Skolām joprojām trūkst skaidru krīzes vadlīniju: atbildība tiek pārlikta no vienas puses uz otru 0
Pēc nesenajām drošības situācijām Latgalē aktualizējušies jautājumi par to, cik gatavas ārkārtas situācijām patiesībā ir Latvijas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes. Kā TV24 raidījumā “Dienas personība” atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji un Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns, praksē joprojām trūkst vienotu un skaidru vadlīniju.
Arodbiedrība norāda, ka normatīvie akti un Ministru kabineta noteikumi pastāv, taču reālā situācija dažādās pašvaldībās un skolās būtiski atšķiras. Tāpēc no valsts līmeņa tiek sagaidītas skaidrākas bāzes vadlīnijas par rīcību krīzes situācijās.
Diskusijā izskanēja bažas, ka pēc nesenajiem notikumiem Latgalē iesaistītās puses bieži mēģinājušas atbildību pārlikt cita uz citu – starp pašvaldībām, civilās aizsardzības speciālistiem, drošības jomu un ministriju.
Arodbiedrība uzskata, ka nepieciešams skaidri definēt, kurš konkrētās situācijās pieņem gala lēmumus un komunicē ar skolām, vecākiem un sabiedrību. Tika minēti arī praktiski jautājumi – kura skola vai pirmsskola krīzes situācijā turpina darbu, kā tiek informēti vecāki un vai bērniem un skolēniem iepriekš ir izskaidrota rīcība apdraudējuma gadījumā.
Savukārt Rūdolfs Kalvāns atzina, ka izaicinājumi pastāv, tomēr uzsvēra arī pašvaldību atbildību un spēju rīkoties patstāvīgi.
Viņš norādīja, ka ministrija kopā ar VUGD plāno izstrādāt centrālās rekomendācijas un vadlīnijas, tomēr pašvaldībām neesot jāgaida detalizēti norādījumi no Rīgas, lai sakārtotu savus rīcības algoritmus.
Kalvāns uzsvēra, ka pašvaldībās jau šobrīd ir pietiekami kompetentas komandas – civilās aizsardzības komisijas, administrācijas un citi speciālisti, kas var organizēt komunikāciju un rīcību krīzes situācijās.
Vienlaikus viņš atzina, ka īpaši sarežģīta situācija ir pirmsskolu sektorā. Tur joprojām pastāv neskaidrības par kritiskā personāla nodrošināšanu, operatīvo dienestu darbinieku bērnu aprūpi un darba tiesību jautājumiem.
Pēc Kalvāna teiktā, tieši šajā jomā vēl nepieciešams papildu darbs valsts līmenī, jo līdz galam skaidru atbilžu pagaidām neesot.
Ministrija tuvākajā laikā plāno izstrādāt kopējās vadlīnijas un sākt aktīvāku komunikāciju ar pašvaldībām par rīcību ārkārtas situācijās.
