“Apvienotā saraksta” pārstāvji Uldis Pīlēns (no kreisās), Uldis Sesks un Edvards Smiltēns, gaidot kārtējo tikšanos ar “Jauno Vienotību”.
“Apvienotā saraksta” pārstāvji Uldis Pīlēns (no kreisās), Uldis Sesks un Edvards Smiltēns, gaidot kārtējo tikšanos ar “Jauno Vienotību”.
Foto: Zane Bitere/LETA

Valdības veidotājiem jārāpjas ārā no ierakumiem: “Tas būtu apkaunojums mums visiem, ja šajos apstākļos mēs nespētu vienoties” 98

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku 7
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus 73
Lasīt citas ziņas

Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars ceturtdien pēc tikšanās ar “Jauno Vienotību” un valdības veidotāju Krišjāni Kariņu aicināja abus partnerus – “Jauno Vienotību” un “Apvienoto” sarakstu” – “nerakt dziļāk ierakumus, no kuriem nevar izrāpties, jo nebūtu labi sakašķēties tā, ka pēc tam ir grūti kopā strādāt”.

Viņaprāt, 14. Saeimā nevar izveidot koalīciju, kurā nebūtu kāds no šiem trim politiskajiem spēkiem. Nacionālā apvienība saprot gan “Jauno Vienotību”, kas vēlas vispirms vienoties par amatu sadalījumu, gan “Apvienoto sarakstu”, kura pārstāvji grib pārliecināties par starpministriju sadarbības modeli un vienoties par deklarāciju. “Taču tas būtu apkaunojums mums visiem, ja šajos apstākļos mēs nespētu vienoties,” piebilda R. Dzintars.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nacionālās apvienības (NA) līderis piekrīt “JV”, ka deklarāciju rakstīt ir vieglāk, ja ir vienošanās par amatiem. Tāpat NA ar izpratni vērtē “Apvienotā saraksta” (“AS”) satraukumu par nozaru spēju savstarpēji sastrādāties.

“Taču tagad visiem vajadzētu noskaitīt līdz desmit, jo mums ir jāiet uz priekšu, lai visas puses justos drošas par iespējām īstenot savu politiku,” piebilda R. Dzintars. NA pēdējās nedēļās no koalīcijas veidotājiem izskatās vislabāk, jo tā vismaz publiski ir “atbloķējusies” no “Apvienotā saraksta”, ar kuru kopā panāca “Progresīvo” izslēgšanu no sabiedroto loka, un ir piekritusi arī tai piedāvātajiem ministru portfeļiem.

Ilze Indriksone (NA) medijiem vairākkārt ir teikusi, ka, protams, arī NA nav pilnībā apmierināta, jo vēlējās turpināt darbu visās nozarēs, kuras tai ir tagad (zemkopība ir iedalīta “AS”). Taču NA apzinās, ka valdības veidošanā politiskajiem spēkiem ir jābūt gataviem kompromisiem.

Kariņš esot nedaudz optimists

K. Kariņš pēc abu partiju tikšanās ceturtdien kārtējo reizi uzteica NA, ar kuru “JV” ir ilgstoši strādājusi kopā, un “mēs viens otru labi saprotam”. Viņš apgalvoja, ka ir pasniedzis roku “Apvienotajam sarakstam” un ir gatavs sarunām, ja ir vēl kādas neskaidrības.

Taču piektdien K. Kariņš sagaida skaidru atbildi no “AS”, vai politiskais spēks piekrīt piedāvātajam amatu sadalījumam un var turpināties darbs pie valdības deklarācijas. “”Apvienotajam sarakstam” ir jāsaka skaidrs “jā” vai “nē”. Ja atbilde ir “nē”, tad process būs apstājies, bet esmu allaž nedaudz optimists,” teica K. Kariņš.

Aizvadītā valdības veidošanas nedēļa ir pagājusi sabiedrībai grūti uztveramos strīdos par procedūras jautājumiem, kādā secībā kam ir jānotiek – vai vispirms jāvienojas par ministriju sadalījumu, lai pēc tam potenciālie ministru kandidāti vadītu nozaru darba grupas, vai vispirms ir jāraksta valdības deklarācija, lai redzētu, vai partijas šajās nozarēs var īstenot savu pro­grammu un tām būs nepieciešamais finansējums.

“JV” vēlas programmu rakstīt 14 darba grupās, kas atbilst ministriju skaitam, savukārt “AS” grib vispirms izrunāties par “pieciem lielajiem nozaru blokiem”. Ceturtdien vēl nevarēja nojaust, ko “AS” atbildēs K. Kariņam, bet bija noprotams, ka “AS” centīsies pamatot, kāpēc vispirms jānoskaidro, kāda būs “fiskālā telpa un ekonomiskās pro­gnozes”. Taču skaidru atbildi, vai piekrīt uzņemties atbildību par Iekšlietu, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Veselības ministriju, “AS” varētu nesniegt.

