“Izdari šo vienu lietu, un karš beigsies!” Putins uzrunā Zelenski, bet viņš atbildi parādā nepaliek 2
Krievijas prezidents paziņojis, ka jaunākais miera plāna projekts “var būt pamats turpmākiem līgumiem”, ja Kijiva atteiksies no nespecifiedētām teritorijām, raksta Teh Guardian.
Vladimirs Putins ir sacījis, ka ASV un Ukrainas apspriestais miera plāna uzmetums varētu kalpot kā pamats nākotnes sarunām par kara izbeigšanu – taču viņš uzstāj, ka Ukraina būtu spiesta atteikties no daļas teritorijas, lai jebkāda vienošanās vispār būtu iespējama.
“Mēs kopumā piekrītam, ka tas varētu būt pamats turpmākiem līgumiem,” sacīja Putins, norādot, ka plāna versija, kas apspriesta Ženēvā starp Vašingtonu un Kijivu, ir nodota arī Maskavai.
“Mēs redzam, ka Amerikas puse dažos jautājumos ņem vērā mūsu pozīciju,” viņš piebilda. “Taču citos punktos mums acīmredzami jāsēžas pie galda un jārunā.”
Krievijas prezidenta nelokāmie izteikumi – kuros viņš atkal dēvēja Volodimiru Zelenski par “neleģitīmu” – liecina, ka, par spīti Baltā nama optimismam, joprojām nav redzama virzība pašu svarīgāko šķēršļu pārvarēšanā, kas nepieciešami kara izbeigšanai.
Runājot ar žurnālistiem darba vizītes laikā Kirgizstānā, Putins sacīja, ka Krievija pārtrauks ofensīvu tikai tad, ja Ukrainas spēki atkāpsies no nespecifiedētām teritorijām, kuras šobrīd kontrolē Kijiva.
“Ja Ukrainas karaspēks pametīs teritorijas, kuras viņi šobrīd okupē, mēs pārtrauksim karadarbību,” viņš sacīja. “Ja nē – mēs savus mērķus sasniegsim militārā ceļā.”
Viņš arī atkārtoja savu apgalvojumu, ka Ukrainas vadība ir “neleģitīma”, argumentējot, ka tas juridiski neļauj parakstīt saistošu līgumu ar Kijivu, un ka jebkuram nākotnes noregulējumam būs nepieciešama plašāka starptautiska atzīšana.
Putins apstiprināja, ka ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) nākamnedēļ ieradīsies Krievijā, un noraidīja apsūdzības, ka Vitkofs būtu ieņēmis prokrievisku nostāju sarunās, nosaucot tās par “muļķībām”.
Vitkofs, ilgstošs Trampa biznesa partneris un nekustamo īpašumu attīstītājs, saskāries ar kritiku Eiropā un ASV pēc tam, kad nopludināts telefona zvans, kurā viņš sniedza padomus augstam Kremļa amatpersonam, kā Putinam vajadzētu rīkoties sarunās ar Trampu.
Krievijas pēdējā laika sarunu taktika atkārto līdzšinējo pieeju kopš Trampa atkalizvēlēšanas: Kremlis signalizē par vēlmi runāt par mieru, bet tai pašā laikā atsakās atkāpties no maksimālistiskajām prasībām – kuras Kijivā tiek uzskatītas par nepieņemamām un pielīdzināmas kapitulācijai.
Neatkarīgā Krievijas politoloģe Tatjana Stanovaja platformā X raksta:
“Es pašlaik neredzu neko, kas piespiestu Putinu pārvērtēt savus mērķus vai atteikties no pamatprasībām.
Putins jūtas pārliecinātāks nekā jebkad par situāciju frontē un ir pārliecināts, ka var nogaidīt, līdz Kijiva beidzot sapratīs, ka uzvarēt nav iespējams un jāpiekrīt Krievijas zināmajiem nosacījumiem.”
Vairāki no šiem nosacījumiem parādījās arī oriģinālajā 28 punktu plānā, ko izstrādāja ASV un Krievijas amatpersonas un kas noplūda sabiedrībā pagājušajā nedēļā.
Tie paredz, ka Ukraina brīvprātīgi atsakās no teritorijām, kuras Maskavai militāri nav izdevies ieņemt. Kijivai arī būtu jāpiekrīt ASV militārās palīdzības samazināšanai vai pārtraukšanai, bet jebkāda nākotnes Rietumu spēku izvietošana Ukrainā – arī tā sauktajā Francijas un Lielbritānijas “gribētāju koalīcijas” ietvaros – tiktu skaidri aizliegta.
Zelenska administrācijas vadītājs Andrejs Jermaks ASV žurnālam The Atlantic norādīja: “Kamēr Zelenskis ir prezidents, neviens nevar cerēt, ka mēs atdosim teritorijas. Viņš šādu vienošanos neparakstīs.”
