Valdības veidotājiem jārāpjas ārā no ierakumiem: “Tas būtu apkaunojums mums visiem, ja šajos apstākļos mēs nespētu vienoties” 98
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars ceturtdien pēc tikšanās ar “Jauno Vienotību” un valdības veidotāju Krišjāni Kariņu aicināja abus partnerus – “Jauno Vienotību” un “Apvienoto” sarakstu” – “nerakt dziļāk ierakumus, no kuriem nevar izrāpties, jo nebūtu labi sakašķēties tā, ka pēc tam ir grūti kopā strādāt”.
Viņaprāt, 14. Saeimā nevar izveidot koalīciju, kurā nebūtu kāds no šiem trim politiskajiem spēkiem. Nacionālā apvienība saprot gan “Jauno Vienotību”, kas vēlas vispirms vienoties par amatu sadalījumu, gan “Apvienoto sarakstu”, kura pārstāvji grib pārliecināties par starpministriju sadarbības modeli un vienoties par deklarāciju. “Taču tas būtu apkaunojums mums visiem, ja šajos apstākļos mēs nespētu vienoties,” piebilda R. Dzintars.
Nacionālās apvienības (NA) līderis piekrīt “JV”, ka deklarāciju rakstīt ir vieglāk, ja ir vienošanās par amatiem. Tāpat NA ar izpratni vērtē “Apvienotā saraksta” (“AS”) satraukumu par nozaru spēju savstarpēji sastrādāties.
“Taču tagad visiem vajadzētu noskaitīt līdz desmit, jo mums ir jāiet uz priekšu, lai visas puses justos drošas par iespējām īstenot savu politiku,” piebilda R. Dzintars. NA pēdējās nedēļās no koalīcijas veidotājiem izskatās vislabāk, jo tā vismaz publiski ir “atbloķējusies” no “Apvienotā saraksta”, ar kuru kopā panāca “Progresīvo” izslēgšanu no sabiedroto loka, un ir piekritusi arī tai piedāvātajiem ministru portfeļiem.
Ilze Indriksone (NA) medijiem vairākkārt ir teikusi, ka, protams, arī NA nav pilnībā apmierināta, jo vēlējās turpināt darbu visās nozarēs, kuras tai ir tagad (zemkopība ir iedalīta “AS”). Taču NA apzinās, ka valdības veidošanā politiskajiem spēkiem ir jābūt gataviem kompromisiem.
Kariņš esot nedaudz optimists
K. Kariņš pēc abu partiju tikšanās ceturtdien kārtējo reizi uzteica NA, ar kuru “JV” ir ilgstoši strādājusi kopā, un “mēs viens otru labi saprotam”. Viņš apgalvoja, ka ir pasniedzis roku “Apvienotajam sarakstam” un ir gatavs sarunām, ja ir vēl kādas neskaidrības.
Taču piektdien K. Kariņš sagaida skaidru atbildi no “AS”, vai politiskais spēks piekrīt piedāvātajam amatu sadalījumam un var turpināties darbs pie valdības deklarācijas. “”Apvienotajam sarakstam” ir jāsaka skaidrs “jā” vai “nē”. Ja atbilde ir “nē”, tad process būs apstājies, bet esmu allaž nedaudz optimists,” teica K. Kariņš.
Aizvadītā valdības veidošanas nedēļa ir pagājusi sabiedrībai grūti uztveramos strīdos par procedūras jautājumiem, kādā secībā kam ir jānotiek – vai vispirms jāvienojas par ministriju sadalījumu, lai pēc tam potenciālie ministru kandidāti vadītu nozaru darba grupas, vai vispirms ir jāraksta valdības deklarācija, lai redzētu, vai partijas šajās nozarēs var īstenot savu programmu un tām būs nepieciešamais finansējums.
“JV” vēlas programmu rakstīt 14 darba grupās, kas atbilst ministriju skaitam, savukārt “AS” grib vispirms izrunāties par “pieciem lielajiem nozaru blokiem”. Ceturtdien vēl nevarēja nojaust, ko “AS” atbildēs K. Kariņam, bet bija noprotams, ka “AS” centīsies pamatot, kāpēc vispirms jānoskaidro, kāda būs “fiskālā telpa un ekonomiskās prognozes”. Taču skaidru atbildi, vai piekrīt uzņemties atbildību par Iekšlietu, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Veselības ministriju, “AS” varētu nesniegt.
“AS” interesējas par savām ministrijām
Tajā pašā laikā ir zināms, ka “AS” apkopo informāciju par šajās nozarēs notiekošo, un te palīdzīgu roku sniedzot K. Kariņa līdzšinējie partneri no “Attīstībai/Par”, kas vada trīs no šīm jomām – arī Veselības ministriju. “AS” līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka “mēs mēģinām iegūt objektīvu informāciju par vairākām nozarēm, bet mums nav jāatklāj informācijas avots, kamēr mēs šo informāciju neizmantojam”.
Nojaušams, ka “AS” nav veselības ministra kandidāta, jo Ilze Ortveina, kas pārstāv nozari, no 2. vietas kandidātu sarakstā ir noslīdējusi uz 9. vietu, kas nozīmē, ka viņa nekvalificējas pēc K. Kariņa nosauktajiem kritērijiem, ka valdībā var būt tikai Saeimā ievēlētie.