“AS” interesējas par savām ministrijām

Tajā pašā laikā ir zināms, ka “AS” apkopo informāciju par šajās nozarēs notiekošo, un te palīdzīgu roku sniedzot K. Kariņa līdzšinējie partneri no “Attīstībai/Par”, kas vada trīs no šīm jomām – arī Veselības ministriju. “AS” līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka “mēs mēģinām iegūt objektīvu informāciju par vairākām nozarēm, bet mums nav jāatklāj informācijas avots, kamēr mēs šo informāciju neizmantojam”.

Nojaušams, ka “AS” nav veselības ministra kandidāta, jo Ilze Ortveina, kas pārstāv nozari, no 2. vietas kandidātu sarakstā ir noslīdējusi uz 9. vietu, kas nozīmē, ka viņa nekvalificējas pēc K. Kariņa nosauktajiem kritērijiem, ka valdībā var būt tikai Saeimā ievēlētie.

“JV” ir lēmusi amatam valdībā virzīt tikai tos, kuri guvuši uzticību Saeimas vēlēšanās, un citām partijām rekomendējot rīkoties tāpat. Taču “JV” arī apzinoties, ka citiem spēkiem ir mazāka pārstāvniecība Saeimā, tāpēc viņi varot arī izvēlēties profesionālus cilvēkus, kas nav kandidējuši vēlēšanās, piemēram, no Ulda Pīlēna vadītās biedrības.

Nozaru sadalījums sajauca kārtis arī tādā ziņā, ka “AS” tagad ir vairāki cilvēki, kurus bija plānots virzīt darbam valdībā, bet viņiem piemērotas ministrijas atdotas citiem – piemēram, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa varētu vadīt Izglītības un zinātnes ministriju vai būt tās parlamentārais sekretārs, tāpat Andris Kulbergs varētu strādāt vienā vai otrā amatā Satiksmes ministrijā.

Kad pirms nedēļas K. Kariņš nolika partneriem priekšā nozaru sadalījumu, tas esot bijis pārsteigums arī Nacionālajai apvienībai, liecina pastarpināti iegūta informācija. Taču uz NA pārstāvju jautājumu, vai ir iespējama saruna par šo sadalījumu, izvērtējot iespēju partijām savstarpēji samainīties posteņiem, K. Kariņš esot stingri pateicis “nē”. Viņš nav sniedzis skaidrojumu, kāpēc ministrijas ir sadalītas tieši tā.

Var tikai nojaust, ka K. Kariņš, redzot “AS” pastiprinātu interesi par Satiksmes ministriju, nejutās drošs, vai partneriem nav kādas neafišētas intereses. Taču “AS” politiķi vairāk ir runājuši par veselības nozares vadību, kurai “JV” esot vairāki piemēroti kandidāti, veselības ministram arī būtu vieglāk strādāt, ja viņš būtu no tās pašas partijas, no kuras ir finanšu ministrs un premjers.

Kariņa ultimāts Pīlēnam

Nedēļas sākumā “JV” paziņoja, ka aicina “AS” nomainīt sarunu vedēju Uldi Pīlēnu, jo viņš nav nevienā partijā, nav ievēlēts Saeimā un, šķiet, ka neplāno arī strādāt valdībā. K. Kariņš vēlas, lai sarunas vadītu viens no “AS” līdzpriekšsēdētājiem – Edvards Smiltēns vai Edgars Tavars –, kuri parakstīja memorandu. Māris Kučinskis (“AS”) iepriekš “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka apvienību veidojošās partijas ir pilnvarojušas U. Pīlēnu vadīt sarunas ar partneriem – viņš vada biedrību, no kuras Saeimā ir ievēlēti vairāki deputāti.

“AS” negatavojas pakļauties šai K. Kariņa prasībai. Tas, ko valdības veidotājs nepasaka, iespējams, saistīts ar to, ka U. Pīlēns ir viens no redzamākajiem Latvijas uzņēmējiem, kuram varētu būt savas intereses. Ja viņš piedalītos koalīcijas sanāksmēs, tad tā būtu priekšrocība attiecībā pret citiem uzņēmējiem. “AS” pārstāvji savukārt norāda, ka U. Pīlēns nav aktīvs valdes loceklis nevienā uzņēmumā, viņu neinteresējot valsts pasūtījumi.

Jau rakstīts, ka arī “AS” politiķi neformāli ir atzinuši, ka daudz komfortablāk kā līdzvērtīgi partneri jutušies sarunās, kuras vadījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Koleģiālu attieksmi esot saņēmuši arī no Arvila Ašeradena un Evikas Siliņas, kura bijusi ar mieru runāt par pieciem lielajiem blokiem, bet tad K. Kariņš viņu esot pārtraucis un pārņēmis iniciatīvu savās rokās. E. Tavars atzina, ka “JV” ir vairāki politiķi, ar kuriem ir viegli strādāt kopā. “Taču mēs nejaucamies partijas iekšējās lietās un nediktējam, kuram jābūt “JV” sarunu vedējam. Tāpat neviens nevar mums norādīt, kuram no mūsu puses būtu jāvada sarunas,” teica E. Tavars.

