“Gāze ir identiskā cenā kā pirms kara, bet “Rīgas Siltums” paceļ tarifu!” Kulbergs norāda uz bardaku, kas notiek Latvijā 7
“Rīgas siltums” pēc paziņojuma, ka par apkuri šoziem rīdziniekiem būs jāmaksā, saņēmuši pārmetumus, ir izveidota speciāla parlamentārās izmeklēšanas komisija, par kuras priekšsēdētāju ceturtdien ievēlēts Andris Kulbergs (AS). Viņš sociālajos tīklos šobrīd dalās savos novērojumos un uzdod svarīgus jautājumus.
“Ir fascinējoši klausīties “Progresivie” argumentos par “Rīgas Siltums” sadārdzinājuma vaininieku = dārgā, sliktā, ļaunā gāze, kas ir pie vainas augstājam Rīgas siltuma tarifam Baltijā.
Ja mēs paskatāmies skaitļos, tad redzam, ka šobrīd gāze ir gandrīz identiskā cenā kā tieši pirms kara – 29,26€/ MWh (TTF birža), kas ir ļoti tālu, kad 2025. gada janvārī gāzes cena bija 45.07 februārī gāzes cena bija 48.13 , martā 50.71.
Tagad tā ir kritusies uz 29.26, bet RS vajag paaugstināt tarifu salīdzinot ar pagājušo ziemu?!
Tieši kur ir pamatojums dārgajai gāzei? Šis tikai parāda, ka RS tarifa kāpumam saistības ar gāzes cenu nav.
PRO sludina, ka gāze ir slikta, no tās ir jāatsakās (tieši tas ir ierakstīts Rīgas Domes enerģētikas stratēģijā – no 2028.g. atteikties 100% no gāzes siltumapgādē!
Gāzi patlaban izmanto ap 320 000 mājsaimniecības Latvijā. Ja valdība uzskata, ka no gāzes lietošanas ir jāatsakās enerģētikā, tad tas jādara plānveidīgi. Nevis liekot “Latvenergo” ražot elektrību, liekot “Conexusam” investēt Inčukalna krātuvē, liekot “GASO” uzturēt gāzes sadales sistēmu, bet tai pašā laikā pļāpājot par gāzes lietošanas pārtraukšanu. Nu laikam tas tomēr nav iespējams vismaz tuvākajos 15-20 gadus.
Rīgas siltumapgāde jau nav tikai Rīgas jautājums. Tā ir ciešā tandēmā ar valsts energoapgādi. Jo tieši Rīgā ražo un patērē elektroenerģiju, Rīgā (TECos) patērē vairāk kā 50% no visas Latvijas dabasgāzes patēriņa, Rīgā patērē 50% no visas Latvijas centralizētā siltuma.
Jāsaprot kā Rīgas atteikšanās no dabasgāzes lietošanas ietekmēs gāziniekus un iedzīvotāju maksājumu par gāzi plītīm (joprojām ir 340 000 gāzes plīts klienti) un sadzīvē, kā varēs nobalansēt elektroenerģijas tirgu bez TEC (jums ir alternatīvi piedāvājumi).
Cepurītis atkārtoti norāda uz slikto, ļauno gāzi un visu Rīgas Siltumu vēlas nosegt ar šķeldas biomasu. Tikai šeit pazūd jebkāda loģika, jo kurinot ar šķeldu nekur nepazūd gāzes dedzināšana – TEC darbojas šā vai tā 50% no laika elektrotīkla balansēšanā un automātiski ražo siltumu, kuru ir spiest izmest atmosfērā.
Visas Ziemeļvalstu, Baltijas lielās pilsētas ir attīstījušas koģenerāciju no visiem pieejamajiem resursiem- šķeldas, gāzes, atkritumiem, no jebkura kurināma. Jo tas ir vienīgais ceļš uz lētu siltumu.
Mēs esam sabūvējuši “dumjās” katlu mājas, kas muļķīgi sadedzina kurināmo.
Pats “Rīgas Siltums” tā dara ar Rīgas Bio Enerģijas staciju, kuras jauda ir 54% laba krasta katlumājām. Vai mēs zinām ko tādu ko nezin kaimiņi, Skandināvija? Esam gudrāki?
Šķelda nav labs lielpilsētas risinājums – nebojājam situāciju reģioniem, kur tā ir vajadzīga (dēļ Rīgas šķeldas cena ir pacēlusies reģioniem par 2-3€).
Šķelda ir milzu krāpniecības un korupcijas iespēja, ko apliecina arī RS darbinieki, kur notiek manipulācijas ar rādītājiem: laboratorijas dati, mitruma mērījumi, svars, radiācijas elements = RS ir nepietiekama kontrole – viņi to nespēj.
Ja kādam no jums liekas, ka šķeldā izmanto zariņus un atlikumus – nē -tur iet lietderīgā koksne = baļķi = jo no LVM saņem pretvalstiskas atlaides pret tirgu.
Katra diena, kad tika izmests TEC atlikumsiltums nozīme 28 lielās fūres pilnas ar šķeldu, kas tika vestas pāri visai Latvijai, slogota satiksme, dzenāta mežrehnika, nocirsti aptuveni 190 lieli koki.
Par to visu tika nevajadzīgi maksāts un postīta daba! Vai šāda ir PRO politika piesārņot dabu un nelietderīgi izmantot resursus.”
Ir fascinējoši klausīties @Progresivie argumentos par @RSiltums sadārdzinājuma vaininieku = dārgā, sliktā, ļaunā gāze, kas ir pie vainas augstajam Rīgas siltuma tarifam Baltijā.
Ja mēs paskatamies skaitļos, tad redzam, ka šobrīd gāze ir gandrīz identiskā cenā kā tieši pirms kara… pic.twitter.com/V89yUWoJku— Andris Kulbergs (Apvienotais Saraksts) 🇺🇦🇱🇻 (@AndrisKulbergs) November 28, 2025
Jau ziņots, ka partija “Stabilitātei” komisijas darbam deleģējusi Amilu Saļimovu, “Jaunās vienotības” Saeimas frakcija komisijas darbam virzījusi Uģi Rotbergu, bet “Progresīvie” izvirzījuši deputātu Edmundu Cepurīti.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija darbam komisijā deleģējusi Valdi Maslovski, “Apvienotais saraksts” – Kulbergu, partija “Latvija pirmajā vietā” izvirzījusi Krištopanu, bet Nacionālā apvienība deleģējusi Jurģi Klotiņu.
Iepriekš Kulbergs aģentūrai LETA norādīja, ka viņš kā komisijas izveides iniciators esot gatavs arī uzņemties tās vadību.
Kulbergs savulaik vadīja dzelzceļa projekta “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Par jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi nobalsoja 92 Saeimas deputāti. Paredzēts, ka izmeklēšanas komisija darbosies sešus mēnešus.
Iniciatīvu izveidot komisiju bija parakstījuši 37 opozīcijas deputāti un koalīcijas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Juris Jakovins. Jakovins vēlāk savu parakstu atsauca.
Tāpat vēstīts, ka deputāti norādījuši uz iespējamām problēmām, kas saistītas ar AS “Latvenergo” termoelektrocentrāļu (TEC) darbību un AS “Rīgas siltums” pārvaldību, paužot viedokli, ka sabiedrības ieguldījumi šajās struktūrās nav devuši gaidīto efektivitāti un ilgtspēju.
Viens no galvenajiem pārmetumiem ir par praksēm, kur TEC saražotā siltumenerģija tiek izvadīta atmosfērā, nevis izmantota centralizētajā siltumapgādē, kamēr no privātiem komersantiem tiek iepirkta dārgāka siltumenerģija. “Tas ne tikai rada liekus izdevumus, bet arī dubultu vides piesārņojumu, pārkāpjot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības normatīvos aktus,” uzskata komisijas veidotāji. Deputāti pauž bažas par nesaimniecisku rīcību, iespējamu sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamu pārvaldību enerģētikas sektorā.
Lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai sešu mēnešu laikā jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp siltumenerģijas iepirkumu efektivitāte, atlikumsiltuma izmantošana, vides ietekme, valsts atbalsta pamatotība, pārvaldības kvalitāte, kā arī valdes un padomes locekļu atlases procedūras AS “Rīgas siltums” un AS “Latvenergo”.
Komisijai būs jānoskaidro, vai pastāv sistemātiskas nepilnības, kas veicina sadārdzinājumu un apdraud enerģētisko drošību nākotnē, teikts lēmumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.
Jau ziņots, ka šovasar tika kritizēti “Rīgas siltuma” plāni rudenī celt siltuma tarifus.
Sākotnēji regulatoram iesniegtais “Rīgas siltuma” siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) paredzēja kāpumu par 21,5% – līdz 90,15 eiro par MWh. Taču pēc tarifa pārvērtēšanas “Rīgas siltuma” siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra pieauga par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh.
Lai nodrošinātu caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu siltumenerģijas cenu Rīgas iedzīvotājiem, “Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcija sagatavojusi Enerģētikas likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulētu tarifu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā.
Likumprojekts tapis, reaģējot uz situāciju Rīgas siltumenerģijas tirgū, kur atsevišķos periodos, kad nav konkurences, siltumenerģijas cenas ir būtiski paaugstinājušās, ļaujot atsevišķiem uzņēmumiem gūt lielu peļņu.
Jaunais regulējums noteiks, ka neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, kas pārdod vairāk nekā divu miljonu megavatstundu siltumenerģiju lielam siltumapgādes sistēmas operatoram, piemēram, AS “Rīgas siltums”, nedrīkstēs pārdot to par cenu, kas pārsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto tarifu.
Ja līdz 2026. gada 31. augustam uzņēmumam nebūs noteikts tarifs, tas zaudēs tiesības piedalīties siltumenerģijas iepirkumos, līdz tarifs tiks apstiprināts. Tarifu izstrādi un apstiprināšanu nodrošinās SPRK.
2024. gadā neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju, kas piegādā enerģiju AS “Rīgas siltums”, peļņas rādītāji sasniedza ievērojamus līmeņus – vairākiem uzņēmumiem rentabilitāte pārsniedza 15%, atsevišķiem ražotājiem sasniedzot gandrīz 30%, skaidroja frakcijā.