“JV” ir lēmusi amatam valdībā virzīt tikai tos, kuri guvuši uzticību Saeimas vēlēšanās, un citām partijām rekomendējot rīkoties tāpat. Taču “JV” arī apzinoties, ka citiem spēkiem ir mazāka pārstāvniecība Saeimā, tāpēc viņi varot arī izvēlēties profesionālus cilvēkus, kas nav kandidējuši vēlēšanās, piemēram, no Ulda Pīlēna vadītās biedrības.
Nozaru sadalījums sajauca kārtis arī tādā ziņā, ka “AS” tagad ir vairāki cilvēki, kurus bija plānots virzīt darbam valdībā, bet viņiem piemērotas ministrijas atdotas citiem – piemēram, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa varētu vadīt Izglītības un zinātnes ministriju vai būt tās parlamentārais sekretārs, tāpat Andris Kulbergs varētu strādāt vienā vai otrā amatā Satiksmes ministrijā.
Kad pirms nedēļas K. Kariņš nolika partneriem priekšā nozaru sadalījumu, tas esot bijis pārsteigums arī Nacionālajai apvienībai, liecina pastarpināti iegūta informācija. Taču uz NA pārstāvju jautājumu, vai ir iespējama saruna par šo sadalījumu, izvērtējot iespēju partijām savstarpēji samainīties posteņiem, K. Kariņš esot stingri pateicis “nē”. Viņš nav sniedzis skaidrojumu, kāpēc ministrijas ir sadalītas tieši tā.
Var tikai nojaust, ka K. Kariņš, redzot “AS” pastiprinātu interesi par Satiksmes ministriju, nejutās drošs, vai partneriem nav kādas neafišētas intereses. Taču “AS” politiķi vairāk ir runājuši par veselības nozares vadību, kurai “JV” esot vairāki piemēroti kandidāti, veselības ministram arī būtu vieglāk strādāt, ja viņš būtu no tās pašas partijas, no kuras ir finanšu ministrs un premjers.
Kariņa ultimāts Pīlēnam
Nedēļas sākumā “JV” paziņoja, ka aicina “AS” nomainīt sarunu vedēju Uldi Pīlēnu, jo viņš nav nevienā partijā, nav ievēlēts Saeimā un, šķiet, ka neplāno arī strādāt valdībā. K. Kariņš vēlas, lai sarunas vadītu viens no “AS” līdzpriekšsēdētājiem – Edvards Smiltēns vai Edgars Tavars –, kuri parakstīja memorandu. Māris Kučinskis (“AS”) iepriekš “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka apvienību veidojošās partijas ir pilnvarojušas U. Pīlēnu vadīt sarunas ar partneriem – viņš vada biedrību, no kuras Saeimā ir ievēlēti vairāki deputāti.
“AS” negatavojas pakļauties šai K. Kariņa prasībai. Tas, ko valdības veidotājs nepasaka, iespējams, saistīts ar to, ka U. Pīlēns ir viens no redzamākajiem Latvijas uzņēmējiem, kuram varētu būt savas intereses. Ja viņš piedalītos koalīcijas sanāksmēs, tad tā būtu priekšrocība attiecībā pret citiem uzņēmējiem. “AS” pārstāvji savukārt norāda, ka U. Pīlēns nav aktīvs valdes loceklis nevienā uzņēmumā, viņu neinteresējot valsts pasūtījumi.
Jau rakstīts, ka arī “AS” politiķi neformāli ir atzinuši, ka daudz komfortablāk kā līdzvērtīgi partneri jutušies sarunās, kuras vadījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Koleģiālu attieksmi esot saņēmuši arī no Arvila Ašeradena un Evikas Siliņas, kura bijusi ar mieru runāt par pieciem lielajiem blokiem, bet tad K. Kariņš viņu esot pārtraucis un pārņēmis iniciatīvu savās rokās. E. Tavars atzina, ka “JV” ir vairāki politiķi, ar kuriem ir viegli strādāt kopā. “Taču mēs nejaucamies partijas iekšējās lietās un nediktējam, kuram jābūt “JV” sarunu vedējam. Tāpat neviens nevar mums norādīt, kuram no mūsu puses būtu jāvada sarunas,” teica E. Tavars.
Drīz paies divas nedēļas pēc 14. Saeimas sanākšanas, bet tā vēl nav izveidojusi komisijas un nav sākusi strādāt. To nav iespējams izdarīt, kamēr nav vienošanās par amatiem valdībā. Saeimas sekretārs Armands Krauze (ZZS) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka nākamajā nedēļā ir plānots sasaukt Saeimas prezidija sēdi un arī Saeimas sēdi, bet precīzs laiks vēl neesot zināms. Kā Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs A. Krauze atzina, ka komisijas vieglāk veidot tad, kad ir zināms, kuri deputāti strādās valdībā.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām esot bijusi situācija, ka Saeima sāka strādāt, bet vienošanās par koalīciju vēl nebija, un tad nācies vēlāk pārvēlēt vairākus komisiju priekšsēdētājus. Kamēr nav izveidotas komisijas, Saeima nevar sākt skatīt likumus – tajā skaitā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas nepieciešami jauna amata izveidei valdībā.