SAISTĪTIE RAKSTI

Drīz paies divas nedēļas pēc 14. Saeimas sanākšanas, bet tā vēl nav izveidojusi komisijas un nav sākusi strādāt. To nav iespējams izdarīt, kamēr nav vienošanās par amatiem valdībā. Saeimas sekretārs Armands Krauze (ZZS) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka nākamajā nedēļā ir plānots sasaukt Saeimas prezidija sēdi un arī Saeimas sēdi, bet precīzs laiks vēl neesot zināms. Kā Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs A. Krauze atzina, ka komisijas vieglāk veidot tad, kad ir zināms, kuri deputāti strādās valdībā.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām esot bijusi situācija, ka Saeima sāka strādāt, bet vienošanās par koalīciju vēl nebija, un tad nācies vēlāk pārvēlēt vairākus komisiju priekšsēdētājus. Kamēr nav izveidotas komisijas, Saeima nevar sākt skatīt likumus – tajā skaitā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas nepieciešami jauna amata izveidei valdībā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Nenokārtojot obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, Krievijas pilsoņus varēs arī piespiedu kārtā nogādāt uz robežu
Lasīt citas ziņas
Brīvprātīgajiem Valsts aizsardzības dienesta beidzējiem valsts varētu apmaksāt studijas. Cik cilvēku ik gadu izvēlētos šo piedāvājumu?
Latgalē kāds “veikls” policists par samaksu iedzīvotājiem nodrošinājis piekļuvi aizliegtām TV programmām
“Zītari LZ” apgalvo, ka atkāpšanās no NBS līguma uzņēmumam draud ar 1,1 miljona eiro līgumsodu
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Centrāltirgus paviljoniem un kanālmalai steidzami nepieciešami būtiski ieguldījumi
23:11
Juris Lorencs: Atmiņas ir dzīvas, tās mainās līdzi laikam, un katra paaudze pagātni uzver citādi
22:40
Volgogradas “iniciatīvu grupa” vēlas pilsētai veco nosaukumu – Staļingrada
22:06
FOTO. “Grīdas lupata uz galvas!” Elīna Didrihsone tiek pie “sirmiem matiem”, vīrs un fani pamatīgi izbrīnīti
FOTO, VIDEO. Izskatīgā latviešu aktrise Lelde Dreimane pastāsta, kāpēc izlēma piedalīties erotiskā fotosesijā vīriešu žurnālā
Austrālija tik ļoti mīl savus ķengurus, ka ikgadējā kvota to izšaušanai ir – daudzi miljoni
“Normālais” stereotips par darbiniekiem – vecums. Kvalifikācija ir, pieredze ir un ir cilvēkam gadi.. Vai pieņemt jaunāko?
Nenokārtojot obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, Krievijas pilsoņus varēs arī piespiedu kārtā nogādāt uz robežu
Latvijas vēsture skolās – pabērna lomā? Par ārvalstīm skolēniem veidojas priekšstats no filmām un “Youtube”, bet par procesiem Latvijā..
Māris Antonevičs: Psiholoģiskie ieroči strādā, bet ir blefs. Putina vājprāts ar gatavību sarīkot trešo pasaules karu ir uzspēlēts
FOTO. Jaunais “Škoda Vagonka” elektrovilciens kritis grafiti zīmētāju nežēlastībā
Parīzē darbu atsāk atkritumu savācēji. Pilsētās ielās esošo atkritumu svars esot pielīdzināms Eifeļa tornim
Skotijas jaunais premjers, musulmanis Humza Jusufs, nodevis amata zvērestu
“Air Baltic” iegādājies elektroautomašīnas 100 000 eiro vērtībā katru; ministrs pieprasīs skaidrojumu
Ašeradens: Ar esošajiem nodokļiem nepietiek visām vajadzībām; pārvērtēsism visus 14 nodokļus
“Apgalvojumi par aplokšņu algu izmaksām man šķiet absurdi”. Plaude-Rēlingere noliedz apsūdzību krimināllietā
Latvijai strauji tuvojas nokrišņu zona – valsts lielāko daļu pārklās sniegs
VIDEO. Latvijas futbola fani satricina tribīnes Velsā
Medijs: “Wizards” pārrunā ar Porziņģi ilgtermiņa līgumu. Kādas ir nākamās opcijas un līguma summas?
Publicists: Kariņš ir persona, kas nekad ne par ko neuzņemas atbildību
Valsts Valodas centrs īpašā akcijā apbalvo kvalitatīvas latviešu valodas laureātus masu mediju nozarē
Avdijivkā krievu karaspēks pielietojis gāzes granātas, kuru izmantošanu aizliedz konvencija
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Somija soļa attālumā no NATO: robeža ar Krieviju kļūs teju divreiz garāka
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Ķīna piedāvā Putinam bloķēt “YouTube” Krievijā
Juris Lorencs: Atmiņas ir dzīvas, tās mainās līdzi laikam, un katra paaudze pagātni uzver citādi
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā