – te tev nu bija: kaut mēs dzīvotu interesantos laikos. Ar vēlmi apskatīt viena Venēcijas paviljona izstādi piedzīvoju visas tās nesakarības, ko iezīmē mūsdienu nervozais laikmets: cilvēku pūļi, terorisma draudi un vilšanās, ko sagādā tehnoloģijas, lai cik attīstītas tās būtu.

Noslēgumam jāatzīmē arī Latvijas paviljons, kuru šogad pārstāv Parīzē dzīvojošā Daiga Grantiņa un viņas instalācija “Saules Suns”, kuratori Inga Lāce un Valentins Klimašausks.

Grantiņas skulpturālā instalācija jutekliskā un apcerīgā veidā domā par matēriju, gaismu un to attiecībām.

Par viņas “instrumentiem” izziņas procesā kalpo visdažādākie materiāli – papīrs, plastmasa, metāla caurules un tā tālāk –, un, savīti vienā kopīgā instalācijas organismā, tie skatītāja aci vērš gan uz detaļām, gan kopumu. Ieteikums tiem, kas vēl dosies apskatīt izstādi, ļauties iztēlei!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 128
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 97
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gaidīs līdz morgos būs pārslodze?”, “Drīz nebūs neviena seniora!”, “Divreiz trakāk kā Itālijā!” – soctīklotāji par kovida upuru rekordu 62
2 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords 119
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija pārbaudīs izskanējušo informāciju par Cimdaram, iespējams, viltoto Covid-19 sertifikātu 8
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pēcpusdienā gaiss iesils līdz +15 grādiem. Laika prognoze piektdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 47
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Kauņas slaktiņš” – cilvēku upuru skaita ziņā traģiskākais notikums visā holokausta vēsturē Lietuvā
16:32
GN
Gints Narogs
Ziņas
Sporta apavi uz nagliņas: Melbārdis veselības problēmu dēļ nolēmis likt punktu sportista karjerai 1
15:38
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dabas stihija Sicīlijas pilsētas ielas pārvērš mežonīgās upēs 1
15:35
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 43
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 125
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja par amatpersonu algu pieaugumu: Tas ir politiķu nihilisms pret sabiedrību! 19
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
3 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 128
9 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 97
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 5
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Līdzdzīvotāji, kas runā dejas valodā.” Intervija ar kustību māksliniekiem Elīnu un Rūdolfu Geidiņiem
3 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Neizmet miziņas! Vienkāršs veids, kā no mandarīnu mizām izgatavot dabīgu aromātu
2 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kā izjūtat mājsēdes ierobežojumus? 37
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš jutās bezpalīdzīgs….”: princis Harijs esot bijis panikā, uzzinot, ka vecmāmiņa Elizabete II atrodas slimnīcā 11
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Elvi” komercdirektore: “Lidl” darbība noteikti ieviesīs korekcijas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 18
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 63
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
19 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
17 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 337
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 71
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. The Ludvig atgriezies mūzikā ar jaunu vārdu un brīnišķīgu dziesmu 3
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 144
1 diena